Fizisko personu datu aizsardzību regulē likums

- Vai ir pieļaujama situācija, ka kredītiestādes savstarpēji apmainās ar informāciju, kas ir saistīta ar klientu personīgajiem datiem?

- Vai ir pieļaujama situācija, ka kredītiestādes savstarpēji apmainās ar informāciju, kas ir saistīta ar klientu personīgajiem datiem?
- Latvijā jautājumus, kas ir saistīti ar personas datu apstrādi, regulē Likums par fizisko personu datu aizsardzību. Šī likuma 7.pants paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta tikai atsevišķos gadījumos, pastāvot konkrētiem likumā noteiktiem nosacījumiem.
Nosacījumi ir šādi - datu subjekts (konkrētā persona) piekrīt datu izmantošanai, datu izmantošana ir paredzēta līgumsaistībās vai arī, ievērojot personas lūgumu, datu apstrāde ir nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu. Tāpat personas datu izmantošana tiek pieļauta gadījumos, ja datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu personas vitāli svarīgās intereses, arī dzīvību un veselību, kā arī vairākos citos gadījumos. Arī Kredītiestāžu likums, kas pamatā regulē klienta un kredītiestādes attiecības, nosaka, ka kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu noguldījumu un operāciju noslēpumu (61.pants). Šī likuma norma paredz noguldītāja tiesības paturēt noslēpumā viņa personas datus, kā arī viņa bankas kontu stāvokli un informāciju par veiktajām operācijām.
Tomēr jāņem vērā fakts, ka ar likumu ir noteikta parādnieku reģistra izveide, kas kredītiestādēm uzliek par pienākumu Latvijas Bankai sniegt ziņas par saviem pārādniekiem un kredītsaistību izpildi, tādējādi pieļaujot izņēmumus noguldītāja personas datu aizsardzības jomā. Proti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 106.pantu ir noteikts, ka Latvijas Bankai ir tiesības sniegt kredītiestādēm, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai datus par kredītiestādes parādniekiem. Tāpat likums paredz kredītiestāžu tiesības tieši vai arī ar īpaši izveidotas institūcijas līdzdalību apmainīties ar informāciju par parādniekiem, viņu parādsaistību izpildes gaitu, kā arī par visiem tiem gadījumiem, kad klients pilnībā vai daļēji nepilda likuma prasību sniegt kredītiestādei pilnu un patiesu informāciju par finanšu stāvokli un īpašumu.
Papildus vēlamies informēt, ka parādnieku reģistrs pašlaik Latvijā ir vienīgais šāda veida reģistrs, kas ir izveidots, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma prasībām. Savukārt reģistra izmantošanu nosaka Latvijas Bankas 2003.gada 16.janvārī izdotie noteikumi. Tajos noteikts, ka jebkurai kredītiestādei ir tiesības reģistram pieprasīt informāciju par saviem parādniekiem (aizņēmējiem), kā arī par personām, kas likuma izpratnē tiek uzskatītas par tādām, kuras ir saistītas ar aizņēmējiem. Tāpat iespējams arī pieprasīt informāciju par personām, kuras ir iesniegušas bankai pieteikumu kredīta iegūšanai vai arī ir rakstiski apstiprinājušas gatavību garantēt kredīta iegūšanu. Saņemot šādu bankas pieteikumu, parādnieku reģistram ir visas tiesības izsniegt visu tā rīcībā esošo informāciju par parādnieku. Vienīgā informācija, kuru reģistrs neizsniedz, ir konkrētās bankas nosaukuma minēšana, kas reģistram sniegusi informāciju par parādnieku.
Jāpiebilst, ka uzņēmumiem, kuri klientiem sniedz ar finanšu līdzekļu izsniegšanu saistītus pakalpojumus un likuma izpratnē nav kredītiestādes, piemēram, līzinga kompānijām un citām radniecīgām iestādēm, nav tiesības iegūt informāciju no parādnieku reģistra.

Citu datumu laikraksti

  • Iepazīstas ar draudzes darbu Vācijā

    Alūksniete Santa Stopniece atvaļinājumu pavadīja Vācijā, viesojoties pie Villihas evaņģēliskās Emmaus draudzes locekļiem. Viņa atzīst, ka ir...

  • Pagastā izvieto informatīvās norādes

    Mārkalnes pagastā šonedēļ izliek informatīvās norādes, kas apzīmēs pagasta iestāžu un nozīmīgāko objektu - arheoloģijas pieminekļu, senkapu,...

  • Aicina pieteikties tirgotājus

    Pasaules čempionāta ūdens motosportā rīkotāji aicina pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, kas 17. un 18.jūlijā vēlas tirgoties sacensību norises laikā,...