Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gadā patērējam trīs kilogramus pārtikas piedevu

Kāds lasītājs laikrakstam sūdzējās par iemīļoto šokolādes batoniņu "Bingo". Garšīga, tomēr uz tā iesaiņojuma papīra minētas dažādas pārtikas piedevas. Vai tās ir veselībai bīstamas?

Kāds lasītājs laikrakstam sūdzējās par iemīļoto šokolādes batoniņu "Bingo". Garšīga, tomēr uz tā iesaiņojuma papīra minētas dažādas pārtikas piedevas. Vai tās ir veselībai bīstamas?
Apskatot vēlreiz kārtīgi iesaiņojumu, pārliecinājos, ka tieši bīstamākās un alerģiju izsaucošākās piedevas ir izmantotas šajā kārotajā saldumā. Protams, viss esot pieļaujamās devās, tomēr, ja lieto šādus pārtikas produktus vairumā un bieži - sekas var būt dažādas.
Ideālā pasaulē mēs viegli varētu nopirkt svaigus, dabiskus un veselīgus pārtikas produktus, bet modernajā pasaulē ir grūti izvairīties no apstrādātas pārtikas. Pārtikas piedevas ir ļāvušas izveidot plašu pārtikas preču klāstu. Daži pārtikas produkti, piemēram, kafijas krējumi un deserti ir pilnībā mākslīgi un bez pārtikas piedevām nevarētu pastāvēt.
Pārtikas piedeva ir viela, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Ražojot pārtikas produktu, pārtikas piedevas izmanto Ministru kabineta noteiktā kārtībā, tāpēc praktiski nav iespējama situācija, ka tās pievieno par daudz.
Ir aptuveni 300 atļautu pārtikas piedevu un vairāk nekā 3000 krāsvielu un aromatizatoru. Speciālisti lēš, ka gadā patērējam trīs kilogramus pārtikas piedevu. Jo vairāk apstrādātas un pārstrādātas pārtikas mēs lietojam, jo vairāk pārtikas piedevu patērējam.
Atļautās E piedevas - alerģiju izraisītāji
Pārtikas piedevām ir dažādas funkcijas un tikai neliela daļiņa no tām ir konservanti (lietoti, lai nepieļautu baktēriju vairošanos). Lielākā daļa kalpo kosmētiskiem nolūkiem - lai padarītu pārtiku krāsaināku, slēptu dabisko sastāvdaļu trūkumu produktā, padarītu saldāku vai krēmveidīgāku.
Daudzi produkti ātri vien zaudētu savu formu un sadalītos sastāvdaļās, ja netiktu lietoti stabilizatori un emulgatori, iebiezinātāji. Saldais krējums nosēstos uz paciņas sienām, majonēze noslāņotos, bet ūdens saldējumā kristalizētos. Daudzus pudiņus, desertus šodien neēstu, ja nebūtu želatīnvielu. Tādēļ uzskatīt visas pārtikas piedevas par sliktām un uzturā kaitīgām nebūtu pareizi.
Pārtikas preču marķējumā norāda šādas pārtikas piedevu grupas, aiz kurām raksta piedevas nosaukumu vai E numuru: antioksidanti (vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanas laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās), piemēram, tauku sasmakšana, krāsas maiņa. Pie dabīgiem antioksidantiem pieder E vitamīns, askorbīnskābe, pienskābe, citronskābe. Potenciālie alerģiju izraisītāji ir mākslīgie antioksidanti - E 320, E 321, E 310 - 312. Šīs piedevas var izraisīt arī ļaundabīgu audzēju, kuņģa un zarnu trakta slimības, kā arī paaugstina holesterīnu.
Dabīgās krāsvielas nomaina ķīmiskās
Krāsvielas izmanto pārtikas produkta krāsas izmainīšanai vai atjaunošanai.
Dabīgās krāsvielas ir galda bietes, ķiršu sula, safrāns. Taču pārtikas rūpniecībā priekšroku dod mākslīgajām krāsām. Kā piemēru var minēt nitrītsāli, kas gaļas izstrādājumos kalpo ne tikai kā konservants, bet arī kā apetīti veicinošā sārtā krāsviela. Krāsvielu marķējums ir no E 100 līdz E 199. Arī šīs ķīmiskās krāsvielas izraisa alerģiju, ļaundabīgo audzēju, aknu un nieru slimības.
