Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Festivālā apliecina latviskas vērtības

Alūksnes deju kopa "Jukums" atgriezusies no starptautiska festivāla Ungārijas pilsētā Sarvarā.

Alūksnes deju kopa "Jukums" atgriezusies no starptautiska festivāla Ungārijas pilsētā Sarvarā. Tajā piedalīties alūksniešus aicināja latviešu tautas tērpu etnogrāfe un vēstures zinātņu doktore Aija Jansone. Viņas kolēģis Ungārijā ielūdza uz festivālu kopā ar deju kolektīvu, un A.Jansone izvēlējās Dziesmu un deju svētku laureātu deju un tautas tērpu skatē. Tā bija lieliska balva jukumiešiem.
"Festivālā piedalījās 13 deju grupas, no tām divas - Izraēlas un Kazahijas - pārstāvēja Āzijas, bet pārējās - Eiropas valstis: Angliju, Spāniju, Itāliju, Franciju, Čehiju, Austriju, Grieķiju. Dažādu tautu dejas ir grūti salīdzināt, tāpēc festivālā nenosaka uzvarētājus. Bet skatītāju atsauksmes bija labas. Likās pat neticami, ka latviešu dejas tik ļoti sajūsmina ungārus, frančus un čehus. Viņi apliecināja arī dziļāku interesi, izsakot vēlmi saņemt deju aprakstus un mūzikas ierakstus, kā arī dāvināja savas tautas mūzikas diskus," stāsta deju grupas "Jukums" vadītājs Agris Veismanis.
Svin karaļa dzimšanas dienu
Festivāla noslēgums sakrita ar neatkarīgās Ungārijas pirmā karaļa dzimšanas dienu, kas ir valsts nacionālie svētki. Tos svin visi iedzīvotāj. Svētku dievkalpojumā "Jukumu" aicināja dziedāt, tāpēc ungāriem skanēja "Pūt, vējiņi!". Bija arī jādejo Sarvaras centrālajā laukumā uz paaugstinājuma, kas atrodas pils pagalmā. Visus sajūsmināja uguņošana iepriekšējā un arī svētku vakarā. Latvijā ierasts, ka svinību dalībnieki iet gājienā, vienlaikus dziedot vai dejojot. Ungārijā visi apstājas noteiktās vietās, kur dejo vai spēlē kāda grupa. Tā nelielu ceļa posmu iet apmēram divas stundas. "Patika ungāru grupas uzstāšanās ar čigānu tabora programmu. Tas bija apbrīnojams šovs ar strauju deju ritmu, turklāt ļoti profesionālu izpildījumu. Uz ugunskura vārījās liels katls ar gulašu, ar ko cienāja visus skatītājus," stāsta Ineta Veismane.
Septiņos koncertos dejo uz bis
Sarvaras pilsēta atrodas netālu no robežas ar Austriju, bet deju grupas uzstājās arī apmēram 100 kilometru rādiusā no šīs vietas. Sešās dienās bija septiņi koncerti. Tajos piecu sešu valstu dejotāju grupām bija noteikts uzstāšanās laiks - 10 līdz 40 minūtes katrai. Tikai noslēguma koncertā piedalījās 13 grupas. Alūksnieši priecājas, ka gandrīz visi koncerti bija vakarā, kad mazinājies dienas karstums. Ēnā termometrs rādīja plus 35 - 40 grādus, tādā sutoņā bija grūti dejot tautas tērpos. "Skaista vieta koncertam bija Zalascany, kur hipodromā ir uzcelta savdabīga būve ar skatuvi. Visapkārt tai amfiteātra veidā ir skatītāju vietas, bet lejā arēnas vidū ir skatuve. Tur bija patīkami dejot, jo varēja sajust saikni ar publiku," atzīst Ineta Veismane. Skatītāji bija atsaucīgi, turklāt tukšu sēdvietu koncertos nebija. Aizņemtas bija arī daudzas stāvvietas. Neatlaidīgi aplausi lika dejas atkārtot. Visizturīgākie muzikanti bijuši itāļi, kas spēlējuši vēl un vēl. Alūksnieši tāpat kā citas grupas dejoja savas kapelas jeb dzīvās mūzikas pavadījumā, jo tāda ir starptautisku festivālu organizatoru prasība. Atšķirīgi skatītāji bija Brīvdabas muzejā, kur acīmredzot bija daudz tūristu.
Viens bija kopējs vakars dejotājiem, kad katras valsts pārstāvji centās iemācīt savas tautas deju soļus citiem. Ineta ievērojusi, ka angļu vīriem ap ceļgaliem ir apsieti zvārgulīši. Viņa mēģināja apgūt šīs tautas deju, bet Agris dejoja grieķu "Sirtaki".
No karstuma glābjas ūdens parkā
