Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi

Sākums 30.septembra numurā. Pēc Vidusjūras zilzaļā krasta, pēc Santropēzas apskates devāmies uz 1000 aku pilsētu Eksu.

(Sākums 30.septembra numurā)
Pēc Vidusjūras zilzaļā krasta, pēc Santropēzas apskates devāmies uz 1000 aku pilsētu Eksu. Tā dibināta 103 gadus pirms mūsu ēras un kādu laiku bijusi Provansas galvaspilsēta.
Galvenajā pilsētas bulvārī vēl tagad ir trīs strūklakas ar termālo silto ūdeni (+34 grādi). Bulvāra abās malās stāv lepnas elegantas aristokrātu celtnes un senas pilis ar bagātīgi izgleznotiem vārtiem, balkoniem no metāla. Šeit visos laikos mituši mākslas un literatūras slavenības: Emīls Zolā, Pols Sezāns un citi.
Arlu sauc par Van Goga pilsētu
Skaista ir arī Van Goga pilsēta Arla - savulaik bijusi grieķu, tad romiešu kolonija. Pilsētas seju veido romiešu celtnes - amfiteātris, okerkrāsas māju sienas un sarkanie jumti. Arlā ir liela arēna - līdzīga Romas Kolizejam, tikai divos stāvos. Šeit varēja sēdēt 24 tūkstoši skatītāju, elipsveidīgā celtne ir 136 metrus garuma, 107 metrus plata, tajā ir 60 arkas. Šīs arēnas liktenis bija tāds pats kā visām romiešu celtnēm: akmeņus no tās sienām ņēma, lai celtu citas celtnes, pieminekļus un cietokšņus.
1825.gadā arēnu restaurēja tā, lai šeit varētu rīkot korridas - vēršu cīņas ar “kovbojiem” no Kamargas novada. Nu šeit vairs nedzird gladiatoru vaidus un mežonīgo zvēru rēcienus, toties skan jūsmīgie skatītāju bara kliedzieni, noskatoties svētku izrādi. Cilvēks un dzīvnieks atkal ir viens pret vienu, nevis lai nogalinātu, bet lai izklaidētu publiku.
Arlā notiek folkloras svētki “Arlas karaliene”, kuros piedalās iedzīvotāji nacionālajos tērpos no visa Provansas novada.
Arlā mēs meklējam vietas, kas saistītas ar Van Goga dzīvi. Van Goga centrā, kas atklāts vecajā slimnīcā, mākslinieks ārstējies vairākus mēnešus. Centrā ir daudz izziņas materiālu un Van Goga gleznas un zīmējumi, kas saistās ar Arlas apkārtni: Langlua tilts, gleznaina strūklaka, kafejnīca un citi.
Īstenais saimnieks ir melnais bullis kamargs
Pa ceļam uz Kamargas rezervātu, gide stāstīja par tā savdabību. Tie ir 14 000 hektāri purvu, pļavu, kāpu un sāls lauku starp diviem galvenajiem Ronas upes sazarojumiem. Cilvēki šeit rūpējas, lai saglabātu ekoloģisko līdzsvaru ar vienreizējo floru un faunu (apmēram 400 veidi). Mēs redzējām rozā flamingo barus. Ir nofiksēts, ka 1969.gadā ceļā no Ziemeļāfrikas ir pārlidojuši (emigrējuši) 10 tūkstoši flamingo.
Šejienes īstenais saimnieks ir melnais bullis kamargs. Ļoti bieži tas ir galvenā persona speciālajā korridā - vēršu cīņās. Atšķirībā no spāņu korridas šeit, Francijā, vēršus nenogalina.
Neizskaidrojama ir seno balto zirdziņu izcelšanās. Viņi ir neatņemami pavadoņi vietējiem iedzīvotājiem kovbojiem, kuri ģērbjas tāpat kā amerikāņu kovboji.
Ceļojot ar kuģīti, apskatījām gan rozā flamingo, gan melnos vēršus un balto zirgu barus, gan savdabīgo dabu.
Ciema dzīves ritms pakļauts tūrismam
Pa ceļam uz Aviņonu apmeklējām interesantu ciemu, ko sauc par Sent - Mari - de la Mer. Saskaņā ar vienu no Provansas leģendām - apmēram 40 gadus pēc Kristus dzimšanas, Jeruzalemes sagraušanas laikā trīs sievietes kopā ar citām ticības māsām sadzina laivā bez burām, bez airiem, bez ēdamā un ūdens, un atstāja viļņu varā. Šīs sievietes bija Jaunavas Marijas māsa, Marija Salomeja un divu Mariju tumšādainā kalpone Ēģiptes Sāra. Laivā vēl bija Lācars, Marija Magdalēna un Marfa. Brīnumainā kārtā laiva piestāja šajā krastā. Izglābušās sievietes ciemā uzcēla nelielu baznīciņu veltītu Jaunavai Marijai. Pēc tam jaunās ticības izplatītāji šķīrās, - daždi devās uz Taraskonu, daži uz Marseļu, citi - uz Eksu. Divas Marijas un Sāra palika pie jūras līdz pat savai nāvei. Ticīgie saglabāja viņu pīšļus, kas glabājas baznīcā. Pirmie svētceļnieki bija čigāni no Spānijas un citām valstīm. No 15.gadsimta sākās svētceļnieku plūdi katru gadu. Mūsdienās divas reizes gadā - 24. un 25.maijā, un 22.oktobrī. Svētās Sāras statuju sevišķi pielūdz čigāni. Procesija ar statuju dodas uz jūru, kur to nolaiž ūdenī. Svētki turpinās desmit dienas: zirgu skriešanas sacensības, korrida (jeb ferrade), folkloras festivāls, tērpu demonstrēšana. Ierodas arī gani no visa Kamargas novada. Šajā ciemā bieži iebrauc tūristi, tādēļ ciema dzīves ritms pakļauts tūrismam.
Karavīri un zvejnieki cēla “ūdeņu valdnieci”
Aviņona ir kādreizējā pāvestu rezidence (monumentāls celtņu komplekss), šodien - arhibīskapa pilsēta, tā pazīstama arī kā teātru festivālu pilsēta. Vecpilsētu apņem 4,8 kilometrus garš mūris ar astoņiem vārtiem un 39 torņiem. Ronas upes karstā uz 58 metru augstas klints atrodas gotikas stilā celtā pāvesta pils un katedrāle. Pils pakājē atrodas Francijas vispazīstamākais tilts - Sv.Benezeta tilts, uz kura apskatāma romānikas stilā celtā un vēlāk restaurētā Svētā Nikolasa kapela.
