Filmējas kopā ar profesionāļiem

Neaizmirstams laiks Antonijai Melgalvei ir vasara pirms 12 gadiem, kad viņai bija iespēja piedalīties latviešu kinofilmas "Mērnieku laiki" filmēšanā ar režisoru Vari Braslu.

Neaizmirstams laiks Antonijai Melgalvei ir vasara pirms 12 gadiem, kad viņai bija iespēja piedalīties latviešu kinofilmas "Mērnieku laiki" filmēšanā ar režisoru Vari Braslu.
"Man bija trīs lomas. Biju gan zirgu puisis, gan apkalpotāja pie slaveno dzīru galda un arī tāda nozīmīgāka - Pāvula sieva," atceras Antonija. Kāpēc viņai, sievietei, bija jātēlo zirgu puisis? "Nu statistos bija vīriešu trūkums, jo sievietes jau vienmēr ir aktīvākas. Es arī apņēmos zirgu puiša lomu notēlot," stāsta Antonija.
Patiesībā viņai nemaz tik viegli nav gājis, jo kumeļš izrādījies pārāk stūrgalvīgs. "Zirgs jau zirgu neklausa," skaidro Antonija. Viņa esot dzimusi Zirga gadā. Visdrīzāk lopiņš neesot bijis pieradis pie sievietes rokām, tam vienkārši vajadzējis ciešāku tvērienu. Un, līdzko kāds vīriešu kārtas cilvēks sācis zirgu komandēt, tas pavēlēm pakļāvies.
Mielasta katls bija tukšs
"Visa mana aktrises būšana patiesībā iznāca nejauši," stāsta cesvainiete, ""Mērnieku laikus" filmēja ne tikai Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, bet arī Madonas rajonā Lazdonā. Un tolaik bija Cesvainē aktīva kultūras nama vadītāja, viņa savervēja daudzus uz filmēšanos, jo statisti bija vajadzīgi."
Un kas gan var atteikties no šāda piedāvājuma. "Tā līdz ar profesionāliem aktieriem darbojāmies arī mēs," piebilst Antonija. Viņai kā Pāvula sievai pēc scenārija bija jālej gaužas asaras par vīra likteni. "Sākumā gan nobijos, domāju, nekas nesanāks ar raudāšanu, bet biju tā iejutusies tēlā, ka asaras sāka līt, gluži nemanot, un tad pie sevis nospriedu: redz, kā es arī varu būt īsta aktrise," atzīst Antonija.
Netrūcis arī dažādu kuriozu un piedzīvojumu filmēšanas laikā. Lielais mielasta katls patiesībā bijis tukšs, un trūcīgi bijis ar kāpostiem slātaviešu un čangaliešu dzīrēs. "Ja vienā galda galā bija ko uzlikt, tad otrs - tukšs. Tā, kamēr filmēja, bļodu nesāja uz priekšu un atpakaļ. Nevar pat noticēt, ka 1990.gadā bija tāds produktu trūkums," spriež sieviete. Taču netrūcis pašbrūvētā alus, ko labprāt baudījuši visi, līdz pa vienam aktieri sākuši noslēpumaini pazust. Filmas ainā, kur sākas lielais kautiņš, Antonijai vajadzējis paķert kādu priekšmetu un mukt. Nejauši gadījies tā, ka viņa paķērusi neīsto muciņu, kas nepieciešama citam aktierim. Skrienot Antonijai aizķeras kāja, rekvizīts aizripoja, un rezultātā saņemts bāriens no kolēģiem. Nekad Antonijai neaizmirsīsies, kā ar Ķenča sivēnu nejauši iespundēta pagrabā.
Ārzemju grāvēji nekur neder
Pirmā saistība ar Rīgas kinostudiju Antonijai ir vēl agrāk - septiņdesmito gadu beigās, kad Cesvaines pilī uzņēma "Melnā vēža spīlēs". "Toreiz manam vīram Ādolfam bija lielāka loma, mēs ar meitu bijām galma dāmas," stāsta Antonija. Par toreizējām filmēšanas aizkulisēm Antonija un Ādolfs arī daudz ko var stāstīt, bet piemiņai par labu darbu no filmēšanas grupas viņa glabā dāvanu - piespraudi.
