“Gada alūksnietis 2018” - Ilze un Sandors Līviņi

Trešo gadu Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes Ziņas” un portāls “Alūksniešiem.lv” pasniedz sabiedrības balvu “Gada alūksnietis”.
Šogad tā ieguls divu darbīgu alūksniešu rokās, kurus Alūksnes sabiedrība uztver kā vienu veselu un nedalāmu vienību – balvu saņems Ilze un Sandors Līviņi. Pretendentus balvai iedzīvotāji ieteica portālā, kur arī paši pēc tam balsoja un noteica, kurš saņems mākslinieka Ēro Rasa stiklā darināto spalvaskātu. Šogad iedzīvotāju atsaucība bija ļoti liela – ieteikti 13 pretendenti, par kuriem kopumā balsoja 1450 cilvēki, no tiem 350 – par I. un S.Līviņiem, īpaši uzteicot un izceļot viņu ieguldījumu orķestra darbībā.
Ne tikai Alūksnē, bet arī Latvijā I. un S.Līviņu vārdus saista ar Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri un tā augstajiem sasniegumiem. Sandors ar orķestri saistīts jau ilgāk nekā 30 gadus, Ilze – nedaudz īsāku laiku. Līdztekus tam I.Līviņa ir Alūksnes novada vidusskolas direktore un Alsviķu deju kolektīvu vadītāja, horeogrāfe un defilē skolotāja arī Gulbenes orķestrī. S.Līviņš ir pūšamo instrumentu skolotājs Alūksnes mūzikas skolā. Plašu sarunu ar I. un S.Līviņiem “Alūksnes Ziņās” varējāt lasīt pirms četriem mēnešiem, kad orķestris, kura diriģents ir Sandors Līviņš, horeogrāfe un defilē skolotāja – Ilze Līviņa, svinēja 65. dzimšanas dienu. Šoreiz – saruna par to, kā Ilze un Sandors jūtas savā dzimtajā pilsētā Alūksnē, kādu redz tās attīstību, un par kalpošanu sabiedrībai.
Turpinās no 1.lappuses

“Mums ir liels pagodinājums saņemt šādu balvu, kurai pretendentus ieteica un balsoja paši iedzīvotāji, nevis izveidota žūrijas komisija. Cilvēki ir uzdrošinājušies, ieteikuši, uzrakstījuši pieteikumu, un vēl arī citi ir to atbalstījuši un novērtējuši. Tiesa, vienmēr, pasniedzot jebkādu balvu, nekas nav sverams vienos svaru kausos – ir vēl ļoti daudz citu cilvēku, kuri ir pelnījuši balvas, bet par viņiem neviens neuzraksta pieteikumu. Uzskatu, ka šāda sabiedrības balva ir augstāks novērtējums par kādu “partijas un valdības” balvu, jo tas ir līdzcilvēku pausts novērtējums. Paldies par to!” saka I.Līviņa.
S.Līviņš uzsver – orķestris noteikti ir kopdarbs. “Viens pats tu neko nevari izdarīt – tikai caur orķestra kolektīvu,” viņš saka. Daudz pozitīvu atsauksmju izskanēja pēc orķestra jubilejas koncerta, ko divu stundu ierakstā vēlāk varēja vērot arī “Re:TV”. Televīzijas režisore Dita Torstere-Stepīte to atzina par ļoti kvalitatīvu un labi sagatavotu koncertu.

Savi spēka avoti 
I. un S.Līviņi daudz laika velta sabiedrībai. Ilze atzīst – abi jau kopš bērnības savās ģimenēs audzināti mīlēt kultūru, uzturēta saikne ar sabiedrību, tādēļ ir pašsaprotami, ka tagad uz to mudina citus. “Tās ir pamatvērtības, kas tiek ieaudzinātas ģimenē, kas šodien diemžēl sāk pazust, jo arvien biežāk izskan jautājums: kas man par to būs? Mums tas nav pirmais jautājums, jo vispirms ir jāpierāda sevi darbos un tad var prasīt. Vairāk vai mazāk jau mēs visi strādājam sabiedrības labā. Ir prieks un gandarījums pēc katra koncerta, lai cik piekusis esi,” saka I.Līviņa.
Kā paši atgūst spēkus jaunam darba cēlienam? “Man nav spēka avota – ir pienākums, kas jādara. Piemēram, šovasar orķestrim koncerti ir ik pēc divām nedēļām, bet arī tas dod savu enerģijas lādiņu. Tāpat kā jaunieši un līdzcilvēki, ar kuriem ikdienā esam kopā,” saka Sandors.
Ilze uzskata – lai arī pienākumu ir daudz, abiem ar Sandoru tāpat esot daudz brīva laika. “Galvenais ir vienmēr visu kārtīgi saplānot. Apbrīnoju cilvēkus, kuri strādā no pulksten 8.00 līdz 17.00, ir ļoti pārguruši, tādēļ uzskata, ka kārtīgi jāatpūšas. Ja prot plānot laiku, tad prot saplānot arī atpūtu. Man ļoti patīk pie jūras – ja tieku turp divas dienas pēc kārtas, tad tas ir mans spēka avots! Visus gadus mums tas ir izdevies, arī jau šogad. Mums patīk staigāt kilometriem tālu gar jūras krastu un izjust plašumu. Bet kopumā mēs laikam esam no tiem cilvēkiem, kuri neprot pilnībā izmantot atvaļinājumu, jo katru gadu arī atvaļinājuma laikā ir kāds mēģinājums, koncerts. Arī lielākie braucieni mums ir kopā ar orķestri – gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs. Jā, arī mums ir savs piemājas dārziņš – pašpatēriņam, nelielos apjomos, lai tajā tiešām strādātu ar prieku, nevis tādēļ, ka vajag,” saka Ilze.