Vietā, kur tagad atrodas Aviņona, klinšu pakājē Ronas upes krastā pirms 2000 gadiem dzīvoja Kavari tautas. Viņi bija drosmīgi karavīri un zvejnieki, kas cēla šo pilsētu ar nosaukumu “ūdeņu valdniece”.
Mēs redzējām, kā tagad atjauno pili - rezidenci. Apstaigājām rezidences atjaunotās telpas: konsistorijas zāli, lielo audienču zāli, kapelu, guļamtelpas, muzeju, katedrāli, mazo pili, Sv.Pētera baznīcu, parku un viduslaiku pilsētiņu, laukumus.
Tad devāmies uz Svētā Benezeta tiltu, uz kura apskatījām restaurēto Sv.Nikolasa kapelu. Katrs francūzis zina dziesmiņu par Pont d’ Avignon - Pont Saint - Benezet. Ar to saistīta skaista leģenda par Sv. Benezetu. Jauneklis Benēze bija gans. Kādā dienā ganot, viņš izdzirdēja debesu balsi, kura lika viņam iet uz Aviņonu, uzcelt tiltu pār straujo Ronas upi. Pa ceļam jauneklis satika Eņģeli, kurš atveda viņu pie bīskapa. Bīskaps jau bija sagatavojis pārbaudījumu - pacelt akmeni, ko var veikt 30 vīri. Pēkšņi jauneklis sajuta pasakainu spēku, viegli pacēla akmeni un nometa to upes krastā, sakot: “Šis akmens būs pirmais tilta pamatnē.” Ļaudis bija sajūsmā, savāca naudu tilta būvei.
Vai tā leģenda vai īstenība, bet 1177. gadā tiešām bija likts pamatakmens un 1185. gadā 900 metrus garais tilts ar 19 arkām bija gatavs.
1226.gadā, kad Aviņona krita, tilts gandrīz bija sagrauts, vēlāk to nedaudz atjaunoja, bet 1680.gadā pilnīgi pameta novārtā. Mēs arī bijām uz pustilta, kas iet līdz upes vidum, apskatījām Sv.Nikolasa kapelu un skaisto skatu uz pili - rezidenci kalnā. No kalna skatoties redzējām plašos dzeltenos saulespuķu laukus Ronas labajā krastā un viduslaiku celtnes tālumā.
Romiešu būvnieku īpašs sasniegums
Tūrisma maršrutā bija iekļauts arī Garda tilts - jau romieši uzskatīja, ka 49 metrus augstais tilts ir viņu būvnieku īpašs sasniegums. 2000 gadus vecajam tiltam ir trīs arkāžu rindas: pirmā rinda 142 metri, vidējā sastāv no 11 arkām - 242 metri un trešā rinda - 35 arkas 272 metru garumā. Tilta augšpusē ir ūdeni rene, pa kuru avota ūdeni no avota pie Uzes novadīja līdz pat Nimes pilsētiņai. Mēs staigājām pa šo būvi un jūsmojām par tā izturību un augstumu, bet pa Gardas upi peldēja atpūtnieku laiviņas.
Ar nepacietību gaidījām iespaidīgo Ardečes aizu. Lai tūristi labāk varētu filmēt, fotografēt un jūsmot par ainavām, gar ceļa malu ir ierīkoti skatu laukumiņi ar nosaukumiem, piemēram, - “balkons”, “terase”, “kabatiņa” un citi.
Ardečes aizu gadsimtu garumā veidojis ūdens un vējš. Tā vairāk atgādina Amerikas dienvidrietumus, nevis Franciju. Gar 32 kilometrus garo upes gultni iet ceļš, bet tuvu pie aizas rietumu gala to šķērso erozijas un dabas radītais kaļķakmens tilts - Pont d’ Arc. Pie tā mēs apstājāmies, lai iemūžinātu šo vienreizējo dabas veidojumu, peldējāmies un atpūtāmies pēc garā ceļa.
Lionā, divu upju - Ronas un Sonas - satekā pār upēm daudz tiltu. Iespaidīga ir katedrāle, kas līdzīga Dievmātes katedrālei Parīzē, bet kalnā - balta bazilika ar bronzas eņģeli galā.
Dižona - Burgundijas hercogu pilsēta
Mūsu mērķis bija Burgundijas hercogu pilsēta Dižona. Tā slavena ar savām sinepēm. Staigājot pa Dižonas ielām nebeidzam jūsmot par arhitektu izdomas bagātību, ceļot mājas aristokrātiem. Prieks, ka vēl arvien varam tās apskatīt nesagrautas un neapdrupušas.
Vēl Francijas pusē apskatījām Strasbūru, kas slavena ar katedrāli un Eiropas parlamentu, pilsoņu mājas no 16. un 17.gadsimta rada Vācijas impērijas pilsētas iespaidu, bet Ludviga XV stilā celtās mājas tomēr atgādina, ka Strasbūra atrodas Francijā. tās vēsture sākas romiešu laikā, kad viņi Reinas krastā cēla karaspēka apmetni ar nosaukumu Argentoranum.
7.gadsimtā pēc barbaru postījumiem tā atkal atplauka ar nosaukumu Strateburgum - pilsēta krustcelēs.
1681.gadā Strasbūru pievieno Francijas Karalistei. Pie Strasbūras mūra sienām dzimst franču nacionālā himna “Marseljēza”.
Pēc kara - 1949.gadā - šeit dibina Eiropas padomi.
Arī mūsu grupa pilsētas apskati sāka no laukuma pie katedrāles. tā celta uz senas bazilikas pamata 1015. gadā, un kristietības pasaulē 146 metrus augstā celtne 19.gadsimtā bija viena no augstākajām. Katedrāles ēnā stāv savdabīgi skaista tumša celtne, kuru visi apbrīno tās greznojumu dēļ - izgriezumu ornamentu bagātība ar Bībeles tematikas personāžiem un antīkiem varoņiem, redzami cilvēka desmit dzīves gājumi un attēlotas piecas jūtas.
Lai apskatītu daudzveidīgajās celtnes, devāmies ar kuģīti pa pilsētas kanāliem. Tā ir patīkama ekskursija, kuras laikā ar austiņām varam noklausīties stāstījumu (arī krievu valodā) par daudzām ēkām un to vēsturi.
Vēl maršrutā ir Nirnbergas apskate. Tā ir senā franku zemes karaļu rezidences pilsēta. Apskatījām cietoksni ar torņiem, rātsnamu, doma laukumu ar strūklaku “Laulības dzīves ainiņas”. Hanss Zaks tai ir veltījis dzejoli “Saldskābā laulības dzīve”, ko ar humoru atdzejojis M.Skujenieks.
Iespaidu ir ļoti daudz, tie ilgi dos prieku ikdienas gaitās.

