Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi

Kāds teicis, ka viņš gribētu redzēt Parīzi, pēc tam varot mirt. Varu apgalvot, ka Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi. Šajā valstī ir arī citas brīnišķīgas vietas, kuras vērts apskatīt.

Kāds teicis, ka viņš gribētu redzēt Parīzi, pēc tam varot mirt. Varu apgalvot, ka Francija ir bagāta ne tikai ar Parīzi. Šajā valstī ir arī citas brīnišķīgas vietas, kuras vērts apskatīt. Zilzaļais Vidusjūras krasts, Provansa Francijas dienvidaustrumos, Burgundija, Elzasas apgabali.
Ar tūristu grupu devāmies garākā ceļojumā caur Poliju, Čehiju. Pirmā naktsmītne bija čehu provinces pilsētiņā Mikulovā. Pirms saules rieta apskatījām milzīgo pili uz klints, cietokšņa sienas, pilsētas laukumu ar apgleznotām māju sienām, baznīcu, strūklaku ar dievietes Floras skulptūru. Nobaudījām čehu alu un pasūtījām vakariņas tuvākajā krodziņā.
Vīnē apskata dominikāņu baznīcu
Vīnē grupa sadalījās: vieni brauca skatīties Hābsburgu pili ar dārziem, citi devās apskatīt pilsētu, bet mēs ar gidi devāmies uz dominikāņu baznīcu, kuras pazemes zālēs atdusas daudzie Austrijas imperatori un viņu ģimenes locekļi. Sarkofāgi ir iespaidīgi - ar rotājumiem, ģerboņiem. To ir apmēram 160.
Nokļuvām kādā māju pagalmā, tur bija ēka ar mazu koncertzāli, kur pirmoreiz koncertējis Mocarts. Apskatījām Stefana katedrāli, parku ar apzeltīto J.Štrausa skulptūru.
Nica - dienvidu zilzaļā krasta citadele
Pēc nakts brauciena caur Austriju nokļuvām Nicā - Cote d’Azur - Francijas dienvidu zilzaļā krasta citadelē, pasaules biznesa un konferenču centrā, muzeju cienītāju Mekā ar septiņus kilometrus garo angļu promenādi jūras krastā. Tā nosaukta šeit savā laikā dīki staigājošo angļu aristokrātu dēļ. Šeit kādreiz atpūtusies Krievijas cara Nikolaja II ģimene un krievu aristokrātija, kam te piederēja villas. Te dzīvoja Čehovs, Gogolis, Tjutčevs un citi. Arī paši franči, īpaši no valsts ziemeļiem, šeit labprāt pavada brīvdienas augustā, jo franču Rivjēru raksturo siltā Vidusjūra un patīkamais klimats. Nica līdz 1940. gadam bija itāļu pilsēta. Tad notika referendums un Nicu pievienoja Francijai. Tagad tā ir piektā lielākā pilsēta Francijā. Nicā ir piemineklis uzvaras dievietei Nīkei, kas atrodas netālu no pludmales. Šajā kūrorta pilsētā ir daudz viesnīcu, pati senākā un dārgākā ir Negresko viesnīca zem rozā kupola.
Vecajā Nicā ir šauras ieliņas, daudz veikaliņu un restorānu, māju ar režģotiem balkoniem un augstiem slēģiem. Nākamajā rītā devāmies kalnos, redzējām skaisto Nicu un tās apkārtni no augšas - lejā līcis ar lieliem kuģiem un daudzām laiviņām.
San Paulu cietoksnis sargājis robežas
Devāmies uz kalna galā redzamo San Paulu jeb St.Paul de Vence. Tas ir sens cietoksnis, kas sargājis robežas. No kalna virsotnes paveras skaists skats. Kalnu nogāzēs aug staltas cipreses, citrusaugi, vīnogulāji, mimoza, mājas slīgst ziedos.
Līdz mūsdienām saglabājusies pilsētas viduslaiku celtniecības struktūra. Pilsētu var apiet pa nocietinājuma sienu un vērot gan pilsētas dzīvi iekšienē, gan jūsmot par apkārtni tālāk. San Paula bagāta ar vēsturiskiem pieminekļiem: baznīcām, senām strūklakām - akām, bruģētām ielām, katras mājas durvis ir atvērtas un ved kādā veikaliņā, galerijā vai restorānā.
Šeit kādreiz strādājis mākslinieks Marks Šagāls. Viņš ir apbedīts vietējā kapsētā, kur apmeklējām mākslinieka kapu. Šeit ievēroju interesantus nelielus keramikas ziedu vainagus, kas nolikti uz kapa plāksnēm. Ziedi nav spilgti, violetos un rozā toņos, kas raksturīgs Francijai.
Visvairāk -ajūsmina Monako
Monako nosaukums cēlies no liguriešu cilts, kura apdzīvojusi šo reģionu. Herkulesas osta pieminēta daudzās viduslaiku leģendās un to sauca “Portus Gerkules Monoeci”. Šajā ostā ienāca daudzi jūrasbraucēju kuģi - feniķiešu, grieķu, kartāgiešu, romiešu un citi. 12.gadsimtā Itālijas pilsētas Dženovas iedzīvotāji ieguva valdīšanas tiesības pār ostu un Monako klinti.
Mūki atgādina par kaujas notikumiem
