Apes pilsētas ar lauku teritoriju zemnieku saimniecība "Miķeļi" apmēram desmit hektāros audzē egļu un priežu stādus.
Apes pilsētas ar lauku teritoriju zemnieku saimniecība "Miķeļi" apmēram desmit hektāros audzē egļu un priežu stādus. Pavasaros un rudeņos tos iegādājas ne tikai zemnieki no Alūksnes, bet arī no citiem rajoniem. Tomēr lielākais noiets ir akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Austrumvidzemes mežsaimniecībai.
"Tuvākā stādaudzētava ir Smiltenē. Tā ir pamatīga konkurence, jo tik lielam uzņēmumam ir labākas iespējas ieguldīt līdzekļus stādu audzēšanā. Es pārdodu apmēram miljons mazo eglīšu un priedīšu gadā, bet pērn bija jūtama lielāka interese par mežu atjaunošanu. Tie ir izcirsti, un pienācis laiks tos stādīt. Meža likumā ir ietvertas normas, kas to veicina," stāsta zemnieku saimniecības "Miķeļi" īpašnieks Ojārs Gailītis.
Skujkoku kailsakņu stādus viņš audzē četrus gadus - divus aug sējenis un tikpat ilgi stāds. Sēšanas un kopšanas darbi ir mehanizēti, bet ravēšana ir roku darbs. Tāpēc tas, degviela un tehnikas remonts veido izdevumu lielāko daļu. "Kad nokusīs sniegs, celsim plēves siltumnīcas. Paredzams, ka šogad tās būs apmēram 500 kvadrātmetru platībā, bet pēc tam tās vēl palielināsim. Tā varēs paildzināt stādu veģetācijas periodu un tos izaudzēt trīs gados," paredz O.Gailītis. 1000 egļu stādu maksā apmēram 30 latu. Pašizmaksa ir gandrīz tikpat liela. Tāpēc ir svarīgi to samazināt, lai iegūtu lielāku peļņu un varētu izmantot saimniecības attīstībā.
Ir vajadzīga dāņu pārskolojamā mašīna, un zemnieks cer, ka tā arī būs. Saimnieks ar palīgiem gatavos miglotāju, kas iznīdēs nezāles. "Nav mežiem specifisku ķimikāliju. Tās var iznīdēt eglītes, tāpēc miglosim tikai joslas starp stādiem. Droši vien bez ravēšanas neiztiks, bet tās būs mazāk," prognozē O.Gailītis.
Viņš atzīst, ka stādu audzēšana ir perspektīva nozare. Nav daudz cilvēku, kas iegulda līdzekļus uz četriem gadiem, nezinot, cik varēs saņemt atpakaļ. "Ir jāpērk sēklas par vairākiem simtiem latu kilogramā.
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" attīstās, ievieš jaunas tehnoloģijas. Varbūt likumā noteiks, ka mežu platības ir jāatjauno ar ietvarstādiem. Tāpēc ir iespēja, ka var samazināties pieprasījums pēc kailsakņu stādiem," viņš skaidro.
Tomēr "Miķeļi" ir stabila saimniecība, ko gatavojas atjaunot un attīstīt.
