Gados jaunākais domes deputāts 3

Alūksnietis Druvis Mucenieks (Zaļo un zemnieku savienība) ir gados jaunākais deputāts šajā sasaukumā Alūksnes novada domē. Kā deputāts iesaistījies domes finanšu komitejā, kā arī sociālajā, izglītības un kultūras komitejā, kur ir arī komitejas priekšsēdētāja vietnieks. Ne reizi vien nonācis jautājumu krustugunīs, vai ir ētiski savienot deputāta amatu ar domes sabiedrisko attiecību speciālista amatu. D.Mucenieks uzskata – likums to neaizliedz, turklāt tad arī citiem deputātiem, ņemot vērā viņu ieņemamos amatus, varot vērst uzmanību uz ētikas jautājumiem.
- Kāpēc nolēmi kandidēt un tieši ZZS sarakstā?
- Redzēju, ka Alūksne kā pilsēta sāk atdzīvoties. Tiek sakārtota Pilssala, stadions – man ir balta skaudība uz šodienas Alūksnes jauniešiem! Viņiem tas viss ir, jo, kad es skolas laikā ar draugiem turp gāju, malā bija nobērta skaidu kaudze un paši futbola laukumā bērām līnijas...
Kāpēc no ZZS? Jo tā ir varas partija arī valstī. Pats iepriekš esmu iesaistījies jauniešu organizācijās. Uzskatu – nav jēgas iestāties mazā partijā: savācas draugi Alūksnē, tiek ievēlēti, kaut ko pabļaustās, citiem tas patīk, bet ko mazākumā var panākt? Neko! Latvijā jau vēsturiski bijusi simts un viena partija, lai gan labāk būtu, ja būtu dažas lielas un spēcīgas un vēlētāji balsotu nevis par konkrētām personām, bet par idejām.
Man ir atbilstoša izglītība, ko liekot lietā varu sniegt pienesumu Alūksnes novadam, lai varam dzīvot vēl labāk. Man šeit patīk – vislabprātāk es dzīvotu laukos, kur arī esmu pavadījis bērnību. Kandidējot man bija izglītība kultūras menedžmentā, bet nesen ieguvu maģistra grādu diplomātijā. Diplomātiju izvēlējos studēt, jo tas manā darbā ir vajadzīgs. Šobrīd šeit daudziem pietrūkst valodu zināšanu, lai varētu sadarboties ar ārvalstu partneriem, gūt pieredzi. 
- Vai pašvaldības darbā arī reizēm pietrūkst diplomātijas?
- Jā - kritiskās domāšanas, kā tagad populāri teikt, noteikti pietrūkst! Cilvēki daudzreiz kaut ko izlaiž tikai caur sava skatpunkta prizmu un necenšas iedziļināties, kā ir no otras puses vai kopumā. Tādēļ jārosina jaunieši mācīties, jo – iegūstot augstāko izglītību, cilvēks iemācās domāt plašāk, izvērtēt.
- Pirms vēlēšanām paudi gandarījumu, ka starp kandidātiem ir daudz gados jaunu cilvēku ar savu redzējumu, kas atšķiras no tiem, kuri savas dzīves lielāko daļu dzīvojuši vēl padomju laikā. Vai starp Alūksnes novada domes deputātiem šobrīd ir viedokļu sadursmes šādā kontekstā?
- Arī dzīvē visur ir atšķirības, tāpat kā vienmēr bijuši paaudžu konflikti. Lielās lietās visi spēj vienoties un noliek malā savas taisnības cīņas. Es cienu visus šos deputātus, kuri bijuši ievēlēti arī iepriekšējos sasaukumos, savā dzīvē daudz sasnieguši un darījuši arī novada labā, bet reizēm var just attieksmi: “Tu jau te jauns gurķis, ko tad zini...” Nākas piestrādāt, ja vēlies pārliecināt.