1215.gadā šeit uzcēla cietoksni, kuru tagad aizņem Monako kņazistes pils. 1295.gadā Grimaldi dinastija nokļuva izsūtījumā, bet 1297.gadā Frančesko Grimaldi, iesaukts Malizija, pārģērbies mūka drēbēs, nokļuva līdz cietokšņa ieejai. Pateicoties viņa apģērbam, cietokšņa vārtus atvēra un ar viņam uzticamo cilvēku līdzdalību pakļāva cietoksni. Grimaldi dinastijas ģerbonī ir divi bruņoti mūki, kas atgādina par šīs kaujas notikumiem. Grimaldi dinastija valdīja četrus gadus, bet jau 1301.gadā viņiem bija jāatstāj cietoksnis un jāatgriež tas Dženovas Republikai.
Grimaldi ģimene atgriezās Monako pateicoties Kārlim I, kuru uzskata par īsto Monako dinastijas pamatlicēju. Viņš īstenoja visus klints nostiprināšanas un pārbūves darbus un līdz ar to paplašināja savus valdījumus, piepērkot zemes Mentonā un Rokebrūnā.
Notiek pirmās autosacīkstes
1524.gadā Monako nokļuva Spānijas valdīšanā, bet 1633. gadā Spānija atzina kņaza titulu Onorē II. 1793.gadā saskaņā ar Konvenciju kņazisti pievienoja Francijai. Princis Alberts I pieņēma pirmo Kņazistes Konstitūciju 1911.gada 5.janvārī. 1922.gadā pie varas nāca princis Luijs II, kura valdīšanas laikā notika pirmās autosacīkstes par Monako Lielo balvu (1929.gadā). Viņa mazdēls princis Reiners III nāca tronī 1949.gada 9.maijā. Pateicoties viņam, Monako kļuvusi par mūsdienīgu, skaistu, sakārtotu un bagātu valsti.
Dārzs, kas karājas pie klints
Monako apskati sākām ar eksotisko dārzu, kurš veidots pēc prinča Alberta I iniciatīvas. Šis tūrisma centrs atklāts 1933.gadā. 20 darba gadus vajadzēja, lai sagatavotu šo vietu. Vieta izvēlēta maigā klimata dēļ klintīs, kas saglabā siltumu. Pats dārzs burtiski karājas pie klints. Šeit varējām jūsmot un fotografēt simtiem floras pārstāvju no Dienvidamerikas: dažādu formu un lielumu kaktusus, agaves, alvejas, jukas un citus. No eksotiskā dārza pavērās fantastisks skats uz Montekarlo un Monako pili, bet dārza zemākajā daļā, kur nokļuvām pa tiltiņiem, ir ieeja grotā - observatorijā. Tajā ir daudzveidīgi stalaktīti un stalagmīti. 1957.gadā princis Reiners III uz šo vietu pārveda antropoloģijas muzeju. Vienā zālē ir prinča medību trofejas, kas iegūtas ekspedīciju laikā. Otrā zālē - izrakumu laikā iegūtas kolekcijas. Apbedījumu vietu izrakumi liecina, ka šī vieta bijusi apdzīvota jau paleolīta laikmetā.
Devāmies uz Monako klinti pa platām kāpnēm, gar cietokšņa sienu tikām pie ieejas un tad nonācām Pils laukumā. Šeit stāv mūka statuja par godu vēsturiskajam notikumam - cietokšņa ieņemšanai. Daļa pils ir atvērta apmeklētājiem - apskatījām Virsnieku salonu, Sarkano salonu, Luija V apartamentus, kuros ir 18.gadsimta mēbeles, Zilo salonu un Troņa zāli, kurā notiek oficiālās ceremonijas, kad svin nacionālos svētkus. Šeit 1956.gadā notika prinča Reinera III un princeses Greisas laulību ceremonija.
Ekskursiju turpinājām Napoleona laika relikviju muzejā, kurā atradās iespaidīga Monako monētu kolekcija un dažādas relikvijas, saistītas ar valdnieku dzīvi. Laukumā ir 18 lielgabali un ložu piramīdas. Bet katru dienu pulksten 11.50 var vērot prinča gvardes karabinieru (vasarā ģērbti baltā formā, bet ziemā - melnā) sardzes maiņu.
Traģiski iet bojā autokatastrofā
Ejot pa ielu, nokļūstam pie katedrāles, kas celta no 1875. līdz 1884.gadam vietā, kur kādreiz atradies Svētā Nikolaja templis. Katedrālē atdusas prinču un princešu pīšļi. Šeit apbedīta skaistā princese Greisa - Reinera III sieva, amerikāņu aktrise. Viņa traģiski gāja bojā autokatastrofā 1982.gada 13.septembrī. Princese Greisa ar meitu Stefāniju devās izbraukumā ar automašīnu pa Azūra krasta līkumotajiem kalnu ceļiem. Kādā no līkumiem viņa nenovaldīja stūri un mašīna pārkrita pāri ceļa apmalei. Princese Stefānija paspēja izlēkt no automašīnas un guva tikai dažus nobrāzumus, bet viņas mātei šis bija pēdējais brauciens.
Princesi Stefāniju pie mums pazīst kā rokmūzikas dziesmu dziedātāju, princeses Kerolainas (vai Karolīnas) dzīvi bieži apraksta vietējo avīžu slejās. Princis Alberts ir kaislīgs autobraucējs, dažādu sporta spēļu cienītājs un dalībnieks.
Mīt zivis no visām pasaules jūrām