"Žēl, ka tagad latviešu kino ir pamiris," spriež Antonija un sajūsminās par vecmeistariem Viju Artmani, Kārli Sebri, Elzu Radziņu un citiem. "Tādu vairs nav," bilst cesvainiete, taču viņa nevarot noliegt, ka arī starp jaunajiem aktieriem ir talanti. "Režisors Jānis Streičs man vairs nepatīk, viņa "Pagastmājas mistērijas" nenoskatījos pat līdz galam un izslēdzu televizoru, bet "Baiga vasara" ieinteresēja. Atklāti sakot, tie ārzemju grāvēji arī nekur der, mūžīgie plikumi un sekss, vairāk nekā, man kā veco laiku cilvēkam, tas nav pieņemami," ir kategoriska Antonija.
Gribēja kļūt par balerīnu
Antonija ir dzimusi gulbeniete, un savulaik viņas sapnis bija kļūt par balerīnu. "Pirms kara Gulbenē bija baleta studija, un es, septiņus gadus veca meitene, uzsāku apgūt baleta pamatus. Tad nāca kara laiki un vācu laiks, viss pajuka. Bija grūti. Ja pirms kara mana ģimene dzīvoja pārticīgi, tēvs strādāja uz dzelzceļa par pārmijnieku, bija sava mājiņa, zemes pleķītis, tad pēc kara izjutām, ko nozīmē trūkums. Es gribēju tālāk mācīties baletu, bet tad man vajadzēja skoloties Rīgā. Nomira tēvs, un uz visiem laikiem šis sapnis par Operas skatuvi bija jāaizmirst," atzīst Antonija.
Viņa stāsta, ka visa viņas klase Gulbenes vidusskolā bijusi "uz mākslu metušies". "Ar mani kopā mācījās Antra Liedskalniņa. Raudāju, kad lasīju, ko par viņu uzrakstījusi Mudīte Šneidere. Es jau zināju, kā Antrai klājas. Mēs šad un tad satikāmies. Bet es viņai piedodu visus grēkus, jo Antra bija nepārspējama aktrise," uzsver Antonija.
Pēc vidusskolas absolvēšanas viņai ātri nācies sākt darba gaitas, un tālākas ieceres par izglītošanos Antonija tā arī nav īstenojusi. Tad viņa apprecējusies ar Ādolfu. "Labākas dzīves meklējumos esam mājas vietas mainījuši, bet kopš 1973.gada esam cesvainieši. Tagad jau esmu vecvecmāmiņa, un ar Ādolfu pērn vasarā svinējām zelta kāzas," stāsta pensionāre un šķirsta albumu, kur iemūžināti viņa dzīves svarīgākie mirkļi. "Nezinu, vai izdosies, bet tā gribētos aizbraukt uz Operu un redzēt, kā tur izskatās šobrīd," piebilst Antonija.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    1.martā pulksten 22.50 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" jautrās dejas spēlēs DJ Agris.1.martā pulksten 22.50 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" jautrās...

  • Veiksmīgs dizains ir kapitāls

    Dizains – priekšmetu un vides mākslinieciska projektēšana ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa.Dizains – priekšmetu un vides mākslinieciska...

  • Muzejā cienā ar bišu maizi

    Jaunlaicenes pagasta "Ozoliņu" mājas ārsienas izskatās kā bišu šūnas.Jaunlaicenes pagasta "Ozoliņu" mājas ārsienas izskatās kā bišu šūnas. Tai blakus...

  • Nekur nav tik labi kā Jaunlaicenē

    Vēlas saglabāt pagastu Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētājai Rasmai Muceniecei martā aprites 20 darba gadi šajā amatā.Vēlas saglabāt...

  • Strūklaku atjaunos par ziedojumiem

    Trešās labdarības akcijas "Strūklaka Alūksnes pils parkam" noslēguma balle pulcēja šī pasākuma organizatorus, rīkotājus un ziedotājus.Trešās...

  • Mājas remontam ir dažādi varianti

    Remonts - tās ir jaunas iespējas, kuras vērts laikus apdomāt un plānot, izsverot, vai tā būs tikai vienas sienas netradicionāla nokrāsošana vai...