Gadā izslauc 300 tonnas piena

Šis ir desmitais gads, kopš Apes lauku teritorijas zemnieku saimniecībā “Zīļi” strādā Inta un Aigars Bremzes.

Šis ir desmitais gads, kopš Apes lauku teritorijas zemnieku saimniecībā "Zīļi" strādā Inta un Aigars Bremzes. Viņi šurp atbraukuši no Rīgas rajona Mālpils pagasta. Kad Aigars atguva politiski represētā vectēva īpašumu, tajā kopā ar dzīvesbiedri pamazām un mērķtiecīgi attīstīja piena lopkopību.
"Strauji attīstīt saimniecību var tikai tad, ja ir liels finansiāls atbalsts. Abi ar sievu esam dārznieki, bet secinājām, ka piena lopkopībai ir labāka perspektīva," atzīst zemnieks. Mālpils ir stundas brauciena attālumā no Rīgas, tur uz tirgu veda ziedus un agros kartupeļus. No Apes braukt uz galvaspilsētu nav vērts, jo nevar pārdot tik daudz, lai būtu izdevīgi mērot tālo ceļu.
Tā īrisu kolekcijai un narcišu pavairošanai atmeta ar roku, veidoja zālāju, puķu dobes pie mājas un iekopa apkārtni. "Alūksnes tirgū cilvēkiem ir zemāka pirktspēja, tāpēc arī cenas nav tādas kā Rīgā. Nav iespējams izaudzēt tik lētus dārzeņus, lai varētu konkurēt ar lielveikalu piedāvājumu," spriež Inta. No Holandes Latvijā ieved lielas ziedu partijas, tāpēc viena gerbera nemaksā vairāk par 50 santīmiem. Aigars atceras, ka viņi šādus ziedus tirgoja par latu. Tagad ziedu audzēšanai pat savam priekam vairs neatliek laika un spēka, tāpēc dārzkopība palikusi otrajā plānā.
Nesaņem ES fondu finansiālu atbalstu
Prioritāte ir govju ganāmpulks, ko vairs divatā nespēj apkopt. Apmēram gadu darbā pieņemts kūts strādnieks un slaucēja, jo fermā vēl ir daudz roku darba.
"Eiropas Savienībā esam, bet fermas ierīkošana atbilstoši standartiem vēl veicama. Mehanizētā fermā viena strādnieka slodze ir 50 slaucamas govis, bet mēs četri rūpējamies par 40 slaucamām govīm," salīdzina A.Bremze. Projekts ir izstrādāts un iesniegts, bet nav zināms, kad varēs saņemt finansējumu tā realizācijai. Zemnieks atzīst, ka ir vīlies - Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas nav tādas, kā bija cerēts. Trīs mēnešos fondu resursi jau bija izlietoti, tāpēc daudziem projektu iesniedzējiem finansējums ir jāgaida. "Zīļu" saimnieki bija cerējuši modernizēt tehniku: iegādāties jaunu traktoru ar frontālo iekrāvēju, zāles pļāvēju, rulonu presi, vālotāju, graudu placinātāju.
Vēlas celt modernu fermu
"Es jau domāju par nākamo projektu fermas modernizācijai, bet ir iesaldēts iepriekšējais projekts. Nezinu, kā būs, bet šogad ir paredzēts celt jaunu fermu. Varu uzsākt projektēšanu. Iespējams, ka līdz 2007.gadam Eiropas struktūrfondu finansējumu vairs nevarēs saņemt. Tad vajadzēs atlikt darbus vai arī mēģināt ņemt kredītu bankā, taču tas būs daudz dārgāk," spriež A.Bremze. Inta piebilst, ka cerību ir maz, jo atbalstu fermas celtniecībai var saņemt no tās pašas – modernizācijas programmas. Dīvaini, bet nav saņemti arī lauksaimniecībā izmantojamo platību tiešie hektārmaksājumi. Pārbaudīja, viss bija kārtībā, tomēr nauda kontā nav ieskaitīta. To nevarēja izmantot pērnā gada nogalē degvielas iegādei, kad tā bija lētāka. Tāpat nevarēja iegādāties zāģi, kam bija desmit procentu atlaide.
Vētras postījumi rada zaudējumus
Valstī turpina apkopot zaudējumus, ko lauksaimniekiem nodarīja vētra. Tos varēs atlīdzināt tikai daļēji. Šonedēļ kompensācijām pieteiksies arī "Zīļu" saimnieki. Viņi cer, ka kaut ko saņems, bet zina, ka jācīnās ir pašiem, lai atgūtu zaudēto.
"Mūsu saimniecību postījumi ir skāruši maz. Ja visu sarēķina, zaudēti vairāki simti latu. Fermai, rijai un malkas šķūnim vējš noplēsa vairākas šīfera loksnes, nolauza televīzijas antenas, bet mežā lauzti un ar saknēm izgāzti daudzi koki. Tur postījumi ir simtos kubikmetru, kokmateriālus varēs izmantot jaunās kūts celtniecībā," rēķina A.Bremze.
Vismaz 100 latu zaudējumus veido neizslauktais piens. Viens slaukums, vairāk nekā tonna piena, saskāba. Tomēr labi, ka bija silts laiks. Kūtī durvis bija jātur atvērtas, ar rokām un pēc tam ar traktora palīdzību slauca pienīgākās govis. Mēslus stūma laukā ar ķerrām, ūdeni divas dienas pieveda ar kannām no avota. Trešajā dienā saimnieks aicināja talkā ugunsdzēsējus. "Govīm bija stress, tāpēc diennakti tās nedzēra. Viņas ir pieradušas pie dzirdnēm, no spaiņa negribēja dzert. Spēkbarību un piedevas nedevām, lai pastiprināti negribētos dzert. Izslaukums, protams, samazinājās. Nedēļas laikā tas ir atkal atgūts," atzīst zemnieks. Dienās bez elektrības trīs govīm dzimuši četri teļi, vienai ir dvīņi. Nellijai divus gadus pēc kārtas bija dvīņi, bet šoreiz tie ir Upei – Upene un Urmass. "Šogad dzimst vairāk telītes, tas ir labi," secina Aigars. Inta piebilst, ka šogad pirmie dzima dvīņi.
Govis nevar atstāt neslauktas
Nu jau trešo gadu "Zīļos" ir dziļurbuma aka, apmēram no 100 metru dziļuma sūknē ūdeni. Šī bija pirmā reize, kad nav elektrības, sūknis nestrādā, un jāatgriežas it kā pagātnē. Nav zināms, kad atkal var būt līdzīga situācija. Valmieras puses zemnieki secinājuši, ka govis vairākas diennaktis var neslaukt. Radio stāstīts, ka tā pat varot panākt izslaukuma kāpinājumu. A.Bremze tādam atzinumam nepiekrīt. Viņa pieredze Vācijas un Francijas fermās, tāpat arī paša saimniecībā rada pārliecību, ka tā nevar rīkoties. "Kad govis, kas dienā dod 40 un vairāk litru piena, neslauktas guļas zemē, piens tek no tesmeņa, tātad tās atradīsies piena peļķē. Tas nozīmē, ka veidojas antisanitāra vide, kur vairoties baktērijām, tā var sabojāt tesmeni," ir pārliecināts viņš. Arī Pārtikas un veterinārā dienesta priekšnieks Vinets Veldre uzsvēra, ka govis nedrīkst palikt neslauktas.
I.Bremze atzīst, ka desmit gados ir apgūtas zināšanas un prakse. Pēc atnešanās govis jau pirmajā laktācijā dod 30 līdz 40 litrus piena dienā. "Zinām, ka vēl ir daudz govju, no kurām slauc piecus litru no rīta un tikpat vakarā. Bērni joko, ka vajadzētu samainīt ar kādu no mūsu govīm, lai izslauktu četras reizes vairāk. Iztikai droši vien pietiek ar tādu slaukumu, bet ne peļņai," salīdzina Aigars. Pirmajā saimniekošanas gadā "Zīļos" vidējais izslaukums bija 4600 līdz 4800 kilogrami piena no govs. Sadarbībā ar akciju sabiedrību "Valmieras piens", kas pēdējos divus gadus lielākajiem piena ražotājiem rīko seminārus Alūksnē, pērn izslauca vidēji 7200 kilogramus piena no govs. Rekordniece dod gandrīz 9000 kilogramus piena gadā.
Var ēst labu barību, cik vēlas
"Ieejot Eiropā, ir palielinājušās degvielas cenas, lielāka par 30 līdz 35 procentiem ir arī piena iepirkuma cena. Tas dod iespējas vairāk līdzekļu ieguldīt piena lopkopības attīstībā. Varu pirkt labāku spēkbarību un dot vairāk piedevu," atzīst saimnieks. Turklāt "Valmieras piens" lielākajiem piena piegādātājiem izmaksā atbalstu ražošanas attīstībai - par katru nodoto produkcijas tonnu vairāk nekā septiņus latus.
"Zīļos" sagatavo labas kvalitātes lopbarību un uzlabo ganību zālājus, lai govis vienmēr būtu paēdušas. Barībā ietilpst skābsiens jeb skābbarība, kas ir presēta tranšejā. Rulonu tehnoloģija atzīta par dārgu. Šoziem govis var ēst, cik grib. "Barības paraugus nododam analīzēm, tad zinām, kas ir skābbarībā un kas ir jādod papildus. Tomēr vēl neiegūstam tik daudz piena, cik ģenētiski būtu iespējams. Govis ir ražīgākas, nekā spējam no tām iegūt pienu," secina I. Bremze.
Aigars piebilst, ka govju barošana ir vesela zinātne. Skābbarība govij jāapēd 40 līdz 60 kilogrami, spēkbarības deva ar minerālpiedevām, sāli un lopbarības raugu ir atkarīga no izslaukuma. Vienā reizē nevar dot vairāk kā trīs kilogramus, lai to pilnvērtīgi izmantotu. Vajadzētu dot trīs un četras reizes, bet tad kopējiem nemaz nebūtu brīva laika. Ziemā, kad govis ir kūtī, var iebērt spēkbarību arī pusdienās, bet ganību sezonā - tikai no rīta un vakarā. Saimnieki cer, ka jaunajā fermā varēs gatavot barības maisījumu un vēl palielināt izslaukumu.

Citu datumu laikraksti

  • Sapņu ķērāja noslēpums

    Esmu dzirdējusi par sapņu ķērāju. Arī sarunās paziņas stāsta, ka viņiem esot sapņu ķērājs. Gribētu uzzināt par to kaut ko vairāk."Esmu dzirdējusi par...

  • Godinās labākos tirgotājus

    4.februārī notiks konkursa “Latvijas labākais tirgotājs 2004” noslēguma pasākums, kura finālā piedalās 110 dalībnieki - 39 uzņēmumi no Rīgas un 71 -...

  • Vētra radījusi 120 000 latu zaudējumus

    Alūksnes rajonā zaudējumi rēķināmi vismaz 120 000 latu apmērā. Tāda informācija nosūtīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.Alūksne...