Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES vides aizsardzības politika

ES vides politikas galvenais mērķis ir saglabāt Eiropā vēl atlikušās bioloģiskās daudzveidības un ainavu paliekas, aizsargāt un saudzīgi izmantot dabas resursus un uzlabot vides kvalitāti, novēršot videi un veselībai bīstamu piesārņojumu.

ES vides politikas galvenais mērķis ir saglabāt Eiropā vēl atlikušās bioloģiskās daudzveidības un ainavu paliekas, aizsargāt un saudzīgi izmantot dabas resursus un uzlabot vides kvalitāti, novēršot videi un veselībai bīstamu piesārņojumu.
Svarīgi, ka ES vides jautājumi tiek savstarpēji integrēti ar iedzīvotāju veselības un strādājošo arodaizsardzības un darba drošības jautājumiem. Visbeidzot, ES vides politika ir virzīta arī uz starptautiskas sadarbības veicināšanu reģionālā un pasaules līmenī, ES dalībvalstis ir arī lielākās donorvalstis vides jautājumu risināšanā jaunattīstības valstīs. Tieši beidzamajos gados ES vides politikā sperts milzīgs solis uz priekšu, gan būtiski uzlabojot vidi ES dalībvalstīs, gan panākot negaidīti straujus uzlabojumus kandidātvalstīs. Tomēr tieši 21. gadsimta pirmajā dekādē augošā vides piesārņojuma un dabas resursu nepareizas lietošanas dēļ izvirzīti jauni svarīgi uzdevumi, ko var saistīt arī ar gaidāmo ES paplašināšanos.
ES ir globālais vides aizsardzības virzītājspēks, izmantojot tādus ANO instrumentus kā globālie un reģionālie līgumi (konvencijas), Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), Pasaules Veselības organizācija (PVO), informējot visu sabiedrību par notiekošajiem procesiem, iesaistot nevalstiskās organizācijas, zinātni un ražošanu ar vidi saistītu jautājumu rosināšanā (Orhusas konvencija, ISO starptautiskie standarti, zaļie sertifikāti, Zaļais punkts u.c.).
Tomēr kopumā iedzīvotāju skaita palielināšanās pasaulē rada arvien lielāku stresu, jo cilvēku skaits neaug proporcionāli, atbilstoši valstu teritorijām un to rīcībā esošajiem resursiem, bet galvenokārt tieši no vides un ekonomikas viedokļa problemātiskajos rajonos.
Līdz ar to atsevišķas valstis un reģioni kopumā slīgst arvien lielākā nabadzībā, paaugstinās bezdarba līmenis, pasliktinās iedzīvotāju veselība un arvien vairāk izplatās dažādas slimības (piemēram, AIDS), pazeminās izglītības līmenis, kas savukārt ierobežo iespējas apgūt dažādās palīdzības programmās sniegtās iespējas.
ES vides aizsardzības politikas attīstība
Eiropa ir dārgi samaksājusi par rūpniecības un lauksaimniecības augsto attīstības līmeni, kā arī par abiem pasaules kariem un citiem sīkākiem konfliktiem. Ievērojami samazinājušies mežu un lauksaimniecisko zemju resursi, pasliktinājies upju un kontinentu aptverošo jūru stāvoklis, samazinājušās rekreācijai piemērotas teritorijas, milzīgas platības aizņem pilsētas un aglomerācijas, asfaltēti ceļi, laukumi un militārās teritorijas. Plaši Eiropas rajoni kļuvuši par vienlaidu apbūvi. Urbanizācija saistībā ar rūpniecības un lauksaimniecības industrializāciju radījusi risku Eiropas dzīvās dabas saglabāšanai, bet dažās valstīs praktiski iznīcinājusi dabīgo faunu un floru. Milzīgas teritorijas aizņem sadzīves un bīstamo atkritumu izgāztuves, platības ar degradētu ainavu un augsni, zeme un jūras daudzos reģionos joprojām glabā munīciju, nesprāgušus lādiņus un mīnas.
