Galvenais ir sargāt sevi un blakus esošos

Sandra Zalcmane, bijusī alūksniete, biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes priekšsēdētāja
Alūksnē ir vervētāji
Arī Alūksnē ir vervētāji, un mūsu biedrībā pēc palīdzības ir vērsušies arī cilvēku tirdzniecības upuri no Alūksnes un Apes novadiem. Cilvēki bieži domā, ka var uzticēties saviem radiniekiem vai draugiem, bet ne vienmēr tā tas arī ir un bieži vien vervētāji ir cilvēkam tuvi cilvēki.
Cilvēku tirdzniecībai ir vairāki veidi. Viens no izplatītākajiem ir tāds - cilvēks aizbrauc strādāt, bet  viņam aiztur algu vai arī to neizmaksā, piedāvā citu darbu, sakot, ka tas ir tikai pagaidu variants, bet laika gaitā nekas nemainās. Otra izplatītākā tirdzniecības forma saistās ar piespiedu seksuālajiem pakalpojumiem, kuros var ciest ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Puiši un vīrieši tiek piespiesti filmēties pornofilmās, sievietēm piespiež sniegt seksuālos pakalpojumus vai arī seksu pa telefonu.
Cilvēkam ir jāzina elementāras svešvalodu zināšanas, bet mēdz gadīties, ka, aizbraucot uz Angliju, priekšnieks ir polis, kurš runā poliski, un cilvēkiem ir grūtības saprasties.
Mūsu biedrībai ir arī mājas lapa “www.patverums-dm.lv/”, kurā cilvēki var atrast dažādu informāciju un padomus. Mums var arī droši zvanīt pa tālruni 67898343 vai 28612120. Esmu viens no pirmajiem sociālajiem darbiniekiem, kurš uzsāka sociālo darbu ar cilvēku tirdzniecībā cietušajiem. Mana pieredze rāda, ka galvenais ir sevi izglītot, jo nav tā, ka cieš tikai cilvēki ar zemu izglītības līmeni. Starp cietušajiem ir arī tādi, kuri pabeiguši labas augstskolas un vairākas reizes pat bijuši ārzemēs. Ir sev jāatbild: ko es darītu, ja ārzemēs pazaudētu pasi; kurp es ietu; vai visās valstīs ir Latvijas vēstniecība? Diemžēl daudziem šķiet, ka vēstniecības ir visur, bet tā tas gluži nav.

Vineta Riepniece no Alūksnes

Nedrīkst nevienam atdot savu pasi
Nezinu nevienu cilvēktirdzniecības gadījumu Alūksnes un Apes novadā, taču tas nenozīmē, ka kas tāds nenotiek. Lai pasargātu sevi no cilvēktirdzniecības, dodoties strādāt uz ārzemēm, jāpieprasa darba devējam pēc iespējas detalizētāks darba līgums latviešu valodā vai valodā, kuru ļoti labi pārzini. Ja brauc strādāt caur darbā iekārtošanas firmu, jāpārliecinās, ka tā ir licencēta. Ja alga, darba vai dzīvošanas apstākļi atšķiras no darba līgumā noteiktajiem, tad jāsazinās ar aģentūru, kas iekārtoja darbā. Braucot uz ārzemēm, daudzi var piemirst šīs svarīgās lietas un atstāt tās novārtā.
Sarunvalodas līmenī ir jāpārzina tās valsts valoda, uz kuru dodies strādāt. Tas tikai dos iespēju saprast sarunas un novērtēt, vai viss ir kārtībā. Ir jāinformē radinieki, draugi par darbu ārzemēs (informācija par daba devēju, dzīvesvietas adrese, telefona numurs). Jāsazinās ar radiniekiem un jāinformē par pārmaiņām, kas saistītas ar darbu, dzīvesvietas maiņu. Nereti jaunieši aizdodas projām un nedod par sevi nekādu ziņu. Tad palicēji nezina, vai ar šo cilvēku viss ir kārtībā, vai viņam nav nepieciešama palīdzība.
Jānoskaidro tuvākās Latvijas vēstniecības adrese, tālruņa numurs. Nedrīkstētu doties ceļā bez naudas, jāpaņem līdzi vismaz tik daudz, lai pietiktu mājupceļam, un nekādā gadījumā nedrīkst nevienam atdot savu pasi! Es nebrauktu strādāt uz ārzemēm, ja nebūtu pārliecināta par savu drošību. Esmu strādājusi Vācijā skolas prakses laikā trīs mēnešus, un mana pieredze ir pozitīva, jo, turp braucot, ļoti uzmanīgi izvērtēju darba piedāvājumu.

