Gada nogalē mūziķi vienmēr ievēro tradīciju un kaili vārtās sniegā

Jaunie, talantīgie mūziķi, draugi Jānis Kurševs un Endijs Rozenbergs uzstāšanās reizēs spēj aizraut dažāda vecuma cilvēkus un raisīt gan smaidu, gan pārdomas.

Jaunie, talantīgie mūziķi, draugi Jānis Kurševs un Endijs Rozenbergs uzstāšanās reizēs spēj aizraut dažāda vecuma cilvēkus un raisīt gan smaidu, gan pārdomas. Lai arī viņiem vienmmēr ir jāuzstājas brīžos, kad citiem ir svētki, viņus tas priecē. Viņi jūtas labi, ja var sniegt gandarījumu citiem.
Agrāk mūziķi Ziemassvētkos un Jaungadā koncertēja vairāk. Tagad uzstāšanās cenšas ieplānot tā, lai varētu būt kopā ar ģimenēm. J.Kurševs un E.Rozenbergs ir klasesbiedri, abi mācījušies Platones pamatskolā. Kopā viņi uzstājas kopš skolas laikiem, kad muzicēja pamatskolas kapelā un vokāli instrumentālajā trio. Vēlāk izveidoja rokgrupu. Kad grupa izjuka, J.Kurševs uzsāka studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
"Agrāk mēs ar draugiem ņirgājāmies par nopietno mūziku, bet tur jau ir tas trakums - nekad nesaki: "Nekad!" Endijs pat mani apsmēja, ka nu āža balsī blēšu, bet arī pats tagad akadēmijā studē vokālistos," klāsta J.Kurševs. Endijs atzīst, ka nebija domājis kļūt par dziedātāju, bet draugs Jānis viņu uz to viltīgi pamudinājis.
Klājas patiesi raibi
Mūziķi atzīst, ka ir ļoti grūti apvienot studijas ar darbu. Viņi uzskata, ka valsts nav nodrošinājusi, lai students būtu materiāli situēts un varētu pilnvērtīgi mācīties.
"Studentiem vajadzētu saņemt stipendiju vismaz 100 latu apmērā. Turklāt valstij vajadzētu garantēt darbavietas pēc studiju beigšanas, lai students varētu ņemt studiju kredītu un būtu pārliecināts, ka spēs to atmaksāt. Tagad mēs esam spiesti studiju laikā strādāt un pelnīt, lai varētu uzturēt ģimenes. Ir jābūt mazliet muļķim un mazliet fanātiķim, lai būtu mūziķis. Statistikas dati liecina, ka arvien mazāk jauniešu izvēlas studēt mūziku, arvien mazāk puišu, vismaz pilsētā, vēlas kļūt par dziedātājiem," uzsver draugi.
Tomēr, spītējot grūtībām, abi mūziķi atzīst, ka viņu dzīve nav garlaicīga, jo piedzīvojumu netrūkst. "Mums iet patiesi raibi - tā kā dzīvē! Mūzika mums brīžiem ir vaļasprieks, brīžiem - darbs, bet tā mums ļoti daudz nozīmē. Nesen piedalījos izrādē - Domeniko Čimarozas operā "Slepenās laulības", kur iejutos Paolīno lomā. Jāatzīst gan, ka tur mūzika bija kā vaļasprieks, jo samaksa par dalību operā nav liela," neslēpj J.Kurševs.
Vienmēr gaida izaugsmi
Abiem draugiem ir daudz ieceru kopīgai koncertēšanai, bet atklāt tās baidās.
"Es tomēr esmu māņticīgs. Ja kaut ko nav izdevies piepildīt līdz stabilam iznākumam, es labāk to nestāstu. Mūzikā ir jomas, kur regulāri var "izbraukt" uz jau zināmiem skaņdarbiem, tomēr mūziķim nemitīgi ir vajadzīga izaugsme. Koncertēt atšķirīgai publikai ir vieglāk, jo tā nejūt mūziķa izaugsmi. Ja mūziķis regulāri koncertē, cilvēki grib redzēt izaugsmi. Arī Alūksnes publika gaida izaugsmi, jo te esmu uzstājies vairākas reizes. Tad cilvēku sejās var redzēt jautājošu skatienu - kas tad šoreiz būs?" saka J.Kurševs.
Endijs piebilst, ka svarīgākais ir regulāri mēģinājumi un spēja priecāties par dzīvi, kas bieži mēdz pateikt priekšā, kā labāk rīkoties. Viņš atzīst, ka Alūksnē ir ļoti sirsnīga, atsaucīga publika.
"Priecājamies, ka laikraksta "Alūksnes Ziņas" pasākumā, kurā uzstājāmies decembra sākumā, mūs klausījās dažāda vecuma publika - sākot no bērniem līdz cilvēkiem ar sirmām galvām. Jauki, ka tik dažādām paaudzēm mēdz būt arī kopīgas intereses. Tā ir reta parādība," norāda E.Rozenbergs.
Reizēm ir kauns uzstāties
Mūziķi atzīst, ka ir bijušas uzstāšanās reizes, kad koncertēt ir grūti. "Tad sākas mākslinieku meistarstiķi. Mūziķim gandrīz vienmēr ir jābūt labam improvizatoram, lai brīžos, kad kaut kas nav tā, kā paredzēts, varētu to veiksmīgi noslēpt no publikas. Mūziķim ir jāizprot katras publikas vēlmes. Viņam ir jābūt tik profesionālam, lai spētu aizraut klausītājus," uzsver J.Kurševs.
Viņi nekad nešķiro, kam uzstājas - "sabiedrības krējumam" vai zemniekam, jo visiem vēlas sniegt vislabāko. J.Kurševs piebilst, ka vienmēr ir grūti uzstāties pasākumos, kur ir mazi bērni, kas koncerta laikā skatuves priekšā draiskojas. "Tomēr arī tas ir patīkamāk, nekā tad, kad sniegumā neklausās pieaugušie. Piemēram, šogad valsts svētkos koncertējām pasākumā, kurā bija Latvijas ministri un Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Skumji, ka ministri uzvedās kā lopu kūtī. Katrs bija aizņemts ar savām darīšanām, ēšanu un nelikās ne zinis par apkārt notiekošo. Jo es skaļāk dziedāju, jo skaļāk viņi runāja. Mūs klausījās prezidente, Mūzikas akadēmijas rektors, mācītāji un vēl daži cilvēki. Es pēc tam sūdzējos kādam dziedonim, bet viņš man atjautāja: "Un tu to nezināji? Tā ir vienmēr!" Manuprāt, arī ministrus ir jāaudzina uzvesties. Radikālākais variants ir pārtraukt dziedāšanu un noiet no skatuves, jo šādos brīžos māksliniekam ir ļoti liels aizvainojums. Tā gan vēl neesam darījuši," neslēpj J.Kurševs.
Attīrās no nebūšanām
Ziemassvētkus mūziķi parasti pavada kopā ar tuviniekiem. Koncertēt biežāk iznāk gadu mijā. Jau vairākus gadus abi draugi gada nogalē ievēro savu tradīciju - kailiem vārtīties sniegā... Un nav svarīgi, kurā vietā viņi tobrīd atrodas - drēbes nost un kupenā iekšā! Tādējādi viņi sevi attīra no vecā gada nebūšanām, labo atstājot sirdī. "Bija viens Vecgada vakars, kad sniedzām vairākus koncertus. Brīdī, kad pārskrējām no viena koncerta uz otru, sākās jaunais gads. Cilvēki bija sapulcējušies vērot salūtu, bet mums - tradīcija ir tradīcija. Lai arī centāmies to īstenot nostāk no cilvēkiem, nevienam no atnākušajiem salūts vairs neinteresēja - visi lūkojās uz mums..." atceras J.Kurševs.
"Alūksnes rajona iedzīvotājiem Jaunajā gadā vēlam daudz solīt un vēl vairāk izdarīt. Tie, kas to spēj, ir garā stipri cilvēki," ir pārliecināti mūziķi.