Valstis ar šīm problēmām nebija spējīgas cīnīties vienatnē, tādēļ 1948. gadā tika izveidota ANO Eiropas Ekonomiskā Komisija (EEK), kas savukārt izveidoja dažādas darba grupas tādu vides jautājumu kā gaisa, virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzība, ķīmisko vielu un bīstamo rūpniecības uzņēmumu kontrole, transporta drošība un degvielas kvalitāte un citu risināšanai. Tika sagatavotas daudzas reģionālas vai pat globālas vides konvencijas, kas sekmīgi regulē ne vienu vien vides jautājumu EEK dalībvalstīs. Lielākais ANO vides politikas panākums līdz šim ir 1992. gadā Riodeženeiro pieņemtā Vispārējā konvencija par klimata izmaiņām, konvencija par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un Deklarācija par ilgtspējīgu attīstību, kā arī sagatavotā konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos, zemes degradāciju. Konvencijas 5. pielikums paredz cīņu pret augsnes degradāciju Vidus un Austrumeiropas zemēs, kur, pārejot uz tirgus ekonomiku, augsnes resursi daudzos gadījumos tiek noplicināti.
ANO un ES vides politikas ir savstarpēji integrētas, jo ES valstis ir ANO globālās vides politikas un ANO EEK vides politikas galvenais virzītājspēks, zinātniskais un tehniskais potenciāls un finansētājs. Tomēr pēc Eiropas Kopienas (vēlāk Eiropas Savienības) izveides radās iespēja dalībvalstīs īstenot daudz striktākas prasības. Aktivitātes vides aizsardzībā Eiropas Kopienā sākās 1972. gadā, kad cita pēc citas tika pieņemtas četras rīcības programmas, kas balstījās uz vertikālu un sektorālu pieeju ekoloģiskajām problēmām. Laika gaitā ES pieņēma aptuveni 200 likumdošanas aktu, kuru galvenais mērķis sākotnēji bija ierobežot piesārņojumu un ieviest minimālos standartus, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes, ūdens un gaisa piesārņojuma jomā. ES vides politika ir tieši saistīta arī ar vienotā ES tirgus harmonisku attīstību, tas ir, visiem ražotājiem tiek prasītas vienādas vides prasības.
Kopienas aktivitātes vides aizsardzībā attīstījās pakāpeniski, līdz līgums par ES tām piešķīra politikas statusu. Vēl viens solis tika sperts, parakstot Amsterdamas līgumu, kurā par vienu no ES pamatmērķiem tika minēts ilgtspējīgas attīstības princips, piešķirot prioritātes statusu vides aizsardzības problēmu risināšanai augstā līmenī. 21. gadsimts atnesis jaunas iezīmes ES vides politikā, sākot ar ūdens struktūrdirektīvas ieviešanu un darbu pie Eiropas jūru stratēģijas izstrādes. Šī stratēģija, tāpat kā ES struktūrdirektīvu īstenošana pārrobežu reģionos, pēc ES paplašināšanās prasīs ES kaimiņvalstu iesaistīšanos vides politikā principiāli daudz augstākā līmenī.
Vides kvalitāte ES dalībvalstīs pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies. Tas panākts, galvenokārt samazinot enerģijas un izejvielu patēriņu uz vienu produkcijas vienību, samazinot enerģijas un siltuma zudumu ražošanā un dzīvojamā sektorā. Kā otro svarīgāko panākumu var minēt ķīmisko un bīstamo vielu uzskaiti un kontroli ar daudzu bīstamu vielu ierobežošanu vai pat aizliegšanu. Deviņdesmito gadu beigās ES vides politikai raksturīga ietekmes uz vidi novērtēšana pirms darbības uzsākšanas, piesārņojuma novēršanas un kontroles ieviešana rūpniecības uzņēmumos, nitrātu piesārņojuma samazināšana ūdenī lauksaimnieciskās darbības dēļ. Tomēr daudzi šie projekti vēl pilnībā dalībvalstīs nedarbojas, tie ir ieviešanas stadijā un rezultātus dos tikai pēc vairākiem gadiem.
Kaut gan gūti panākumi, rādītāji kopumā nevar tikt uzskatīti par apmierinošiem. Strauji attīstās rūpniecība un lauksaimniecība, satiksme un tūrisms, turklāt sabiedrības «patērētāja» attieksme pret resursiem joprojām rada draudus ES ilgtspējīgai attīstībai. Eiropas nākotne nedrīkst būt balstīta uz patērētāja filosofiju.
Vides politika un ES paplašināšana