Ir atšķirīgi uzskati par komunicēšanu ar vēlētājiem publiskajā telpā. Mēs ar Janu (deputāte Jana Zilkalne – red.) uzskatām, ka vajag ar cilvēkiem runāt sociālajos tīklos un stāstīt, ko darām, bet citus deputātus atpazīst pilsētā, novadā un uzrunā, piemēram, satiekot uz ielas, un viņi savu vēstījumu nodod tā. Pieredzējušo deputātu pluss ir tas, ka viņi stāvējuši līdzās Latvijas neatkarības atjaunošanai, mīnuss – viņi vairs tik ļoti neuzticas cilvēkiem un vairāk izvērtē, kam uzticēties – dažreiz tas ir labi, dažreiz slikti, jo pietrūkst drosmes uzticēties.
- Kas veicināja tavu ievēlēšanu novada domē?
- ZZS iepriekšējos četros gados novadā bija daudz laba paveikusi – cilvēki to novērtēja. Arī mana aktīvā domu paušana sociālajos tīklos pirms vēlēšanām, gan iedzīvotāju vēlme kopumā pēc gados jauniem pārstāvjiem deputātos. Bet - ja šādu labo darbu nebūtu, tad es varētu rakstīt, ko gribu sociālajos tīklos – tam nebūtu lielas nozīmes. Jā, Alūksnes novada domē šis ir sasaukums, kad sāk notikt deputātu paaudžu maiņa, jo tika ievēlēti vairāki gados jauni deputāti.
- Kāpēc izvēlējies domē būt finanšu komitejā un sociālajā, izglītības un kultūras komitejā?
- Kultūras joma man vienmēr tuva bijusi, bet finanšu komiteja ir visnozīmīgākā, jo būtībā visi jautājumi jau saistās ar naudu. Man ir savs skatījums par to, kā būtu jāsadala finansējums. Piemēram, komitejā balsoju “par” naudas piešķiršanu politiski represēto kluba “Sarma” grāmatas tulkošanai angļu valodā, bet domes sēdē tomēr nobalsoju “pret”. Kāpēc? Jo – tas ir politisks lēmums. Biedrībām jāraksta projekti, atskaites, lai konkursa kārtībā piesaistītu pašvaldības finansējumu savu ieceru īstenošanai. Grāmatu izdošanai, tulkošanai valstī ir daudz dažādu projektu konkursu, kur piesaistīt finansējumu. “Sarma” visas šīs iespējas nebija apzinājusi. Tādēļ aicināju deputātus ziedot šim mērķim – tas nenotika, tādēļ beigās nobalsoju “pret”. Ja tagad kāds domē vērsīsies ar lūgumu piešķir līdzekļus, piemēram, rokfestivāla rīkošanai, tad jādod uz iesnieguma pamata vien!
- Pēc kādiem principiem vadies savos balsojumos - kā sirdsapziņa liek vai ZZS iekšienē pirms sēdēm tiek nolemts, kā jābalso?
- Balsojums ir brīvais, bet, protams, partijas iekšienē pārrunājam, izzinām, kāds kuram ir uzskats, vai jautājums atbalstāms vai ne. Turklāt - ja esam vienā partijā, tas jau arī liecina, ka vienādi domājam.
Esmu nolēmis nevienā balsojumā neatturēties – vai nu “par”, vai “pret”, jo uzskatu, ka deputātam ir skaidri jāpauž sava nostāja katrā jautājumā. Ja atturas – tas ir tas pats “pret”, tikai bail to atzīt, un pēc tam paliek iespēja atrunāties: mēs jau nebijām “pret”, bet atturējāmies... Pirmajos balsojumos bija daži jautājumi, kuros atturējos, bet pēc tam vairs nevienā.
- Par priekšvēlēšanu solījumiem: atzini – lai veicinātu jauniešu atgriešanos novadā, jāizveido datubāze par absolventu tālākajām mācību gaitām. Vai tā ir tapusi?
- Martā Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā mums bija jauniešu un dažādu speciālistu darba grupas tikšanās novada attīstības programmas ietvaros. Secinājām, ka dati par absolventu gaitām skolās ir, bet netiek dokumentēti. Ja arī būs saraksts – ko ar to darīt? Šis jautājums vēl jārisina. Un jāizšķiras, vai gaidām, kad atgriezīsies, vai paši aktīvi reklamējam iespējas novadā, aicinām atpakaļ, tiekamies ar studentiem.
Šobrīd novadā atgriežas reti kurš jaunietis. Šodien daļai jauniešu ir vieglāk filmēt video, ievietot “youtube.com” un kļūt slaveniem, kļūt par blogeriem, nevis uzņemties atbildību kādā nopietnā amatā, piemēram, par inženieri “Spodrā” vai “Simonē”. Atgriežoties mazpilsētā, arī sabiedrības spiediens ir lielāks – tevi visi vēro, domā, kam esi radinieks, no kurienes un kāpēc uzradies, bet, piemēram, Rīgā tā nav, tur katrs dzīvo savu dzīvi. Ļoti jāgrib atgriezties un iedzīvoties mazpilsētā. Turklāt šodienas jaunieši bieži vien nemaz nezina par savām iespējām – ir dažāda informācija dažādās mājaslapās internetā, bet jaunieši to nezina, jo šī informācija nesasniedz vajadzīgo auditoriju.
Arī man draugi ir jautājuši, kam man dzīvot Alūksnē, lai eju atpakaļ uz Rīgu, bet man te ļoti patīk! Uzskatu, ka izdaru šeit arī kaut ko labu – jā, arī kļūdos, cilvēki jau to labāk zina un vērtē, piefiksē kļūdas un atceras.
- Pirms vēlēšanām devies izzinošos braucienos pa Alūksnes novadu. Kādas ir pārdomas par redzēto?
- Šādos braucienos devos arī pēc vēlēšanām. Mērķis - satikties ar iedzīvotājiem un parunāt par būtisko. Visur uzsver, ka problēma ir ceļi – īpaši pagastos, no kuriem uz novada centru nevar nokļūt pa asfaltētu ceļu. Tas jārisina pirmkārt! Alūksnē attīstām infrastruktūru, tomēr arī pagastu teritorijās par to jādomā – šobrīd pagastu cilvēki ir mazliet aizmirsti. Šobrīd ieguldījumus infrastruktūrā veiks Veclaicenē, pagastos remontē grants autoceļus, tomēr, piemēram, ceļu uz Liepnu joprojām gaida – to jau sen vajadzēja!
Nesen biju Pededzē – tur ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām, un, lai arī tagad ir labs ceļš, tomēr ne viss tik raiti notiek. Dzīvojot laukos, cilvēkam ir jābūt daudz uzņēmīgākam, nekā dzīvojot pilsētā – laukos ir ļoti daudz jāstrādā. Visur arī kā mīnusu uzsvēra to, ka samazinās iedzīvotāju skaits – arī teritorijās, kur kaut kas attīstās. Tajā pašā laikā ir daudz tā dēvēto vasarnieku – ikdienā dzīvo un strādā Rīgā, bet var atļauties lauku īpašumu Alūksnes novadā, kur atpūsties, savukārt ziemas sezonā šo īpašumu pieskata kāds no vietējiem iedzīvotājiem. Jādomā, kā vēl vairāk novadam piesaistīt vasarniekus, jo arī viņi attīsta novadu, piemēram, mūziķis Uģis Prauliņš. Veiksmes stāsts ir katrs cilvēks, kurš sakopj Alūksnes novada teritoriju.
- Uzsvēri, ka novadā nepieciešama kvalitatīva tautas sporta pasākumu organizācija. Kāda situācija sporta jomā ir šobrīd?
- Man sports patīk – esam basketbolistu domugrupa, kas brauc trenēties uz sporta zāli Annā. Šobrīd novadā labākā sporta zāle ir Liepnā, bet tas ir pārāk tālu un turp nav laba ceļa. Tautas sports mums ir, bet daudzi nav apmierināti ar sporta dzīves organizēšanu Alūksnes novadā. Pašvaldības uzdevums ir domāt, ko un kā darīt. Pērn “Stirnu buks” Alūksnes novadam piesaistīja ļoti daudz cilvēku, jau vairākus gadus ir Alūksnes rallijs, bet pamatā visi šādi notikumi šobrīd balstās uz entuziastiem - paldies viņiem! No pašvaldības šādiem cilvēkiem vajag vēl lielāku atbalstu. Kristaps Marķitāns – malacis, jo tikko noorganizēja Alūksnes novada basketbola čempionātu. Arī valsts un federāciju atbalstu sportam gribētos lielāku. Pieļauju, ka tādēļ arī iedzīvotāju neapmierinātība ir tik liela, ka pašvaldības darbinieki nav pietiekami sparīgi klauvējuši pie federāciju durvīm.