Apskatījām arī Okeanogrāfijas muzeju, kuru 1899.gadā dibinājis slavens okeanogrāfs - princis Alberts I. Šo muzeju apskatei atvēra 1910.gadā. Daudzus gadus to vadīja Žaks Īvs Kusto. Aplūkojām akvārijus, kuros mīt zivis no visām zemeslodes jūrām, izvietotu 70 telpās. Otrajā stāvā ir zāle, kurā sakārtoti prinča Alberta I ekspedīciju eksponāti un attēli.
Vēl bija jāpaspēj apskatīt Japāņu dārzs, zooloģiskā terase jeb zooloģiskais dārzs, klasisko automobiļu kolekcija, pastmarku muzejs un princeses Greisas vārdā nodēvētais rožu dārzs.
Ja ir vēlēšanās paskatīties uz Vidusjūras dzelmju iemītniekiem, tad jādodas ar liftu vai pa kāpnēm lejā uz Monako ostu. Tur ir divi speciāli kuģīši, kam zemūdens daļa ir uzbūvēta no speciāla stikla, ir iluminatori, caur kuriem var vērot zemūdens pasauli.
Drīkst apskatīt Montekarlo kazino
Lai ātrāk nokļūtu Monako pilsētā Montekarlo, sēdāmies autovilcieniņā, kas gar jūru mūs aizvizināja uz kazino. Vispirms aplūkojām krāšņo ēku, kas uzcelta 1878.gadā, ar daudzām kolonnām, bronzas statujām un groziem ar augļiem. Tūristiem ļauj apskatīt “Grand Kazino” foajē telpas. Īstajās spēļu zālēs var iekļūt vienīgi vakartērpos tērptie bagātie apmeklētāji.
Montekarlo ir daudzas pludmales, dārzi. Daudzas vietas ir slēgtas, jo šeit atpūšas slavenie kinoaktieri, bagātnieki. Tādēļ visas karalistes ielas, skvērus, parkus, auto, kuģu un privāto lidaparātu stāvvietas uzrauga policisti ar videonovērošanas kamerām. Monako ir sevišķi tīra, jo sodi ir lieli - līdz pat tūkstošiem eiro. Nedrīkst staigāt pa zālāju, mest izsmēķus un papīrus kur pagadās, jābūt solīdā apģērbā.
Katru gadu Monako apmeklē miljoniem viesu. Suverenās valstiņas platība ir 1,95 kvadrātkilometri.
Kannas kādreiz bijis zvejnieku ciems
Mūsu autobuss atradās Monako klintī iebūvētā trīsstāvu autostāvvietā, kurā varēja nokļūt ar liftu, kas atrodas pie Okeanogrāfijas muzeja. Jābrauc aplūkot Kannas! Kannās nokļuvām slavenajā promenādē jūras krastā - “Boulevard de la Croisette”. Kādreizējais zvejnieku ciems Kannas tagad pārvērties par savdabīgu Rivjēras galvaspilsētu ar 1200 veikaliem, 380 restorāniem un 120 viesnīcām. Ir viesnīcas - pilis, kuru vienas istabas cena par nakti ir 22 000 eiro, bet maksa par pludmales krēslu zem saulsarga - 50 eiro dienā.
Apskatījām Kannu kinofestivāla galveno zāli. Kinofestivālu norise Kannās nav nejaušība. Tas dibināts 1946.gadā un 10 gadus vēlāk tas izpelnījās pasaules uzmanību, pateicoties slavenajai novadniecei Bridžitai Bardo.
Vasarās uz galvenās ēkas kāpnēm ar sarkano paklāju fotografējas tūristi. Bet uz ietves redzami kinozvaigžņu plaukstu nospiedumi ar parakstiem.
Mākslinieku tikšanās vieta - Santropēza
Pa Sanrafaelas piekrasti, baudot skaistās ainavas, jo krastā redzamas sarkanās Esterelas kalnu masīva klintis, tuvojamies kādreizējai ostas pilsētiņai, kura pēc 2. pasaules kara kļuva par mākslinieku tikšanos un prominentu personu villu atrašanās vietu - Santropēzu. Sena leģenda stāsta, ka Santropēza ieguvusi savu vārdu no romiešu karavīra - kristieša, kurš pieņēma kristietību. Nežēlīgais imperators Nerons lika nocirst viņam galvu, bet ķermeni iemest laivā ar kopā ar gaili un suni. Gailis un suns svēto neaiztika, bet vietā, kur laiva piestāja krastā, uzcēla pilsētu.
Santropēzas osta ir īsts pilsētas dzīves centrs. Krastmalā ir bronzas piemineklis slavenajam franču jūras braucējam Pjēram Andrē Sjufrenam. Apskatām pilsētas laukumus, šaurās ieliņas, uzkāpjam kalnā, XVI gadsimta Citadelē ar mūriem un sargtorni, no kura paveras skaists panorāmas skats uz ostu, līci, uz Mora un Esterelas kalniem. Protams, jāredz arī Santropēzas žandarmērijas ēka, kas izskatās kā filmā “Žandarms un marsieši”, kur galveno lomu spēlēja slavenais franču aktieris Luijs de Finess.
Prātā paliek krāšņā ainava: dzidri zila jūra, sarkanīgas klintis un rozā villas ar skatu uz jūru.
Tā beidzās ceļojums gar Vidusjūras zilzaļo jūras krastu.
***
Monako firstiste
Galvaspilsēta: Monako.
Valsts iekārta: parlamentāra monarhija.
Platība: 1,95 km2.
Iedzīvotāju skaits: 32 000.
Valoda: franču, monegasku, itāļu, angļu.
Ticīgie: katoļi (90%), protestanti (6%).
Naudas vienība: eiro.