Dziesmu svētku emocijas
Ko dara brīžos, kad rokas nolaižas un šķiet – viss? Ilze neslēpj – tādu brīžu ir diezgan daudz, Sandors atzīst, ka dažreiz. “Cenšos negatīvās emocijas neizlādēt uz tiem, kuri atnākuši uz mēģinājumiem, lai gan reizēm tā arī notiek... Bija mirklis pirms gadiem piecpadsmit, kad iezagās prātā doma atmest visam ar roku, bet situācija atrisinājās. Protams, orķestra nākotne atkarīga no skolēnu un iedzīvotāju skaita novadā,” norāda Sandors.
Šīsvasaras spilgtākais notikums ir piedalīšanās ar orķestri un Alsviķu deju kolektīviem Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkos. Par šo laiku abiem ir daudz patīkamu emociju un arī pārdomas. “Bija izcila ēdināšana – svarā pieņēmāmies (smejas). Noslēguma koncerti varēja būt vēl, nevis tikai pa vienam – tad atkristu ažiotāža ar biļetēm: gan pieejamība, gan dārdzība, kolektīviem nebūtu jābraukā uz mājām un atpakaļ uz svētkiem. Tiesa – toties pūtēji tagad varēja justies kā svētkos, jo nebija tik saspringts grafiks. Pārspīlēti bija drošības pasākumi - skumji, ka nelaida uz pusstundu senioru kolektīvus tikai apskatīt jauno Mežaparka estrādi. Sāp daudzu vadošo horeogrāfu un virsvadītāju attieksme: “Jūs varat braukt uz mājām, neesat iemācījušies!” - nerēķinoties ar to, ka reizēm izdejojamie zīmējumi ir nesaprotami, dejotāji nav profesionāļi,” saka Ilze.

Prieks par Alūksni
Alūksne Ilzei un Sandoram ir dzimtā pilsēta. Abi atzīst – ir lepnums, prieks un gandarījums, ka viņiem lemts dzīvot un strādāt tik skaistā pilsētā. Par malēnisko izloksni abi nekad nav kaunējušies, lepojas ar to un ar kolēģiem labsirdīgi pat pajoko. Ilze un Sandors atzīst, ka Alūksnē ir daudz skaistu pastaigu maršrutu. Pēdējā gada laikā pastaigāties pa pilsētu viņi dodas katru dienu, jo tas nepieciešams jaunajam ģimenes mīlulim - krievu toiterjeram Citronam.
“Citrons mums sagādā ļoti daudz prieka! Katru vakaru ejam pilsētā un – līdz ar to ļoti labi tagad pazīstam Alūksni: skaistākās un nesakoptākās vietas, kas mainījies, ko varētu uzlabot. Alūksne pēdējos gados ļoti attīstās – prieks par to! Neņemot vērā negācijas un vērtējot kopumā – Alūksnē viss ir labi! Par visu un vienmēr ir - cik cilvēku, tik viedokļu. Piemēram, jaunās makšķerēšanas vietas pie Tempļakalna mums patīk – koši, tās atsvaidzina ainavu! Turklāt oranžā ir mūsu orķestra tērpu krāsa – pirmo reizi ieraugot, pajokojām, ka tas laikam orķestrim par godu!” viņi saka.

Tūrismu un vēl kaut ko
Ilze un Sandors domā, ka Alūksne var būt tūrisma pilsēta, bet tikai ar tūrismu attīstības nebūs. “Vajag kaut vēl – tikai ar viesnīcām, dabas mājām attīstības nebūs. Šobrīd Alūksne, salīdzinot ar citām pilsētām, nevar piedāvāt kaut ko krasi atšķirīgu no, piemēram, Cēsīm vai Valmieras. Pateicoties alūksnietim Alvitam Grīvniekam, izgaismotas strūklakas jau parādās arī citviet, ezers vai ūdenstilpes arī ir citiem, tādēļ Alūksnei vajadzētu kaut ko savu, kaut ko īpašu! Tas varētu būt iecerētais SPA centrs, bet cenām tur jābūt tādām, lai to spēj apmeklēt arī vidējā ienākuma saņēmēji. Jā, braucieni ar plostu pa Alūksnes ezeru ir kas īpašs, jo kuģīši arī ir jau daudzviet, bet plosta nav. Mums ir īpašs Dabas muzejs, Bībeles muzejs, bet katru gadu viena un tā pati auditorija tos neapmeklēs. Noteikti vajag arī ražošanu, lai pašiem alūksniešiem ir darbs, lai šeit arī ikdienā ir cilvēki, dzīvo laimīgas ģimenes ar bērniem,” ir pārliecināti Ilze un Sandors.