Vai nav vienalga,
kur cilvēks tiek
izmantots?
Latvijas pilsoņi uz to uzķeras, jo grib izdzīvot. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. Nebīšos teikt - smieklīgas algas, smieklīga bērnu nauda un tā tālāk. Tāpēc arī daudzi cilvēki, iedzīti bezizejā, ir spiesti pieņemt dzīvē tik radikālu lēmumu kā riskēt, neņemot vērā to, kas viņus gaida. Es personīgi par to gribētu izteikties skarbi: vai nav vienalga, kur cilvēks tiek izmantots – šeit, Latvijā, pildot darba pienākumus un nesaņemot pat par to atalgojumu, vai arī tiek izmantots ārvalstīs un varbūt saņem peļņu. Iznākums jau tāpat būs viens - pagrimums. Cilvēkam taču ir daudz vajadzību, piemēram, primārā – ēst. Protams, pliks jau arī nestaigās. Un, ja nav par ko, ko tad? Tad cilvēks pieņems jebkādu piedāvājumu, lai tikai būtu mēģinājis izsisties. Kāpēc nesoda personas par cilvēku izmantošanu? Nezinu. Tā jau tagad “modes” lieta, klausoties, kas pasaulē notiek. Nekas taču vairs nav, kā bija pirms gadiem divdesmit. Cilvēki ir kļuvuši ļaunāki, vienaldzīgāki, vārdu sakot - citādāki.
Verdzība un cilvēku tirdzniecība viennozīmīgi ir liela problēma. Katru reizi, kad redzu un dzirdu, ka ir pazudis kāds cilvēks, zosāda uzmetas, padomājot, kāds varētu būt viņa liktenis. Es nezinu, kas to varētu apturēt, tikai jācer, ka cilvēki kļūs labāki. Viss īstenībā ir atkarīgs no cilvēkiem. Gribētos jau šādās situācijās domāt optimistiski, bet laiks rādīs. Galvenais ir sargāt sevi un blakus esošos - tas, manuprāt, šobrīd ir vienīgais glābiņš no visa ļaunā.

Citu datumu laikraksti

  • Horoskopi

    19. – 25.aprīlisAuns Nedēļas nogalē radīsies nepieciešamība gūt ātrus rezultātus tagad un tūlīt. Nepārcentieties savās darbībās. Sporta nodarbības...

  • Vai tikai bailes uzņemties rūpes?

    Inga Ozoliņa, Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja  Pērn bijuši divi adopcijas gadījumi Lēmums par adopciju ir ļoti nopietna, bet svētīga...

  • “Mutes aizlīmēšana” neko nemainīs

    Pēc domes darbu kritizējošās intervijas ar Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju pēkšņi slēgta mājas lapa “kabile.lv”. Lapas veidotāji to sauc par...

  • Vai puišiem jābūt zilā, meitenēm – rozā?

    Jaundzimušie zēni jāģērbj puišu krāsas drēbēs, bet meitenes – sievišķīgajās. Šāds krāsu sadalījums ir stereotips vai tam ir pamatojums? “Tas ir...

  • Ape īsumā

    Gaujiena Gaujienas Jāzepa Vītola fonds saņēmis finansējumu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu oriģinālmūzika”. Fonda iniciētajam...

  • Neatbalsta satiksmes ministra ideju

    Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju tāpat kā vairums citu pašvaldību vadītāju neatbalsta satiksmes ministra Anrija Matīsa ieceri nodot...

  • Varēs saņemt kompensācijas

    Zemes īpašnieki beidzot varēs saņemt kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. To paredz Vides...