Frontes pirmajās līnijās dzīvē un teātrī

Annenietis Adolfs Čerbikovs zina, kāda vērtība ir labam humoram. To viņš pats sarunā piemetina vairākas reizes.

Annenietis Adolfs Čerbikovs zina, kāda vērtība ir labam humoram. To viņš pats sarunā piemetina vairākas reizes.
Taču tas kļūst skaidrs jau tajā brīdī, kad pārkāpju "Kļavupīšu" mājas slieksni un saimnieks laipni aicina iekšā. Tomēr stāstījumu viņš sāk daudz nopietnāk - dzīves ceļu kara laikā nostaigājis no Staraja Rusas līdz Prāgai. Atmiņas par notikumiem smeldz joprojām, to Adolfs nekad nespēs izsvītrot no savas dzīves. "Karš smagi iegrieza man un manai paaudzei, taču pat frontē smagos brīžos palīdzēja humors," stāsta astoņdesmit trīs gadus vecais A.Čerbikovs.
Viņš lepojas, ka ir vecākais no Annas pagasta iedzīvotājiem vīriešiem, kas dzimis šajā pusē. Pazīst katru veco annenieti, zina, kur atrodas mājas, kurās sākušās kādreizējo saimnieku dzīves gaitas. Varbūt arī tāpēc pagastā viņa zināšanu apjomu salīdzina ar rakstīto enciklopēdijā. Annas pagastā viņu pazīst arī kā sabiedriski aktīvu cilvēku. Viņš bijis rosīgs jau skolas gados, kad mācījies Gulbenes arodskolā, bet pēc tam Valkas arodskolā. Apguvis vijoļspēli un spēlējis skolēnu orķestrī. Vēlāk bijis lustīgs lauku kapelas muzikants. Pēc darba gaitām Strenču meža departamentā Adolfs saņēmis pirmo nopietno dzīves pārbaudījumu - mobilizāciju latviešu leģionā 1942.gadā.
Ticēja, ka atgriezīsies
"Kaujas sākās Staraja Rusas purvos, netālu no Ostrovas guvu pirmo ievainojumu un nokļuvu Kauņas slimnīcā, pēc ārstēšanās atkal atgriezos frontē. Vācijas kapitulāciju piedzīvoju Hellas pussalā, bet pēc tam, protams, sekoja lāģeris," atceras Adolfs. Visus kara gadus Adolfam līdzi ceļojusi un par laimi nav pazudusi kāzu fotogrāfija - 1942.gada 23.jūnijā viņš apprecējās. Ar nākamo sievu Alisi viņi mācījušies vienā - Valkas - arodskolā.
Kopā korī dziedājuši un dejojuši vienā pārī. Adolfs smejas, ka dejot savulaik iemācījies tikai tādēļ, lai dabūtu sievu. Līdzpaņemtā fotogrāfija grūtajos kara gados jaunā vīrieša sirdij lika apjaust, cik skaistas atmiņas viņam pieder, tās viņš vēlējies ātrāk atgriezt realitātē. Mēģinājis dezertēt no leģiona, taču tas nav izdevies. Toties ticis desmit dienu atvaļinājumā uz mājām. Ne mazāk smagi kara gadi bijuši Adolfa sievai Alisei, kas saņēmusi vēsti par mīļotā vīra nāvi. Apmēram divus gadus viņa dzīvoja cerībā, ka varbūt tā nav patiesība. "Par otro ievainojumu viņa nesaņēma nekādu ziņu. Bija smagi - 1945.gada pavasarī mani Polijā kontuzēja, kad atkāpāmies," skaidro Adolfs. Tomēr Alise ticējusi, ka vīrs ir dzīvs un atgriezīsies mājās. Tā arī noticis.
Izmēģina daudz ko
1946.gada 15.augustā Adolfs atgriezies dzimtajā Annas pagastā, bet jau nākamajā dienā sācis strādāt toreizējā Annas stacijā. Bijis brigadieris, taču krāvis baļķus kopā ar strādniekiem. Kad krautuvē darba vairs neesot bijis, strādājis pienotavā. "Cita nebija, ko darīt. Strādāju sievas vietā, jo viņa aizgāja dekrētā. Bet man nekādas sajēgas par šo darbu nebija. Zināju tikai to, ka piens ir balts," joko Adolfs. Divus mēnešus viņš neklātienē mācījās kursos un kā teicamnieks ieguva piensaimnieka izglītību. Kad arī šajā nozarē darba vairs neesot bijis, pāris gadus Annā bijis kluba vadītājs. Pelnītā atpūtā Adolfs devies no Alūksnes ceļu pārvaldes, kur nostrādājis 28 gadus.
Izveido arī korus
Vislabāk viņa darbu novērtējuši tie Annas un Jaunannas pagasta iedzīvotāji, kuriem ir tuvs teātris un pašdarbība. Adolfs 19 gadus bijis Jaunannas dramatiskā kolektīva režisors. Šogad ir pirmā sezona, kad tā veikumu viņš vērtē tikai kā skatītājs. Savukārt anneniešiem pierādījis, ka ir arī labs aktieris. Teātra viņam pietrūkstot, taču viņš interesējoties, kā tagad klājas mākslas mīļotājiem Jaunannā un Annā. Arī televīzijā vērojot teātru iestudējumus. "Kad atgriezos no kara, Annā bija tikai teātris. Tad nodibinājām jaukto kori, arī sieviešu un vīru kori. Izveidojās orķestris," atminas Adolfs.
Suflieri neklausījās
Ko tikai viņš neesot spēlējis! Protams, skaistākais darbs ir "Skroderdienas Silmačos", kur spēlējis Ābramu. Vislabāk patikušas komediantu lomas, bet par iecienītākajiem lugu autoriem kļuvuši Miervaldis Birze un Rūdolfs Blaumanis. Arī sieva spēlējusi teātri, viņa iejutusies mīlētāju lomās, taču kopā neesot spēlējuši. Adolfam, kad iejuties aktiera lomā, nav paticis izmantot sufliera palīdzību. "Visu mūžu teātri esmu spēlējis bez sufliera. Nekad neesmu viņā klausījies. Visi to zināja. Atceros, ka man kādā iestudējumā bija jāsauc kalpone, taču es aizmirsu, kā viņu sauc. Es viņai jautāju, kā viņu sauc. Aktieri smejas, ka es jokus dzenu, bet skatītāji neko nesaprata. Aktieriem tā gadās, ka sajauc tekstu, tomēr jātiek no situācijas ārā," atklāj bijušais pašdarbnieks.
Kādreiz jauniestudējumus pieņēma komisija, kurā bija partijas sekretārs un kolhoza priekšsēdētājs. "Neatceros, ko iestudējām, taču bija tāda aina, ka avīze "Cīņa" bija nomesta zemē. Mums pārmeta, ka tā darīt ir pretvalstiski," atminas Adolfs. Viņš spriež, ka dzīve bieži vien līdzinoties teātrim. "Var niekus ņemt pie sirds un iztaisīt drāmu. Var arī drāmu laist pār galvu un nedzirdēt to, ko nevēlies dzirdēt. Tas viss no rakstura atkarīgs. Grūti ir emocijas paturēt sevī," secina Adolfs.
Ir uzticīgs mūzikai
Adolfam esot grūti pateikt, vai bijis prasīgs režisors. Viņa noteikums bijis, lai neviens aktieris uz mēģinājumu neierastos, lietojis alkoholu. Viņš nekad neesot dusmojies un nevienu neapvainojis, tikai labvēlīgi pavilcis uz zoba. Tāds viņš esot arī dzīvē un ģimenē. Arī ar sievu nekad neesot bijuši nopietni strīdi. Līdztekus teātrim Adolfs palicis uzticīgs arī mūzikai. Astoņus gadus ar muzikālo sniegumu priecējis kā lauku kapelas dalībnieks. "Vecāki nebija saistīti ar mūziku. Pats brīnos, kāpēc mūziku iemīļoju. Muzikālā dzirde man ir laba. Kad skolas laikā dzīvoju internātā Gulbenē, vakaros puiši spēlēja vijoli, cītaru un ģitāru. Man tā iepatikās vijoļspēle, ka ņēmu rokās šo instrumentu un mācījos," apgalvo Adolfs.
Vēlreiz nepārdzīvotu
Čerbikovu ģimene izaudzinājusi divus dēlus - Didzi un Aini. Adolfam ļoti gribējies meitu, taču priecājas, ka ticis pie divām mazmeitām. Kļuvis par vecvectētiņu. "Viss dzīvē bijis skaists, izņemot karu. Jaunība jau arī bija smaga, to mēs neredzējām, taču karu gan vairāk nevēlētos pārdzīvot. Biju frontes pirmajās līnijās," spriež Adolfs.
Viņa lielākās vērtības ir atklātība un uzticība. Nesimpatizē cilvēki, kas pārlieku aizraujas ar alkohola lietošanu. Tagad vadot vecumdienas un gaidot, kāda dzīve būs Eiropas Savienībā. Viņš ne par ko nežēlojas kopš tā laika, kad atgriezies mājās no kara.

