Gādā, lai ganāmpulkam būtu daudzveidīga lopbarība

Pededzes pagasta piemājas saimniecības “Bairīši” īpašniekiem Valdai un Aleksandram Bīberiem nav iemesla žēloties, ka saimniekot laukos ir grūti.

Pededzes pagasta piemājas saimniecības "Bairīši" īpašniekiem Valdai un Aleksandram Bīberiem nav iemesla žēloties, ka saimniekot laukos ir grūti. Ir uzcelta jauna kūts, strādāt palīdz jaunākā paaudze - trīs bērni un mazbērni. V.Bībere saka, ka nespētu dzīvot bez darba.
Pēc paju sabiedrības "Zarja" izjukšanas V. un A. Bīberi sākuši saimniekot plašāk. Valda 30 darba gadus nostrādājusi par kontrolasistenti, bet dzīvesbiedrs bijis traktorists. Dzērbenē lauksaimniecības skolā gadu Valda mācījusies šajā profesijā, bet Pededzē nokļuvusi pēc nosūtījuma.
"Kad kolhozu likvidēja, palikām bez darba. Pensijas vecums vēl nebija sasniegts. Piecus gadus nostrādāju pašvaldībā par kasieri," stāsta V.Bībere.
Kūtij krāja naudu
"Bairīšos" saimniecība nav liela – piecas slaucamas govis, tikpat daudz teļu, arī cūkas un vistas. Ir arī zirgs, ko izmanto saimniecībā. Vairākas paaudzes apsaimnieko apmēram 14 hektārus zemes. Audzē arī graudaugus, galvenokārt miežus dažos hektāros. Bīberi iesnieguši projektu daļēji naturālo saimniecību atbalstam, lai iegūtu Eiropas Savienības finansējumu.
"Divus gadus jau esam nostrādājuši. Kopumā piecus gadus saņemsim Eiropas naudu (gadā 1000 eiro). Pērn pavasarī uzcēlām kūti desmit liellopiem. Tur bijām ieguldījuši savus līdzekļus, nezinājām, ka projektu atbalstīs. Tas mums bija labs atspaids," atklāj Valda. Arī šķūnis saimniecībā tapis par pašu sarūpēto finansējumu.
Uzlabo ūdensapgādi
"Projektā rakstījām, ka ierīkosim ūdensapgādi. Kūtī jau ierīkojām dzirdināšanas sistēmu. Ilgi mocījāmies - sūknējām ūdeni no grāvja, stiepām ar spaiņiem. Vasarā problēmu nebija saliet to silēs, bet ziemā ūdens sasala," atceras saimniece. Tagad ūdensapgādes ierīkošana turpinās dzīvojamā ēkā.
V.Bībere cītīgi rūpējas, lai lopiem būtu daudzveidīga barība. "Pļāvām āboliņa atālu. Sējam cukurbietes. Dodam ābolus, miltus un kartupeļus, lai ēdienkarte būtu daudzpusīga. Rezultātā ir augsts tauku saturs un daudz olbaltumvielu," stāsta viņa.
Tehniku vēlas jaunu
Kūtī varētu izmitināt vēl dažus liellopus, taču ziemā tajā vieta jāatvēl arī skābbarības ruļļiem, lai tā "atlaižas". Saimnieki ganāmpulku neplāno palielināt. Siena savākšanai zemnieki izmanto "Siguldu", ir savs vālotājs un izkapts. Talkā aicina jaunāko paaudzi.
Skābbarības ruļļu sagatavošanai izmanto zemnieku saimniecības "Dzirnavu 8" no Mālupes pakalpojumus. Šogad sagatavoti 46 ruļļi.
"Tehnika vajadzīga jauna. Traktors ir nokalpojis savu laiku. Projekta realizācijas noslēgumā plānojam iegādāties arī lietotu traktoru. Spriedām, ka arī otrs siena laikā noderētu – ar vienu pļautu sienu, bet otram pievienotu vālotāju," saka V. Bībere.
Ar pienu grib nopelnīt
Zemniece salīdzina, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, par nodoto pienu sākuši saņemt krietni vairāk. Iegādājušies piena dzesētāju, lai piena pārdošana nesagādātu problēmas. To savāc ik pārdienu. Saimniecībā saražo ekstrā klases pienu. To nodod akciju sabiedrībai "Valmieras piens". Zemnieki nesūdzas, taču šogad pavasarī piena naudu sāka novēloti maksāt.
"Ja par pienu nevarētu neko nopelnīt, tad nebūtu vērts strādāt. Visādi iet ar saimniekošanu. Vecums liek manīt. Visu mūžu esam smagi strādājuši. Par lopiem jāgādā noteiktā laikā," spriež saimniece. Viņa atzīst, ka piena mājā tik smalki neesot, kā to prasa Eiropa.
"Ir vieglāk, kad piens nav jādzesē ar kannām. Mums bija tā saucamais sausais dzesētājs. Ar to bija problēmas," atzīst V.Bībere.
Grib cīnīties ar latvāņiem
V.Bībere spriež, ka valdība bieži mainās, katrai ir savas ieceres, ko tā uzsāk un neīsteno. Vismaz iegūtais Eiropas finansējums ir liels atspaids.
"Tad klātos grūtāk, ja šādas iespējas nebūtu. Spriedām, ka jāraksta projekts, lai apkarotu latvāņus, taču tas palika neīstenots," viņa stāsta.
Netālu no mājām pie kādreizējā kolhoza teļu aploka mežmalā esot saaudzis daudz latvāņu, tie savairojušies arī tuvējā mežā.
Jautāju, vai par saimniecības tradīciju turpināšanu nav jāuztraucas, cerot saņemt pozitīvu atbildi. "Nezinu, nezinu," atteic Valda, domājot par to, ka jaunākajam dēlam pagaidām nav ģimenes. Vecākajam dēlam, kas dzīvo netālu, ir sava saimniecība.
"Esam domājuši par abu saimniecību apvienošanu, taču laikam paliks tā, kā ir," secina pededziete.

Citu datumu laikraksti