Savukārt modificētās cietes (E numuru nenorāda) ir vielas, kas iegūtas, vienu vai vairākas reizes iedarbojoties ar ķīmiskiem reaģentiem uz neapstrādātu vai ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm apstrādātu, balinātu vai ar skābi vai sārmu sašķeltu cieti. Visbiežāk tās izmanto paciņu zupās un mērcēs.
Izmanto skābuma regulētāju, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu. Kolas dzēriena ražošanā kā skābuma regulētāju izmanto fosforskābi.
Stabilizētāji (E 400 līdz 480) veido nemainīgu pārtikas produkta fizikālo un ķīmisko stāvokli un spēj noturēt pārtikas produktā savstarpēji nesajaucamu vielu homogēnu dispersiju, kā arī stabilizē, saglabā vai intensificē pārtikas produkta esošo krāsu. Šī piedeva izraisa kuņģa un zarnu trakta slimības.
Nitrātus saņemam gaļā un dārzeņos
Nitrītus un nitrātus (E - 249252) lieto gan kā konservantus, gan kā gaļas krāsas stabilizētājus tās termiskās apstrādes laikā.
Nitrīts veidojas no nitrāta, tam reducējoties. Tas notiek galvenokārt baktēriju ietekmē. Nitrītus kopā ar vārāmo sāli lieto gaļas sālīšanai, lai iegūtu stabili sārtu krāsu, kas nepazūd, gaļu vārot.
Lai arī šo konservantu lietošana ir atļauta, par to iespējamo kaitīgumu viedokļi ir dažādi. Nitrīti var reaģēt ar pārtikā vai cilvēka ķermenī esošiem amīniem un veidot nitrozoamīnus – vielas ar izteiktām kancerogēnām īpašībām.
Lietojot uzturā daudz rūpnieciski gatavotus gaļas izstrādājumus, palielinās uzņemto nitrātu un nitrītu daudzums (apmēram 90 procentus šo vielu uzņemam arī ar dārzeņiem, ūdeni, vai tās tiek producētas ar siekalām), palielinās onkoloģisko saslimšanu risks. Visvairāk gatavu nitrozoamīnu ir ar nitrītiem sālītā speķī un šķiņķī. Gatavojot zivis un gaļu, arī karstumā rodas nitrozoamīni, taču 50 līdz 80 procenti no tiem ir karstumā gaistoši, tāpēc gatavā produktā to paliek samērā maz.
Vielas, ko par pārtikas piedevām neuzskata
Par pārtikas piedevām neuzskata garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā formā, kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības, piemēram, paprika, turmeriks un safrāns, un kurus to aromātisko, garšas vai uzturvērtīgo īpašību dēļ pievieno, ražojot kompleksus pārtikas produktus.
Par piedevām neuzskata arī krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklājs un desas apvalks) krāsošanai.
***
Kādi konservanti un krāsvielas visbiežāk izraisa alerģiju?
konservanti - E 220 - 227; E 210 - 219; E 249-252;
antioksidanti - E 321;
krāsvielas - E 102, E 110; E 122 - 124, E 127, E 151;
aromatizētāji - E 550 - 553

Citu datumu laikraksti

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...

  • Aunam jādodas ārpus mājas

    AUNS. Būsiet garīgi un fiziski iztukšots. Nevēlēsieties pat dzirdēt par darba jautājumiem. Ieteicams šo dienu pavadīt ārpus mājas un iesaistīt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Lieldienu pasākumi. 19.aprīlī pulksten 22.30 Alūksnē, atpūtas klubā "Jolanta" – Lieldienu dejas un konkursi "Ar un par olām" kopā ar DJ Uruli un...

  • Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

    Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad...