Galvenais ir būt kopā

Senioru koris „Brūklenājs” svētkiem gatavojas ar lielu atbildību.

Senioru koris "Brūklenājs" svētkiem gatavojas ar lielu atbildību
Šoreiz Alūksnes tautas nama senioru korim "Brūklenājs" vasarā paredzētie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki būs citādāki. Kopš pagājušā gada kora dalībnieki svētkiem gatavojas jauna diriģenta vadībā, kur ilggadējo vadītāju Sarmīti Brīdaku nomainījis rīdzinieks Dainis Stroža. Tiesa, diriģentu maiņa nav ietekmējusi gatavošanās procesu. Viena no pastāvīgajām kora dalībniecēm Ilga Petrikalne, atzīst, ka svētku repertuārs tiek apgūts ar tam pienākošos attieksmi, dalībniekiem cītīgi apmeklējot ikvienu mēģinājumu, lai dziesmas iemācītos tik labi, cik vien tas ir viņu spēkos.
Ir stabils un saliedēts kolektīvs
""Brūklenājs" ir koris, kur varbūt nav tik svarīgi, ko sasniedzam un panākam, bet lai cilvēkiem ir kur pulcēties, satikties un parunāties," kori raksturo tā dalībniece Dace Rateniece. Tāpat kā I.Petrikalne, viņa korī dzied kopš 1992.gada. Togad savu darbību pārtraucis Alsviķu pagasta koris, kura dalībnieces viņas pirms tam bijušas, un daļa dziedātāju pievienojušies senioru kora "Brūklenājs" kolektīvam. "Gadu jau bija daudz un uz jaunākiem koriem iet negribējās," savu izvēli pamato I.Petrikalne. Tagad abas draudzenes no Alsviķu pagasta jau sešpadsmito gadu pēc kārtas reizi nedēļā mēro ceļu uz Alūksni. "Mūsu kolektīvā gandrīz puse brauc no laukiem," uzsver I.Petrikalne.
Lai gan brīžiem dažs labs no pārējiem kora dalībniekiem saņemot pārmetumus par neregulāru mēģinājumu apmeklēšanu, šādu gadījumu neesot daudz. "Diriģents jau saka, ka nedrīkstot gan mūs lielīt, lai nepaliktu iedomīgi, bet mēs esot apbrīnojami disciplinēts kolektīvs – tik cītīgi kā mēs uz mēģinājumiem vēl neviens nav nācis," stāsta I.Petrikalne. Viņa akcentē kolektīva pozitīvo auru, kas izpaužas draudzīgumā un vienotībā. Tā kā lielākā daļa dziedātāju ir tikpat ilggadēji kora dalībnieki kā viņa pati, gadu gaitā visi esot saraduši cits ar citu. "Jauni dalībnieki mums klāt pienāk maz. Visi uzskata sevi par jaunākiem," smej I.Petrikalne.
Laika gaitā kopīgi izbraukātas tuvas un tālas zemes, apmeklēti visi dziesmu svētki kopš kora dibināšanas, turklāt bez viņu līdzdalības nav bijuši arī nevieni senioru koru dziesmu svētki. "Mums, senioriem, ir tā laime, ka katru gadu ir pašiem savi dziesmu svētki. Tie ir bijuši Jēkabpilī, Madonā, Aizkrauklē, Koknesē, arī Kurzemes pusē – tā mēs ar šiem dziesmu svētkiem to Latviju iepazīstam, jo, ja nebūtu kora, diez vai mēs uz kādu no šīm vietām aizbrauktu," spriež D.Rateniece.
Repertuāru apgūst ar lielu uzcītību
Gatavošanās vasarā paredzētajiem dziesmu svētkiem noritot ar lielu nopietnību un uzcītību, apgalvo D.Rateniece. "Dziesmas ir ļoti grūtas," uzskata I.Petrikalne. Papildu problēmas dziesmu apgūšanā radot gan vairumam dalībnieku trūkstošā muzikālā izglītība, gan arī cienījamais vecums. "Protams, ka mēs nevaram iemācīties nošu tekstu tik ātri kā jaunie. Mums tās galvas ir vecākas un uzmanība mazāka, tomēr mēs cenšamies," viņa saka. Dažas dziesmas apgūtas jau iepriekšējos gados.
Tās esot tā saucamais "zelta fonds". Citas savukārt esot tādas, kuras pie labākās gribas nevarot izdziedāt. Tiesa, kā atzīst I.Petrikalne, patīkamāk esot apgūt grūtu repertuāru nekā vienkāršas dziesmas. Koriste atceras svētkus, kad tieši no tādām dziesmām sastāvējis viss repertuārs. "Dziesmas bija gandrīz vienbalsīgas, un nebija pat īsti ko dziedāt. Rezultātā sanāca gandrīz tāda dziedāšana kā pie galda, un tas gan nepatika," viņa teic.
Kamēr kori vadījusi iepriekšējā diriģente, pirms skatēm mēģinājumi notikuši pat vairākas reizes nedēļā. Tagad situācija esot citādāka – diriģents uz Alūksni brauc no Rīgas, tāpēc iespējas intensīvākiem mēģinājumiem ierobežotas. Tiesa, koristi esot ļoti saprotoši, tāpēc katrā mēģinājumā cenšas apgūt tik daudz, cik vien iespējams. D.Rateniece uzsver, ka līdz šim korim skatēs veicies samērā labi. "Kad tuvojās skate, tad visi tomēr esam sanervozējušies, taču parasti mūsu korim izdodas ierindoties vērtējuma tabulas augšgalā," viņa saka.
Svētki dod stimulu
I.Petrikalne domā, ka lielie dziesmu svētki daudziem kļūst par stimulu turpināt aktīvās dziedātāja gaitas. "Es jau pagājušajos svētkos teicu, ka uz nākamajiem vairs nebraukšu, bet neesmu vēl aizgājusi prom," viņa atzīst. Lai gan no svētkiem koriste mājās atgriežas nogurusi, gandarījums par paveikto esot tik liels, ka vēl mēnesi varot dzīvot svētkos gūtajās izjūtās. Šo izjūtu dēļ vien esot vērts turpināt dziedāšanu korī. "Dziedāšu, kamēr varēšu," uzsver I.Petrikalne. Kā spilgtu piemēru šai frāzei viņa min kādu citu dziedātāju, kurai mīlestība pret dziedāšanu esot bijusi tik liela, ka, pat nevarot nostāvēt kājās, viņa spītīgi apmeklējusi mēģinājumus un piedalījusies koncertos. "Pirms uzstāšanās zālē ienesa krēslu, viņa tika tur nosēdināta, un, kad mēs devāmies iekšā, viņa mūs jau gaidīja," stāsta I.Petrikalne. Arī D.Rateniece teic, ka dziedāšana un it sevišķi dziesmu svētki kora dalībniekiem daudz nozīmē. "Galvenais ir kopības sajūta. Korī tā ir taisni kopā būšana, bet svētkos - vienotība, kas ir ne tikai starp koristiem. Tajā brīdī liekas – visa Rīga ir kopā ar tevi," viņa saka.
**
Vizītkarte
Nosaukums: Alūksnes tautas nama senioru koris "Brūklenājs".
Dibināts: 1961.gadā.
Vadītājs: Dainis Stroža (kopš 2007.gada).
Dalībnieki: kolektīvu veido 42 dalībnieki, no kuriem lielākā daļa ir ilggadējie koristi ar vairāku gadu stāžu.

