Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gaida pavasari un sadedzina ļaunumu

Masļeņicā: ziema aiziet un atnāk pavasaris.

Masļeņicā: ziema aiziet un atnāk pavasaris
Vakar Alūksnes vidusskolā pirmo reizi svinēja Meteņus - Masļeņicu, ziemas aiziešanu un pavasara atnākšanu, saskaņā ar krievu tautas tradīcijām. Pedagogi un bērni gāja rotaļās, ēda pankūkas un dedzināja ar salmiem pildītu lelli.
"Agrāk ar bērniem braucām Masļeņicu vērot uz Pededzes pagastu, kur šos svētkus svin katru gadu. Šogad nolēmām sarīkot paši. No rīta sākumskolas klašu bērni ar ragaviņām gāja slidināties uz Jāņkalniņu, ņemot līdzi pankūkas. Skolas aktu zālē bija rotaļas, dziesmas un dejas pārējo klašu skolēniem. Bērni un skolas saimnieces cepa pankūkas, ko ēdām ārā pie ugunskura pēc salmu lelles sadedzināšanas," stāsta Alūksnes vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Tamāra Ševčenko.
Viņa pieļauj, ka latviešu bērni nesaprot šo svētku būtību. "Tomēr domāju, ka pasākums izdevās. Skolotāji ar bērniem to pārrunās un veiks anketēšanu, lai noskaidrotu, vai skolā nepieciešams dibināt jaunu tradīciju - Masļeņicas svinēšanu," saka T.Ševčenko. Pasākuma scenāriju veidoja vidusskolas skolotājas Svetlana Koraļova, Svetlana Akmentiņa un Ņina Urlapova.
Savukārt Pededzes pagastā Masļeņicu svin katru gadu. "Pasākums sāksies rīt pulksten 11.00. Zirgu pajūgos brauksim no pamatskolas uz tautas namu. Tur būs pagasta pašdarbnieku koncerts, rotaļas, interesenti varēs vizināties zirgu pajūgos, ugunskurā sadedzināsim salmu lelli un cienāsim visus ar pankūkām.
Pulksten 13.00 tautas namā paredzēts Alūksnes deju kopas "Jukums" un pagasta pašdarbnieku koncerts," klāsta Pededzes pagasta tautas nama vadītāja Antoņina Girs.
Viņa norāda, ka agrāk krievu tautības cilvēki Masļeņicu svinēja visu nedēļu. "Pirmdien cilvēki viens otru sveica ar svētku sākšanos. Otrdien gāja rotaļās, vizinājās no kalniņiem un sāka gatavoties svētkiem. Trešdien cepa mazas pankūkas, rīkoja sacensības, kurš vairāk pankūku var apēst, vērtēja, kurai saimniecei tās ir lielākas un biezākas, kā arī dzēra tēju. Ceturdien bija viskošākā svinību diena, kad cepa lielas pankūkas, kas simbolizēja sauli, gāja ķekatās, vizinājās ar zirgiem un ragavām, dziedāja. Piektdien gāja vakariņās pie sievas mātes vai vīra māsas un sniedza dāvanas. Nedēļas nogalē cilvēki viens otram lūdza piedošanu, lai pirmdienu, kad sākas gavēnis, varētu sagaidīt ar gaišām domām un bez grēkiem," skaidro A.Girs.
Viņa akcentē, ka svarīgākais rituāls ir salmu lelles dedzināšana, lai ļaunums izplēnētu gaisā, bet labais paliktu zemē un būtu bagātīga raža.

Citu datumu laikraksti