ES un tās pensionāri

Pavērojot tūristu plūsmas Vecrīgas ielās, jāsecina, ka liela daļa šo cilvēku ir vecāka gadagājuma, kas ļauj pieņemt, ka visdrīzāk tie ir pensionāri, kas savas vecumdienas velta pasaules apceļošanai.

Pavērojot tūristu plūsmas Vecrīgas ielās, jāsecina, ka liela daļa šo cilvēku ir vecāka gadagājuma, kas ļauj pieņemt, ka visdrīzāk tie ir pensionāri, kas savas vecumdienas velta pasaules apceļošanai. Ja mēs mēģinātu noskaidrot, cik daudz Latvijas pensionāru var atļauties ceļot, acīmredzot tādu nebūtu daudz. Atbilde uz jautājumu «Kādēļ?» tālu nav jāmeklē, jo diemžēl mūsu pensionāru ienākumi nav salīdzināmi ar tiem ES dalībvalstīs.
Ne velti par vienu no ES sociālajiem ieguvumiem tiek uzskatītas vecuma pensijas, jo tieši šim mērķim tiek veltīti 39% no visiem sociālajai aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem. Lielākajā daļā ES dalībvalstu papildus pensijām tiek maksāti arī dažādi pabalsti no pašvaldību sociālajiem budžetiem un kompensēti komunālie maksājumi. Līdztekus šiem ieguvumiem pastāv atvieglojumi sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Pašvaldības savus pensionārus cenšas atbalstīt, arī veidojot dažādus dienas centrus, lai cilvēki gados nejustos izstumti un arī pensijas vecumā būtu sociāli aktīvi. Ar to ir pilnīgi pietiekami, lai vismaz reizi gadā atļautos doties ceļojumā, reizi piecos gados nomainītu automašīnu un vēl palīdzētu tuviniekiem, kas nokļuvuši grūtībās.
Viens no būtiskākajiem ES politikas deklarētajiem principiem paredz, ka ekonomisko izaugsmi nedrīkst sasniegt, upurējot sociālo progresu, kas arī ir galvenais vadmotīvs, kādēļ pensionāri var cerēt uz dzīves apstākļu uzlabošanos, ja ne uzreiz, tad tuvāko piecu gadu laikā noteikti. Pat nesen kā dibinātajā Eiropas konventā tika apspriesta ideja par iespējām nodrošināt garantēto sociālo minimumu visu ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Ja šis priekšlikums tā arī nepaliks tikai idejas līmenī, Latvijas pensionāri un citi maznodrošinātie varētu būt tikai ieguvēji, jo Eiropas minimums Latvijā varētu izrādīties visai pieklājīgi ienākumi.
ES līdztekus diskusijām par vienota sociālā minimuma ieviešanu ir uzsāktas arī sarunas par nepieciešamību modernizēt pensiju sistēmas, ar mērķi veicināt to pastāvēšanu ilgtermiņā, jo arī ES dalībvalstīs ir zināmas problēmas sakarā ar pensiju izmaksu sabiedrības novecošanas dēļ. Palielinoties veco cilvēku īpatsvaram, ir nepieciešams restrukturizēt pensiju sistēmas, lai tās garantētu ienākumus arī nākamajām paaudzēm. Jāmin fakts, ka Latvijā sabiedrības novecošanas tendence vēl nav tik izteikta kā Eiropas valstīs.
Ņemot vērā šīs iezīmes ES politikas veidošanā, arī pensionāriem paveras optimistisks skats nākotnē, jo diezin vai Latvijas valdība bez Eiropas spiediena tuvākajā laikā pievērstu pastiprinātu uzmanību labklājībai. Ar to vēlos uzsvērt, ka pensionāri noteikti nav no tiem, kas būs lielākie zaudētāji pēc iestāšanās ES. Pēc speciālistu vērtējuma, lielāki zaudētāji drīzāk varētu būt ģimenes ar bērniem, par kurām valsts līdz šim ir izrādījusi visai nelielu interesi.
***
Latvijas pensionāru argumenti par iestāšanos ES
Atbilžu sadalījums, %
Augs Latvijas drošības līmenis 32,9
Celsies iedzīvotāju labklājības un sociālo garantiju līmenis 18,1
Iestāšanās ES sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi 15,5
Latvija varēs izmantot ES valstu pieredzi 14,2
Iestāšanās ES sekmēs demokrātijas attīstību Latvijā 7,1
Iestāšanās ES sekmēs Latvijas lauku attīstību,
jo būs lielākas iespējas saņemt kredītus 5,2
Iestāšanās ES veicinās Latvijas rūpniecības attīstību 5,2
Bagātināsies Latvijas kultūra 1,3
Citi argumenti 0,6
Latvijas pensionāru argumenti pret iestāšanos ES
Atbilžu sadalījums, %
Latvijas ekonomika izputēs nevienlīdzīgās konkurences dēļ 20,5
Latvijas zemnieki nespēs nodrošināt mājdzīvnieku labturības
nosacījumus un pārbūvēt kūtis atbilstoši ES noteikumiem 14,6
Latvijas pensionāri grims vēl lielākā bezcerībā 12,7
Latvijas zemnieki nespēs ievērot ES noteiktos produkcijas
sanitāros un higiēnas standartus 10,7
ES piedāvātie pārejas nosacījumi nav izdevīgi Latvijai 9,8
Latvijā ieviesīs svešas tradīcijas 9,3
Latvijā ieplūdīs nekvalitatīvs darbaspēks 7,8
Latviešu valoda zaudēs savu nozīmi 6,8
Sāksies Latvijas kultūras pagrimums 4,4
Citi argumenti 3,4

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...