Deviņdesmito gadu vidū tika uzskatīts, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīs situācija vides jomā ir ļoti problemātiska, tādēļ to pievienošanās ES radīs izaicinājumu vides aizsardzībā, kas daudzkārt pārsniegs iepriekšējo paplašināšanās kārtu izraisītās problēmas. Tomēr kandidātvalstis panāca neticamu mobilizāciju vides likumdošanas saskaņošanā, līdz ar to vairākas pašlaik ir gatavas sākt iestāšanās procedūru pēc uzaicinājuma saņemšanas. Jāatzīst ES dalībvalstu būtiskais ieguldījums integrācijas procesā, gan sadarbojoties divpusējā līmenī, gan ar Eiropas Komisijas palīdzību PHARE, LIFE un citās programmās.
Latvija un ES vides aizsardzības politika
Latvija ir sakārtojusi likumdošanu tādos sektoros kā gaisa aizsardzība, ķīmisko vielu un produktu kontrole, atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošana, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana un ūdeņu aizsardzība un apsaimniekošana.
ES likumdošanas ieviešana prasījusi lielu Latvijas institūciju ieguldījumu, jo bija jāizveido jauna institūcija, kā arī jāveicina personāla apmācība. Tomēr pilnīgai ES likumdošanas īstenošanai vides sektorā līdz 2015. gadam vēl jārealizē daudzi projekti apmēram 1,2 miljardu eiro apmērā no valsts budžeta, kā arī 305 līdz 742 miljonu eiro apmērā privātajā sektorā. Latvijai piešķirti astoņi pārejas periodi vides normu prasību ieviešanai un īstenošanai tādās jomās kā atkritumu apsaimniekošana, integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole, peldvietu ūdens un dzeramā ūdens kvalitāte visā teritorijā, bīstamo atkritumu uzglabāšana, iepakojuma materiāla pārstrāde, gaistošo organisko savienojumu emisiju kontrole, benzīna uzglabāšana un sadale, aizsardzība pret jonizējošo starojumu saistībā ar medicīnisko apstarošanu.
Ieguvumi:
augstāki gaisa, ūdens un augsnes kvalitātes standarti veicinās tālāku vispārēju dzīves kvalitātes celšanos, uzlabosies sabiedrības veselība, samazināsies izdevumi šajā jomā;
tiks saglabātas daudzas iznīkstošo augu, dzīvnieku un putnu sugas, veicinot Latvijas vides bioloģisko dažādību un saglabājot Latvijai raksturīgo ainavu;
augsti standarti attiecībā uz rūpniecisko piesārņojumu, labākajām pieejamām tehnoloģijām, stingras prasības bīstamo ķīmisko vielu uzskaitē un apsaimniekošanā veicinās darba drošību, katra iedzīvotāja drošību, nodrošinās pret vides piesārņojumu ar bīstamām vielām, bet, pats galvenais, palielinās mūsu saimniecības nozaru konkurences iespējas ES un pasaules tirgū;
tiks veikta piesārņoto vielu sanācija, slēgtas vecās atkritumu izgāztuves.
Zaudējumi:
kaut gan sarunās ar ES tika panākti ievērojami pārejas periodi, tie ražotāji, kas nepaspēs laikus ieviest ES prasībām atbilstošus kvalitātes standartus, riskē zaudēt tiesības turpināt ražošanu, savukārt standartiem neatbilstoša produkcija nebūs konkurētspējīga ES tirgū;
Latvijas uzņēmējiem būs jāiegūst dažādas atļaujas, kas liecinās par darbības atbilstību ES vides aizsardzības politikas prasībām, tomēr, kā rāda lielā aktivitāte attiecībā uz ISO starptautisko standartu vai EMAS ieviešanu uzņēmumos, šīs grūtības būs īslaicīgas;
ar laiku uzņēmēji, lauksaimnieki un tirgotāji, būs spiesti pielāgoties daudzām normatīvo aktu izmaiņām vides aizsardzībā, jo ES politika nemitīgi attīstās;
daudzas Latvijas mazās pašvaldības patlaban vēl nav spējīgas pašas piedalīties ES projektu sagatavošanā un īstenošanā.

Citu datumu laikraksti

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...

  • Upe

    Kāds, kura balsi viņa labi atmin! Ansis! Dārtai pār augumu pārskrien vieglas tirpas, viņa nespēj spert vairs ne soli, nejusts reibonis apņem viņas...

  • Būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda

    Eiropas Sociālais fonds ir Eiropas Savienības finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā...

  • Kāpēc nenotika "t.A.T.u." koncerts

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve Maskavā.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve...