Gājputni atgriežas sargātā zemē

Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.

Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās. Šopavasar no ziemošanas vietām Latvijā jau atgriezušās ķīvītes, dzērves, mājas strazdi un lauku cīruļi, bet kā pēdējie no tālākajām ziemošanas vietām maijā atgriezīsies bezdelīgas, griezes un upes zīriņi.
Putni ziemošanas un ligzdošanas valstis neizvēlas pēc to piederības starptautiskām organizācijām, tāpēc pavasara vēstneši putni starp valstīm migrēs neatkarīgi no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Tomēr noteiktas izmaiņas, putniem lielākoties draudzīgas, saistībā ar Latvijas iestāšanos ES ir sagaidāmas.
Sloku spalvas putēs tikai ziemā
Viens no pirmajiem gājputniem, kas pavasarī Latvijā atgriežas no ziemošanas vietām, ir sloka. Šis pavasaris ir pēdējais, kad brūni raibais putns ar garo knābi pavasarī vēl ir medījamo putnu sarakstā, jo turpmāk, saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, slokas, tāpat kā citus putnus, pavasara migrācijas un vairošanās laikā medīt būs aizliegts.
Slokas galvenokārt ligzdo centrālajā un Ziemeļeiropā (izņemot Ibērijas pussalu un Vidusjūras reģionu). Latvijas iemītnieces ziemu pārlaist dodas galvenokārt uz Dienvideiropu, kur klimats ziemā ir maigāks nekā Latvijā. Šis būs pēdējais pavasaris, kad notiks populārās sloku medības to vairošanās laikā. Turpmāk slokas, kas atgriežas mājās, jo Latvijā varēs atviegloti uzelpot, tās vairs nesagaidīs mednieki ar bisēm. Piemēram, Francijā sloku medības ziemā ir atļautas, un tas nepatīk Latvijas medniekiem.
Kopumā var teikt, ka ES prasības ir putniem draudzīgākas un humānākas, tomēr Latvijas Ornitoloģijas biedrības projektu vadītājs Edmunds Račinskis norāda, ka galveno prieku - ūdensputnu medības - Latvijas medniekiem neviens neliegs.
Kraukli sargās vairāk nekā meža zosi
"Eiropas Savienība kandidātvalstīm prasa no medījamo putnu saraksta svītrot kraukli. ES valstīs krauklis ir rets putns, un tur viņu nemedī. Turklāt skandināvu mitoloģijā krauklis ir pozitīvs mitoloģisks tēls, un lielā mērā tieši skandināvu dēļ kraukli Eiropā īpaši sargā," saka ornitologs.
"Lai arī krauklis ir plēsīgs putns, kas ēd vai nu beigtus dzīvniekus, vai medī mazākas dzīvas radības, Latvijā to masveidā nemedī," informē Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Vilnis Bernards. Tāpēc būtisku ietekmi šī ES prasība neradīs. V.Bernards vēl piebilst, ka arī stārķi var uzskatīt par plēsīgu putnu, jo tas ēd mazos zaķēnus. Tam faktiski piekrīt E.Račinskis, atzīstot, ka uzskats par kraukli kā ļaunu, plēsīgu putnu lielā mērā ir aizspriedums.
Arī vārnas un žagatas, kuras patlaban drīkst medīt cauru gadu nelimitētā daudzumā, drīz pavasaros medīt vairs nevarēs.
"Medījamo putnu skaitam pievienosies Kanādas un, iespējams, arī meža zosis. Par Kanādas zosu, kas Eiropā ievestas no Ziemeļamerikas, medībām ornitologi neiebilst, savukārt meža zosu "atdošana" medniekiem raisot jautājumus," uzsver E.Račinskis. Līdz šim meža zoss Latvijā bijusi aizsargājams putns, Latvijā ligzdo aptuveni 30 līdz 80 meža zosu pāri. Kā vienīgo izskaidrojumu tam speciālists redz vēlmi izvairīties no problēmām, ko rada nelikumīgas medības. Proti, zosis ir populārs medījamais putns un grūti būs panākt meža zoss aizsardzību.
V.Bernards savukārt uzsver, ka par meža zoss iekļaušanu medījamo putnu sarakstā skaidrības nav, jo Latvijā tā ir īpaši aizsargājama suga. To izlems šogad. Arguments par labu šo putnu medīšanai ir tāds, ka formāla medību atļaušana aiztaupītu problēmas medniekiem, kas meža zosi nošāvuši.
"Rudenī, kad Latvijai cauri ceļo desmitiem tūkstošu sējas un baltpieres zosu no ligzdošanas vietām tundrā, daļa mūsu meža zosu jau ir aizlidojušas. Ja nu kādu arī nošauj, tas tomēr populācijai postu nenes," skaidro ministrijas speciālists.
Citu ūdensputnu medībās būtiskas izmaiņas saistībā ar iestāšanos ES nav paredzētas, jo, piemēram, pīles jau sen pavasaros nemedī, tāpat arī zosis.