Deju grupas apmetās lauksaimniecības skolas viesnīcā, kur dzīvoja labiekārtotos numuros. Tā iekārtota senas muižas ēkā, kas festivāla dalībniekus priecēja ar savdabīgu arhitektūru un skaistu apkārtni. Koncerti bija pievakarē, tāpēc līdz pusdienām bija iespēja iepazīt Ungāriju. Ne tikai festivāla pilsētu, bet arī tuvāko apkārtni un Balatona ezeru. "Pērn Servarā atklāja ūdens atrakciju parku, kur mums bija labs patvērums no svelmes. Tādā biju pirmo reizi. Tiesa, tur bija minerālvannas ar 37 grādu siltu ūdeni. Bet bija arī vēsāki baseini gan zem jumta, gan ārā, tāpat burbuļvannas, ūdenskritumi, straumes un slīdkalniņi," pauž A.Veismanis.
Pārved mūžzaļa ozola zīles
12.gadsimtā celtas baznīcas apkārtnē alūksnieši varēja redzēt, kā veic arheoloģiskos izrakumus. Tāpat kā baznīca apmeklētājiem ir atvērta arī izrakumu vieta. "Skatījāmies, kā izceļ skeletus. Kaulus sakar maisiņos un pieliek numurus," skaidro I.Veismane. Viņi izpētīja arī senās Romas impērijas ceļu, pa kuru veda dzintaru un zīdu. To sedz savdabīgas akmens plāksnes. Romantiska bija sena pils stāvā kraujā. Dejotāji aizgāja līdz tai, bet ieejas maksa likās pārāk augsta. Iekšpusē varēja just viduslaiku elpu, jo tur staigāja aktieri senajos tērpos.
Botāniskajā dārzā nebija vajadzīgs gids. Agris ir zinošs speciālists. Interesenti līdzi atveda neparastas zīles. Tās ir nedaudz lielākas par Latvijā augušām, turklāt micītes ir nevis gludas, bet spurainas. "Tādas ir mūžzaļajam ozolam. Lai gan paņēmu līdzi zīles, mūsu klimatā no tām neizaugs koki. Floristi atveda platānas mizas, ko varēs izmantot darbos. Bet citiem patika skaisti akmentiņi," norāda A.Veismanis. Tur bija daudz augu, ko arī Agris redzēja pirmo reizi. Botāniskais dārzs veidots 1870. gadā, bet pēdējā laikā stādījumi nav atjaunoti, tāpēc dārzs ir panīcis.
Neviens cits neizdejos labāk
Tagad "Jukuma" dejotāji atpūšas, lai ar jaunām idejām sāktu nākamo mēģinājumu sezonu. Viņi secina, ka dziesmu svētku gads ir daudz devis, bet daudz ir arī ņēmis. Tas nebija vienkārši - spīdoši sagatavoties skatēm. Tik labi veicies tāpēc, ka daudzi viņiem ticēja, juta līdzi un atbalstīja. Viņiem zvanīja, sūtīja īsziņas un apsveica pēc panākumiem skatēs.
"Mums nav bijusi iespēja visiem pateikties. Braucienam trešdaļu finansējuma saņēmām par uzvaru skatē, trešdaļu piešķīra pilsētas dome un trešdaļu maksājām paši. Pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš bija ar mums skatēs un dzīvoja līdzi. Tas bija arī morāls atbalsts, jo maz bija tādu pašvaldību vadītāju," atzīst Ineta un Agris Veismaņi. Kolektīvā vēl nav noplacis svētku emociju vilnis.
Lai gan Ungārijā iepazītas citu tautu dejas, festivāls ir apstiprinājis atziņu, ka latviešiem vispiemērotākās ir pašu dejas. "Mums vēl ir tik daudz neizsmeltu latviešu folkloras avotu! Mēs nekad neizdejosim citu tautu dejas tā, kā to dara tās mentalitātes cilvēki. Ar to mēs nebūsim interesanti ne saviem, ne citu tautu skatītājiem. Tāpat mūsu dejas neviens cits neizdejos labāk," ir pārliecināti "Jukuma" vadītāji.

Citu datumu laikraksti

  • Atvadvārdi Marutai

    No mums aizgājis Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas gaišākais cilvēks - Maruta Zvaigzne.No mums aizgājis Latvijas Multiplās...

  • Gredzens

    Guntis, acis nodūris, ar dakšiņu no šķīvja lasīja gailenītes, visas mīkstās bekas tika pagrūstas maliņā, tās viņam riebās. Vecāku strīds puiku...

  • Šurp grāmatas, uz skolu...

    Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.Kamēr Latvijā bērni...

  • Ekonomikā slēptā labklājība

    Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija...

  • Latvija jau tagad darbojas ES sociālās politikas veidošanā

    Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja...

  • Sievišķā Latvija

    Latvijā šā gada sākumā 54% no valsts iedzīvotājiem bijušas sievietes, kas ir vairāk nekā ES dalībvalstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...