Citu datumu laikraksti

  • Nolemj par reorganizāciju

    24.aprīlī notika paju sabiedrības “Trapene” pilnsapulce, kurā apsprieda un apstiprināja 2003.gada pārskatu. “Sapulces dalībnieki vienojās par paju...

  • Palielinās nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms

    Alūksnes rajonā 2003.gadā jaunaudzes izkoptas 1442,2 hektāru platībā, tajā skaitā valsts mežos 1270,6, bet privātajos mežos - 171,6 hektāru...

  • Būs skolu Teātra svētki

    Rīt Ziemeru pamatskolā risināsies Alūksnes rajona skolu Teātra svētki “Pasaka par...”, tiem pieteikušies 16 kolektīvi - apmēram 170 bērnu.Rīt Ziemeru...

  • Mūža noslēpums meklējams Dieva atziņā

    Emma Krūmiņa, 96 gadus veca, kristiete, Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekle. 30 gadus bijusi šīs baznīcas apkopēja. Ilgus gadus pati...

  • Hokejs svarīgāks par balsojumu Saeimā

    Droši var apgalvot, ka hokeja pavasaris ir sasniedzis kulmināciju. Tuvākajās dienās Latvija turpinās dzīvot hokeja pārdzīvojumu jūklī. Hokeja laukums...

  • Konkursa kārtu uzvarētāji

    1.kārtas uzvarētāja - Dana Kūma.1.kārtas uzvarētāja - Dana Kūma. - 2.kārtas uzvarētāji - Dana Kūma un O.Vācieša Gaujienas vidusskolas 11.klases...

  • Prāgā latu nav

    - Vai latus var nopirkt un pārdot Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur notiks pasaules hokeja čempionāts?- Vai latus var nopirkt un pārdot Čehijas...

  • Nauda ir prece

    - Kāpēc latus bieži nevar nopirkt un pārdot bankās un valūtas maiņas punktos ārvalstīs?- Kāpēc latus bieži nevar nopirkt un pārdot bankās un valūtas...

  • Zināšanas var pārbaudīt internetā

    Ikviens Latvijas iedzīvotājs kopā ar pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem zināšanas var pārbaudīt viktorīnā “EuropaQuiz”.Ikviens...