Latvija - plēsīga zeme
Latvijas medību tradīcijas, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju, ir krietni vien lielākas - Latvijā medī vairāk, un arī turpmāk Latvija vēlas to darīt vairāk nekā kaimiņi. Piemēram, Latvija ir pieteikusies uz vislielāko medījamo pīļu sugu skaitu, proti, visām pīļu sugām, izņemot globāli apdraudēto pīli baltaci.
Turklāt igauņi un lietuvieši, tāpat kā vairums ES valstu, jau patlaban nemedī ne medni, ne rubeni, Igaunijas mednieku redzeslokā nav arī slokas.
"Salīdzinot ar ES dienvidu valstīm, Latvija ir gana miermīlīga zeme," uzsver ornitoloģijas biedrības speciālists. Francijā, Itālijā, Spānijā un Grieķijā medījamo sugu saraksti ir krietni lielāki un medību termiņi garāki, turklāt franči tos vēlas vēl pagarināt. "Tur reti kurš nav mednieks, un medī visu, arī to, kas nav atļauts," saka E.Račinskis, kā piemēru minot piekūnveidīgos putnus un zaļās vārnas. Aktīvi šajā reģionā medī arī zvirbuļveidīgos, meža strazdus, sarkanrīklītes, dziedātājstrazdus un pelēkos strazdus. Šos putnus Dienvideiropā lieto uzturā.
Malta esot īpaši asinskāra, tur medī pat aizsargājamos dižciltīgā izskata lapseņu klijānus, turklāt to dara nevis praktiskām vajadzībām, bet gan izklaides nolūkā. Tas lielā mērā notiek nepietiekamas kontroles dēļ. Īpaši izceļoties arī Kipra, kur piekopj netradicionālas medību metodes, piemēram, koku zaru apziešanu ar līmi, kurai pielīp un līdz nāvei nomokās ar mākslīgām skaņām lamatās ievilinātie putni.
"Dienvideiropa pret Ziemeļreiropu medību ziņā ir kā diena pret nakti, savukārt mēs Ziemeļeiropā esam mazliet tādi kā Malta," raksturojot medību tradīcijas Eiropā, saka E.Račinskis.
Gada putns aizvedīs Latviju līdz tiesai?
Latvija nevēlas atteikties no medņu un rubeņu pavasara medībām, lai arī ES šādu prasību izvirza attiecībā uz visām putnu sugām. V.Bernards norāda, ka Latvijā ir veikti zinātniski pamatoti pētījumi, izstrādāti sugas apsaimniekošanas plāni, veic monitoringu, katra putna nomedīšanai nepieciešama atļauja. Uz tā pamata varētu panākt, ka vairošanās laikā medības netiek liegtas, jo šim procesam būtu stingri nosacījumi, limiti un kontrole.
Kā iespējams panākt rubeņu un medņu pavasara medības, ja ES putnu aizsardzības direktīva tās aizliedz? Vides ministrijas speciālists skaidro - arī ES direktīva pieļauj atkāpšanos. Mednis un rubenis ir medījamas sugas, tāpēc iestāšanās ES sarunu laikā par tiem sarunas netika veiktas. Latvija pieteicās uz šo putnu sugu medībām, bet šo putnu medību termiņus noteiks vēl pagaidām topošajos medību noteikumos. Arī Austrijā šādas medības ir atļautas.
Šeit rodas jautājums, vai ES neiebildīs pret pavasara medībām? "Uz šo jautājumu grūti atbildēt, gala lēmumu pieņem tiesa," saka V.Bernards. "Ja medīsim rudenī un ziemā - neiebildīs," viņš uzsver. Tā kā vismaz medni tomēr Latvijā grib turpināt medīt pavasarī, to varētu pieļaut tikai ar ļoti stingriem noteikumiem - noteiktu termiņu, noteiktu gaiļu skaitu, ar stingru uzskaiti un kontroli. Bet, tā kā šādu medību citur Eiropā, izņemot Austriju, nav, tad droši zināt, kāda būs ES reakcija, nevar. Par to, vai atļaut pavasara medības vai ne, pie mums šogad vēl spriedīšot zinātnieki.
E.Račinskis gan atgādina, ka vispirms noteikti notiktu sarunas un tāpēc runāt par Latvijas sūdzēšanu tiesā šajā gadījumā būtu "steigties notikumiem priekšā".
Ornitologs min interesantu pamatojumu, kāpēc vismaz medņu pavasara medību saglabāšana būtu lietderīga - medņi riesto vecos priežu mežos, par kuriem ir arī liela saimnieciska interese. Tiklīdz medņu medības aizliegs, zudīs arī interese par to uzskaiti, ko pamatā veic paši ar medībām saistītie cilvēki. Līdz ar to šajos mežos strauji plauks saimnieciskā darbība, sāksies koku izciršana, kas jūtīgos medņus aizbaidīs no riesta vietām.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība rubeni ir noteikusi par 2003.gada putnu.

Citu datumu laikraksti

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...