- Sparīgāk jāklauvē būtu deputātiem vai nozares speciālistiem?
- Domāju, ka nozares speciālistiem. Ja visu darīs tikai deputāti, tad kam mums nozares speciālisti? Protams, visiem jāsadarbojas, bet galvenais darbs jāpaveic speciālistiem, kuriem jāmeklē iespējas, nevis attaisnojumi, lai nedarītu.
- Tavuprāt, alūksniešu sapnis par sporta zāli piepildīsies?
- Jā! Jautājums – kad? Ceru, ka līdz 2022.gadam. Ir signāli no valsts par finansējuma piešķiršanu projektēšanas darbiem. Precīzāk varēs ko teikt pēc Saeimas vēlēšanām. Uzskatu, ka pie sporta centra ārā jāparedz vieta arī skeitparkam – jaunieši visās tikšanās reizēs jautā, kad Alūksnē beidzot būs skeitparks! Šī teritorija būtu piemērota, jo atrodas starp divām skolām. Runājot par jauniešiem – esošajās jauniešu centra telpās Alūksnē viņiem kļuvis par šauru, vajadzētu plašākas telpas.
- Kur?
- Tas jāskata kontekstā ar izglītības reformu. Domāju, tas ir tikai laika jautājums, kad arī Alūksnes pilsētā vairs nebūs trīs vispārizglītojošo skolu, ņemot vērā bērnu skaita samazināšanos. Pieļauju, kādā no skolu ēkām varētu izvietot jauniešu centru, piemēram, sākumskolas ēkā - tad būtu arī atbilstošas mēģinājumu telpas. Šobrīd jauniešu centra tautas deju kolektīvam “Enku - Drenku” mēģinājumi notiek Dārza ielā 11 lielajā zālē, kas nav īsti piemērota vieta. Protams, ir sāpīgi mainīt paradumus, bet dzīve ievieš savas korekcijas.
- Ko vajadzētu uzlabot kultūras jomā?
- Alūksnes Kultūras centrā notiek ļoti daudz pasākumu, bet arī pagastos notiek interesanti kultūras pasākumi. Prieks par danču vakariem Jaunlaicenē! Pats gan vēl neesmu uz tiem bijis, bet zinu, ka tie ir ļoti apmeklēti. Labi, ka seniori pagastu tautas namos, bibliotēkās raduši vietu, kur regulāri tikties. Tomēr uzskatu, ka kultūras jomā novadā daudzviet pietrūkst oriģinalitātes un uzdrīkstēšanās. Kad ieraugi novada pasākumu sarakstu, secini, ka katru dienu ir pat vairāki pasākumi, bet jautājums, vai tie ir tādi, uz kuriem gribas doties, jo jau iepriekš ir paredzams, kas tur notiks. Dzīvo ierasti un mierīgi... To savā lekcijā Alūksnē atzina arī Gundega Skudriņa. Lekciju apmeklēja arī daudzi Alūksnes novada kultūras darbinieki – ceru, ka viņi dzirdēja un saprata arī  stāstīto par uzdrīkstēšanos, nevis tikai to, ka nevajag klausīties citu teiktajā...
Kultūras centrā notiek daudz pasākumu, bet lielai daļai no tiem ir dārgas biļetes, ko ne visi var atļauties. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds caur projektu konkursiem piešķir finansējumu arī mākslinieku koncertiem, izrādēm reģionos. Jautājums - vai mūsu Kultūras centrs to piesaista? Jo tad ir iespēja cilvēkiem biļetes iegādāties lētāk.