Citu datumu laikraksti

  • Rotaļas turpinās

    Pirms nepilna mēneša Latvija teica jāvārdu Eiropai. Var likties, ka atpakaļceļa nav, nenovēršama ir eiropeisko labumu un nesmukumu ienākšana mūsu...

  • Ir vērts iepazīt kaimiņzemes neparasto šarmu

    Gudri ļaudis saka, ka Igauniju vajag sākt aplūkot no paugurainās dienvidu puses. Tās daba un klimatiskie apstākļi ir gandrīz tādi paši kā pie mums -...

  • Kolekcionē krūzes un senlaicīgas lietas

    Trapeniešu Lanas un Zigurda Safranoviču vaļasprieks jau četrus gadus ir krūzīšu kolekcionēšana. Viņi lepojas ar vairāk nekā 70 dažāda izmēra un...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Atpūtas pasākums.Atpūtas pasākums 11.oktobrī no pulksten 14.00 – 16.00 Gulbenes rajona Staru kultūras namā – rudens ziedu un kompozīciju izstāde,...

  • Es vēlos tavu foto zeltītā ietvarā!

    Fotogrāfija ir sastindzis dzīves mirklis, kas saglabājas gadiem ilgi. To var glabāt lielākā vai mazākā fotoalbumā.Fotogrāfija ir sastindzis dzīves...

  • Baudi rudens smaržu un garšu!

    Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama saules siltumu. Bet tā tāpat kā augļu salduma bijis pavisam maz.Vasara jau aizgājusi, sev līdz aiznesdama...