Daudz pastaigu maršrutu
Sandors vērtē, ka Alūksnes muižas parks, kas ir viena no Līviņu ģimenes iecienītākajām pastaigu vietām, kļūst arvien ainaviskāks un sakoptāks. “Parkā varam droši pastaigāties ar suni arī ziemā, jo tur celiņus nekaisa ar sāli. Vienīgi Alūksnes muižas parku vajadzētu izgaismot, tā parkam būtu liela pievienotā vērtība, parks kļūtu pieejams arī diennakts tumšajā laikā un ziemā. Mums ļoti patīk Pilssalā un tas, ka sala šobrīd ir ļoti apdzīvota. Uz Tempļakalna gājēju tilta vienmēr ir cilvēki – pastaigājas, klausās mūziku. Tempļakalna parkā vajadzētu kādus vides objektus, piemēram, koka figūras, kas piesaistītu ģimenes ar bērniem. Ļoti skaista vieta tagad ir pie Aleksandra paviljona – labiekārtots ezera krasts, laipas, ļoti skaista ainava – vienkārši skaisti! Mums ļoti patīk arī tālais pastaigu maršruts – pa Rūpniecības, Rīgas ielu, kur tagad labiekārtotas gājēju ietves,” stāsta alūksnieši.

Biežāk jārīko talkas
Ilze un Sandors iesaka – pilsētas teritorijā vajag izvietot vairāk soliņu un atkritumu urnu, bet ar vākiem, lai putni neizvazā to saturu. “Alūksnē vēl daudz jādomā par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Gribētos, lai tiek sakopts Jāņkalniņš, kur šobrīd ir daudz bīstamu, aizlūzušu koku, bet šo teritoriju alūksnieši joprojām izmanto pastaigām,” rosina Sandors.
Ilze atzīst – cilvēks daudz ko var vēlēties. “Īdētājiem gribas teikt: bet ko tu pats esi izdarījis, ierosinājis? Var pārmest tad, ja pats esi kaut ko piedāvājis. Es joprojām uzskatu, ka pilsētvides sakopšanā daudz ko var paveikt talku laikā, līdzdarbojoties sabiedrībai. Kāpēc Alūksnē nevarētu būt vairākas talkas gadā, katrā gadalaikā, nevis tikai pavasarī Lielā talka?” jautā Ilze un piebilst, ka Alūksnē būtu lietderīgi izveidot arī SOS ciematu bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku aprūpes. “Arī tad būtu darbavietas un audzēkņi skolai. Šādu ciematu varētu izveidot netālu no Alūksnes novada vidusskolas!” viņa saka.

Vēl attīstību un smaidu
Alūksnes kapusvētki I. un S.Līviņiem ir viens no gada svarīgākajiem notikumiem. “Svēta lieta! Domāju, ka līdz ar pilsētas svētkiem kapusvētki ir pazaudējuši to nozīmi, kas tiem bija iepriekš, kad šos abus svētkus nerīkoja vienā nedēļas nogalē. Šobrīd centrālais notikums ir pilsētas svētki un uz kapusvētkiem svētdien aiziet tie, kuri pēc sestdienas balles to spēj,” secina Sandors.
Savai pilsētai Ilze un Sandors novēl attīstīties. “Lai Alūksnē ir vairāk pozitīvu, smaidīgu un pretimnākošu cilvēku! Lai mazāk negāciju, jo viss un visur sākas no cilvēka. Bet, ja kritizē – tad konstruktīvi un izsakot savus priekšlikumus,” novēl I. un S.Līviņi.

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Ērmaņu muižā būs Etnonakts

    Svinot Latvijas simtgadi un laikā, kad palikušas simts dienas līdz valsts dzimšanas dienai,  11.augustā daudzviet Latvijā notiks Latvijas simtgades...

  • Lustēs sešās Latvijas simtgades zaļumballēs

    Svinot Latvijas simtgadi un laikā, kad palikušas simts dienas līdz valsts dzimšanas dienai,  11.augustā daudzviet Latvijā notiks Latvijas simtgades...

  • Stiprie Ilzenē izaicina paši sevi 6

    Stiprie Ilzenē izaicina paši sevi

    Apvidus šķēršļu pārvarēšanas sacensības “Stipro skrējiens Ilzenē. Melnupes kauss” jau ir kļuvušas par tradīciju, kas noris astoto gadu un piesaista...