Man ļoti patīk arī māksla. Piemēram, es gribētu Alūksnē redzēt kādu Kristiāna Brektes izstādi, bet viņš savos darbos ir tik provokatīvs mākslinieks, ka kultūras nozares speciālisti noteikti baidās ko tādu darīt, jo baidās no cilvēku nosodījuma: kādas šausmas uz Alūksni atvestas! Bet, manuprāt, tas arī būtu tas labais, jo cilvēki par to runātu, būtu redzējuši kaut ko īpašu un citādāku, kas mainītu viņu redzējumu. Šobrīd man tā pietrūkst. Tāpat kā pietrūkst alternatīvu pasākumu ierastajiem kultūras pasākumiem, kāds savulaik bija festivāls “Sutas balss”.
- Tavi deputāta darbi, ko esi jau paveicis šo 10 mēnešu laikā?
- Kino “atvešana” uz Alūksni. Pēc manas iniciatīvas Kultūras centrā izrādīja filmu “Ar putām uz lūpām”, pirms kuras organizēju arī sarunu ar novadnieku Raimondu Celmu. Darbs pie novada attīstības programmas, izsakot priekšlikumus, – tur gan daudz kas vēl ir procesā. Bet man negribas izcelt kādu savu darbu, jo vienmēr visās lietās ir piedalījušies arī citi cilvēki un palīdzējuši, izteikuši idejas. 10 mēnešu laikā domē ir pieņemti gandrīz 400 lēmumu – dažādi. Pie dažiem ir bijuši arī mani ieteikumi, piemēram, kur tieši atrasties plānotajam sporta centram Alūksnē.
- Ar kādiem jautājumiem vēršas iedzīvotāji deputāta pieņemšanās?
- Pagastos – mazāk, pilsētā – vairāk. Problēmas ir dažādas. Daudz ir par SIA “Alūksnes nami” darbību, par sociālajām problēmām, piemēram, grūtības rēķinus nomaksāt. Nāk arī cilvēki, kuri vienkārši vēlas izkratīt sirdi. Reizēm stāstu sāk, piemēram, ar nebūšanām kādā pašvaldības iestādē, bet beigās izrādās, ka pie vainas ir paša cilvēka nesaskaņas ar kaimiņu. Ir arī cilvēki, kuri izsaka savas idejas, piemēram, par skeitparku. Uzklausot cilvēkus, nemāju ar galvu, apstiprinot, ka ir slikti, bet rosinu domāt, ko cilvēks pats primāri var darīt, lai situāciju uzlabotu, jo daudz kas sākas no mums pašiem.
- Kuri politiķi ir tavas autoritātes?
- Starp Alūksnes novada politiķiem noteikti domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, jo viņš māk rast kompromisus, viņam ir labas zināšanas tautsaimniecībā, viņš redz, kā efektīvi izmantot resursus. Latvijā diezgan labs politiķis ir Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš ir darbīgs un neiziet uz garām diskusijām, bet dara. Inteliģenta politiķe ir finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Drosmīgs politiķis ir izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Drosmīgs un no provokācijām nebaidās Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš – arī tādi ir vajadzīgi Latvijas politikā.
- Vai arī nākotnē saskati sevi Alūksnes novada domes deputāta krēslā?
- Es neteiktu, ka man šis būs pēdējais sasaukums, kad kandidēju. Kad sasaukuma četri gadi būs pagājuši, tad varēšu atbildēt precīzāk, jo šobrīd daudzi lēmumi vēl ir priekšā. Jau līdz šim ir bijuši vairāki grūti lēmumi, kad jābalso. Varbūt kādam šķiet, ka ar vieglu roku var nobalsot par skolas slēgšanu, bet tā noteikti nav. Man bija jābalso par Jaunlaicenes skolas slēgšanu, lai gan arī es esmu šajā skolā mācījies. Žēl. Emocionāli bija ļoti grūti, bet ar prātu saproti, ka tā tas vienkārši ir...
— Teksts un foto: Līga Vīksna