Citu datumu laikraksti

  • Nāks Ziemassvētki, kad viņi atkal būs kopā...

    Alūksnes rajonā šogad Ziemassvētkus daudzas ģimenes nesvinēs kopā, jo kāds no vecākiem, brāļi vai māsas ir devušies peļņā uz ārzemēm. Viņi ar...

  • Apdullinošā naftas smarža brīnumu laikā

    Ziemassvētku gaidīšanas laikā ikviens vēlas sagaidīt lielāku vai mazāku brīnumu, kura pietrūka visu gadu.Ziemassvētku gaidīšanas laikā ikviens vēlas...

  • Palielina pusdienu apmēru

    Alūksnē ir palielināts sociālās palīdzības pabalsts trūcīgai ģimenei - brīvpusdienas skolās un pirmsskolas audzināšanas iestādēs. Turpmāk to apmērs...

  • Norvēģu jaunieši atved dāvanas

    Norvēģu un igauņu jauniešu grupa četras dienas - no 11. līdz 16.decembrim - iesaistījās kopējā projekta pasākumos Alūksnē.Norvēģu un igauņu jauniešu...

  • Palīdz viens otram

    Pededzes pagastā ceturto gadu rīko labdarības akciju “Palīdzēsim viens otram!”. Tās laikā pagasta iedzīvotāji ir aicināti ziedot mantas, apģērbus, ko...

  • Aicina uz tikšanos

    Katru gadu īsi pirms Ziemassvētkiem kādā rajona pirmsskolas izglītības iestādē tiekas pensionētie pirmsskolas iestāžu darbinieki.Katru gadu īsi pirms...