Citu datumu laikraksti

  • Dejotprieks – visās paaudzēs

    Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām.Pasākumā iepazīstinās ar pagasta dejošanas tradīcijām Kā Alsviķu pagastā veidojušās dejošanas...

  • Ģimene - Latvijas lepnums un spēks

    Jau trešo gadu Latvijā tiek organizēti ģimenes svētki „Ģimene – Latvijas lepnums un spēks”. Svētku ideja ir atbalstīt tradicionālās ģimenes vērtības...

  • Balso par savu veikalu!

    Jau otro gadu vadošais tirdzniecības aprīkojama piegādātājs Latvijā uzņēmums „HL Display Latvia” sadarbībā ar informatīvajiem atbalstītājiem -...

  • Miljoni pasta maisā

    Citiem šī nedēļa saistīsies ar «aukliņu raustīšanu», kombinējot sakaru monstra jaunā saimnieka meklēšanas procesus, vēl kādam – ar jautrību mēneša...

  • Par alianses sanākšanu un divdomībām

    Vai NATO vārti vērsies plašāk, vai jeņķu ērglis ir pietiekami draudīgs, lai liktu mazliet piesargāties Krievijas lācim – uz šiem jautājumiem šonedēļ...

  • «Mēs krītam!»

    Anglija. Disciplinārsodu izpelnījusies kādas britu aviokompānijas stjuarte, kas, nespēdama izturēt lidmašīnas turbolenci, salonā sākusi kliegt...

  • Darot gribas darīt vairāk

    Vienmēr optimisma un labas gribas pilna ir alūksniete Gunta Zālīte. Ikdienu viņa aizvada, esot par sociālo darbinieci Alūksnes Sociālās palīdzības...

  • Pārdomas par agresiju

    Tikko nākusi klajā Klaiva Steiplza Lūisa grāmata „Svarīgā izšķiršanās”, kas sākas ar galvenā varoņa, par grēkiem pēc nāves Šķīstītavā nokļuvuša...

  • Kāpēc sabiedrībā valda agresija?

    Jūlija Hatilova no Alūksnes: Es nezinu. Varbūt tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi. Ja runā par agresiju skolās, tad tur liela nozīme ir tam, no kurienes...