Komentāri 3

kurkulis13

Vienu nevaru saprast, kādu pienesumu viņš ir devis, it sevišķi sēdot divos krēslos. gan jau balsoja par Jaunlaicenes un Liepnas skolu slēgšanu. Nevaru saprast, kā var apvienot divus darbus, būdams deputāts gan sab,att. speciālists. Paspēj nostrādāt gan vienā darbā 8 stundas gan staigāt pa komisijām, gan piņemt apmeklētājus. Un pats galvenais saņemt divas algas par pilnu darba dienu.

pirms 2 gadiem, 2018.04.14 09:51

Čiekurs Egle

Kā vecie liek tā balso, ja arī sākumā varbūt bija sava doma un gājums, tad tiek iekšā jau runāt vairs neviens neļaus. Paklausaties domes sēžu ierakstus. Īstenībā skumji.

pirms 2 gadiem, 2018.04.14 16:55

janis90

Par tiem diviem beņķiem taisnība. Vai nu viens, vai otrs!

pirms 2 gadiem, 2018.04.15 18:35

Citu datumu laikraksti

  • Lasītāji, braucam uz Līgatni!

    Lasītāji, braucam uz Līgatni!

    Turpinot jauko tradīciju, arī šovasar Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes Ziņas” savus zinātkāros un atraktīvos lasītājus aicina izzinošā...

  • Arī aprīlī aicina uz kino

    Aprīlī Alūksnes Kultūras centrā būs skatāmas trīs ļoti atšķirīgas, aizraujošas Latvijā tapušas filmas. Dokumentālā filma visai ģimenei “Turpinājums”...

  • Ekspedīcijas laikā iepazīst, kas un kā notiek mežā 8

    Ekspedīcijas laikā iepazīst, kas un kā notiek mežā

    Turpinās no 1.lappusesParažas vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā jādodas pie dabas, jāmeklē kāds ezers, strauts vai upe un jāmazgājas. Daļa no šīm darbībām...

  • Atteikšanās

    Atteikšanās

    Lieldienas - viens no četriem punktiem gadalaiku maiņu ciklā. Kādam tie ir ģimenes svētki, tradīcija, kādam tas ir garīgs piedzīvojums, ieturot...

  • Lielākie svētki kristīgajā pasaulē

    Lieldienas jeb pavasara saulgrieži notiek laikā, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Dienas paliek arvien garākas, un notiek gaismas uzvara pār...

  • Lieldienas gaidot

    Lieldienas ir seni svētki, pazīstami jau pirms Kristus. Lieldienās auglības simbols ir ola. Pirmo olu Lieldienu rītā sadalīja visiem mājās ļaudīm...

  • Gūst pieredzi Bulgārijā

    Gūst pieredzi Bulgārijā

    D.Ozoliņa Apes vidusskolas skolnieki Rauls Vīksna un Kristiāns Toms Briedis kopā ar skolotāju Lauru Popi un projekta vadītāju Daigu Bojāri “Erasmus+”...

  • Iespēja biedrībām

    Alūksnes un Apes novadu nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir iespēja rakstīt projektus un piesaistīt finansējumu, piedaloties Valmieras novada fonda...

  • Uguns izdzēš divu bērnu dzīvības 2

    Uguns izdzēš divu bērnu dzīvības

    Trapenes pagastā svētdien traģiska ugunsnelaime izdzēsa divu mazu bērnu dzīvības, bet tēvs, kurš saviem spēkiem centās novērst nelaimi, guvis smagus...