Citu datumu laikraksti

  • Lepojas ar to, kas viņš ir

    Sarunājoties ar Agri (vārds ir mainīts - red.), jūtu, ka viņam patīk par to runāt. Viņš lepojas, ka ir gejs.Sarunājoties ar Agri (vārds ir mainīts -...

  • Plāno noslēgt pirmās viendzimuma laulības

    Vienīgās Latvijas geju un lesbiešu atbalsta grupas vadītājs Oskars Krūmiņš tuvākajā nākotnē vēlas noslēgt viendzimuma laulības.Vienīgās Latvijas geju...

  • Iesālītās cerības

    Tā es sāku dzīvot viena. Ātri pieradu pie savas vientulības. Centos ilgāk uzkavēties fermā, kur gādāju par teliņiem, jo mājās mani neviens...

  • Iesālītās cerības

    Klusībā cerēdama, ka Arvīds pieteiksies to ienest manā vietā vai vismaz iznāks man līdzi laukā.3. Klusībā cerēdama, ka Arvīds pieteiksies to ienest...

  • Truškopjiem ir nepieciešamas valsts investīcijas

    Jaunalūksnes pagasta zemnieku saimniecības "Šalkas ELVI" īpašnieci Ivetu Laicenu tāpat kā citus truškopjus satrauc nelabvēlīgā situācija barības...

  • Kad tiekas zaglis un dziedātāja

    Alūksnes kinoteātrī "Liesma" šodien pulksten 19.00 un 21.00 izrādīs Francijas un Lielbritānijas kopražojuma muzikālu melodrāmu "Un tagad... dāmas un...

  • Iesālītās cerības

    Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un māte kā melns rēgs iestājās apgaismotajās ārdurvīs.2. Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un...

  • Karavīri iepriecina ar uzvedumu

    Jaunais mācību gads arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi" sākās ar patīkamu atkalredzēšanos.Jaunais mācību gads arodapmācības un...

  • Par tautas balsojuma rezultātiem

    Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ietekmēs arī Latvijas Bankas darbību.Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā...