Gan pacienti modīsies!

Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto partnerattiecību pārvaldes rīkotājdirektors, pieredzējis veselības organizators Andris Glāzītis.

Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto partnerattiecību pārvaldes rīkotājdirektors, pieredzējis veselības organizators Andris Glāzītis. Par to un citiem jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes tagadni un nākotni Latvijā, ar viņu sarunājās komentētājs Andrejs Janavs.
Kādēļ sarunu sadaļa par labklājību bija visvieglākā? Tādēļ, ka tieši šī joma vislielākā mērā ir atstāta mūsu pašu ziņā: attiecībā uz labklājības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem ES gandrīz neko nereglamentē.
Tas taču ir gan slikti, gan labi?
Protams, slikti ir tas, ka mūsu pašu ziņā ir tas, ko un cik lielā mērā sakārtosim. Tas ir – Eiropa mums neko nepiešķirs, nedāvinās, uz paplātes nepienesīs. Tādēļ būtu naivi cerēt, ka no nākamā gada maija Latvijā krasi palielināsies pensijas, pabalsti, krasi uzlabosies veselības aprūpe. Bet ir arī labā ziņa. ES daudz lielākā mērā rēķinās ar sabiedrības viedokli, un arī mūsu valdībai vajadzēs to respektēt. Tādēļ jau patlaban ir ļoti svētīgi, piemēram, ka mūsu Pacientu tiesību birojs aicinājis sabiedrību izteikt savu viedokli par valdības lēmumu krasi sadārdzināt medicīnas pakalpojumus. Ļoti svarīgi, lai par tik akūtām problēmām spriestu ne tikai politiķi un veselības aprūpes organizatori, bet tieši pacienti, kas līdz šim diemžēl bijuši ļoti pasīvi, samierinājušies ar visu, ko viņiem «no augšas» «pasviež». Pacienti līdz šim lielākoties un labākajā gadījumā klusējuši, bet sliktākajā – pārmetuši ārstiem, piemēram, kukuļņemšanu… Bet jāsaprot taču: kamēr sabiedrība nepieprasīs konkrētu rīcību un kārtību, tikmēr politiķiem ir ļoti viegli manipulēt ar situāciju!
Kā jūs pats vērtējat Latvijas iestāšanos ES, kā balsosiet referendumā?
Kā mūsu valsts pilsonis labi apzinos, ka aliansē mūs sagaida ne tikai plusi, bet arī mīnusi. Nebūs tā, ka nu tik šeit ieplūdīs ES nauda, vajadzēs samierināties arī ar ierobežojumiem. Būs jāpierod, ka pie ES resursiem nevarēsim piekļūt (kā savulaik attiecībās ar Maskavu) ne ar «Rīgas melno balzamu», ne «Laimas» konfektēm vai lēta vīna vagoniem. Tiem varēsim tikt klāt tikai ar līdzfinansējumu. Taču mēs neesam gatavi, neprotam izstrādāt projektus! Sabiedrībai tas līdz šim nav ticis pienācīgi izskaidrots. Vislielākās bažas izraisa jautājums, kur ņemsim līdzekļus šim līdzfinansējumam – 25 procentus valsts un pašvaldību vai 50 procentus privāto līdzekļu… Taču 20. septembra pozitīvajam balsojumam referendumā alternatīvas, manuprāt, nav. Neloloju cerības, ka negatīva balsojuma gadījumā ES ar mums auklēsies un vēl trīs četrus gadus «piebaros» ar finanšu piešpricēm, lai mēģinātu atkārtoti pārliecināt par iestāšanās priekšrocībām. Domāju, ka mums ir dota liktenīga iespēja iekļauties demokrātiskā, sakārtotā vidē. Ja to palaidīsim garām, Latvija viena nespēs pastāvēt gluži ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Un tieši to taču gaida zināma valstu daļa. Reizēm pats sev jautāju: kas man tiks no tā, ka Latvija iestāsies ES? Nekas netiks! Ja neskaita to, ka sliktāk nebūs. Ar rāvienu nekas nemainīsies. Taču bērniem un bērnu bērniem radīsies iespēja dzīvot drošībā un būt piederīgiem demokrātiskai sabiedrībai. Bērniem nenovēlu to, ko piedzīvojusi mana paaudze.
Turpinot par bažām. Kādas konkrēti tās ir saistībā ar veselības aprūpi nākotnē?
Piemēram, ES noteikumi paredz personu brīvu kustību. Labi noteikumi, kas daudziem pavērs iespējas ne tikai ceļot, bet arī atrast labāk atalgotu darbu. Attiecībā uz mūsu veselības aprūpi tas ir drauds: zemu atalgotās medicīnas māsas un ārsti var doties strādāt uz tām valstīm, kur viņu zināšanas un prasme tiks adekvāti novērtēta un piedāvāta atbilstoša samaksa, un to viņi arī darīs. Mums jau tagad trūkst māsiņu un ārstu, bet pēc nākamā gada 1. maija, esmu pārliecināts, tas kļūs vēl aktuālāk, jo jau tagad Zviedrija, Nīderlande, Lielbritānija, Īrija un Dānija paziņojušas, ka pēc iestāšanās ES jebkurš no jauno dalībvalstu iedzīvotājiem tur varēs strādāt praktiski neierobežotu laiku. Mūsu medicīnas darbinieki ir fantastiski labi izglītoti, mūsu diplomi ir ES atzīti, turklāt mediķi ir ļoti pieredzējuši. Daļa viņu līdz šim nav devusies darbā citur tikai valodu nepietiekamu zināšanu dēļ, taču to apguve ir tikai laika jautājums. Un tad varam palikt bez speciālistu resursiem – ja nekas nemainīsies valdības attieksmē pret veselības aprūpi.
Runājot par attieksmi: pagaidām gan nekas neliecina par pozitīvām izmaiņām…
Kamēr savu vārdu neteiks paši pacienti, piemēram, par pacientu iemaksu paaugstināšanu un citām nejēdzībām, nekas nemainīsies. Šī valdība tik briesmīgi nemīl savu tautu, ka nudien panāks to, ko līdz šim nav spējusi neviena iepriekšējā valdība: iedzīvotāji pamodīsies un beidzot pieprasīs solījumu izpildi. Sasolīts taču bija «bez bremzēm»! Tagadējā valdība pirmoreiz vēsturē veselības aprūpi pasludināja par prioritāti, un tam noticēja daudzi, bēdīgākais, ka noticēja arī mediķi. Turklāt ārsti ir labākie aģitatori, autoritātes: viņu sacītajam pacienti tic vairāk nekā avīzēs rakstītajam. Tādēļ sabiedrība šo valdību uztvēra apmēram kā atnākušu mesiju. Diemžēl cilvēki kārtējo reizi «uzķērās», turklāt pēc Zīgerista banāniem otro reizi jutās tik smagi pievilti.
Tomēr piekrītiet, ka solīts tika labu apsvērumu dēļ.
Kas zina, solījumi, protams, bija populistiski. Taču pirmā un vislielākā Repšes valdības kļūda bija tā, ka tika noliegts viss, kas mūsu valsts veselības aprūpē bija izdarīts iepriekšējos desmit gados. Pilnībā aizmirsts veselības aprūpes finansēšanas likums un tā dēvētais māsterplāns, kura galvenie punkti paredzēja katrā Latvijas vietā nodrošināt tādu neatliekamo medicīnisko palīdzību, kāda ir Rīgā, tas ir, patiešām augstā līmenī. Bija arī paredzēts visā valstī izveidot veselības māsu dienestu. Tas nozīmē, ka ikvienam iedzīvotājam būtu konkrēta medmāsiņa, kas arī profilaktiski sekotu veselības stāvoklim, jo arvien ir grūtāk un dārgāk dzēst ugunsgrēku, nekā nepieļaut aizdegšanos. Šāda kārtība valstij izmaksātu lētāk arī budžeta deficīta apstākļos, jo māsiņas nodrošinātu pirmā līmeņa veselības aprūpi, tas ir, cilvēkiem nevajadzētu atrasties dārgajās slimnīcu gultās, bet aprūpētāja apmeklētu pacientus mājās, ierastā vidē. Tas valstij neprasītu papildus ne santīma! Taču tagadējā valdība no šāda modeļa atteicās jau pirmajās dienās. Turpretī tika izveidota Veselības ministrija. Cik šī institūcija izmaksāja, neviens nespēj (negrib) atbildēt. Tika mākslīgi radīts «jumts» līdz tam perfekti strādājušajam Veselības departamentam Labklājības ministrijā. Pārkārtojumi maksāja dārgi – pārreģistrācija, Saeimas darba laiks likuma normu piekārtošanā, jaunu veidlapu ieviešana, zīmogu, izkārtnes izgatavošana un visu līdz tam noslēgto līgumu pārslēgšana… Atlaida no darba zinošus, labi apmācītus līdzstrādniekus un pieņēma jaunus «speciālistus» pēc politiskās piederības principa, Auderam vajadzēja pirkt dārgu automašīnu, biroja tehniku, īrēt telpas – kā vārdā? Turklāt izšķērdība tiek turpināta.
Veselības ministrijai kļūst par šauru Baznīcas ielā, kur telpu remontam no Pasaules Bankas kredīta iztērēti jau miljoni latu, tādēļ Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra (VOVAA) grasās pārcelties uz Biķernieku slimnīcu, kur gatava iekārtoties divos trīs stāvos – valdot pašreizējai nabadzībai un taupībai! Vai sabiedrība no tā kļuvusi vai kļūs veselāka? Augusi tikai iedzīvotāju neapmierinātība. Kaut vai par jaunām ministru algām – cik par tādu naudu varētu nodarbināt medicīnas māsu?! Līdzīgi varētu runāt daudz. Piemēram, par to, ka valdībai trūkst politiskās drosmes ieviest māsterplānu. Tiešām ir vajadzīga zināma drosme, lai atteiktos no mazajām slimnīciņām lauku apvidos, jo tās ir vienas no retajām ienākuma nodokļa devējām pašvaldību budžetā. Taču slimnīca, kur nenotiek intensīva ārstēšana, nav ekonomiski un morāli attaisnojama kaut vai tādēļ, ka ārsti tur zaudē kvalifikāciju. Tādēļ māsterplāns bija jāievieš politiski izlēmīgi, līdzīgi ķirurģiskai operācijai – amputējot līdz pareizajai vietai, nevis konservatīvi ārstējot. Tajā pašā laikā bija jāorganizē labas iespējas slimniekus pārvietot uz kvalificētiem stacionāriem, tur dažas dienas intensīvi jāārstē, bet pēc tam jānodod veselības māsu un ģimenes ārstu uzraudzībā. Tādējādi nebūtu jātērē ne savi, ne valsts līdzekļi.
Atgriezīsimies pie ES: jūs minējāt, ka iestāšanās gadījumā Latvijai «sliktāk nebūs».
Tagad taču neviens – ne ārsti, ne pacienti, ne paši politiķi – nav apmierināti ar veselības aprūpi! Vienkārši neiespējami iedomāties, ka situācija varētu kļūt vēl sliktāka. Tiesa, ES neko tāpat vien veselības aprūpes sistēmai nedos, viss būs pašiem jānopelna. Tādēļ jārūpējas, lai būtu vairāk strādājošo, lai nodokļu veidā valsts budžetā ieplūstu vairāk līdzekļu. Tiesa, mūsu labklājību apdraud tas, ka nu jau pavisam drīz pensionāriem pensijas būs jāsāk pelnīt tiem, kas vispār nepiedzima: atcerēsimies demogrāfisko «bedri»! Un šajā ziņā drīzāk mūsu glābiņš, nevis posts var būt tie potenciālie viesstrādnieki, kas varētu iebraukt Latvijā. Vajadzēs gan pieņemt un samierināties ar viņu mentalitāti, taču šo cilvēku maksātie nodokļi dos noteiktu labumu. Katrā ziņā, iestājoties ES, nenoliedzami uzlabosies valsts ekonomika, Latvija kļūs bagātāka. Līdz ar to arī finansējums veselības aprūpei varēs palielināties. Sakarā ar jau minēto personu brīvo kustību, neraugoties uz politiķu nevēlēšanos, nāksies arī pie mums «pievilkt» veselības aprūpi līdz tam līmenim, lai gan mēs, gan pie mums iebraukušie ārzemnieki varētu saņemt adekvātu aprūpi. Patlaban ir grūti iedomāties, pieņemsim, kādu Vācijas pilsoni, kurš būtu ar mieru ārstēties kādā lauku slimnīcā! Kaut gan… Skan paradoksāli, bet Latvijā, par spīti nabadzībai, ir vismodernākās tehnoloģijas un augsti izglītoti ārsti, taču trūkst tā saukto kvotu un sakārtotas infrastruktūras, moderna un dārga aparatūra nav noslogota.
Ko varat pasacīt par sevi, kāda ir jūsu veselība? Vai reizēm arī jūtaties kā pacients?
Ik gadu augustā pāris dienu veltīju profilaktiskajām apskatēm. Manas ģimenes ārste sastāda grafiku, pārbaudos no matu galiņiem līdz papēžiem. Tas nemaksā dārgi, taču vajadzības gadījumā iespējams savā organismā šo to pakoriģēt. Mēdzu jokot: ja gada laikā man būs lemts nomirt, būšu pārliecināts, ka nomiršu vesels! Bet, ja nopietni, ikvienam, īpaši pēc 50 gadu vecuma, jāatrod laiks sevis «tehniskajai apskatei». Tāpat kā to darām ar savām automašīnām. Tagad ir fantastiskas diagnostikas un ārstēšanas iespējas! Var tikai pabrīnīties par medicīnas tehnoloģiju attīstību. Tādēļ katram iedzīvotājam ir finansiāli izdevīgi savlaicīgi un pastāvīgi sekot savai veselībai. Pieņemu, ka ES uz labo pusi izmainīs līdzšinējo sabiedrības izpratni un Glāzītis vairs nebūs vienīgais, kas aģitēs par profilaktiskajām pārbaudēm. Tas kļūs par katra Latvijas iedzīvotāja normu.
Mūsu sarunas nobeigumā, lūdzu, ieskicējiet, kādu prognozējat veselības aprūpi Latvijā tuvākajā nākotnē!
Paredzu, ka jau drīzumā ne tikai visas ārstu prakses, bet arī ārstniecības iestādes kļūs privātas. Tagad diemžēl ir izplatīts viedoklis – «ārsti zog». Privātajās struktūrās zagšana ir neiedomājama, izslēgta. Tur valda augsta darba un attieksmes kultūra. Šajā gadījumā es nerunāju par apvienības «TB/LNNK» ministru pūliņiem slēpti no sabiedrības ieviest maksas medicīnu, bet gan par to, ka medicīnas iestādes piederēs privātām personām. No tā nekādā gadījumā nav jābaidās, jo konkurences apstākļos valda augsta darba un attieksmes kultūra. Vienlaikus jāgādā par to, lai valsts maksimāli palīdzētu pacientiem.
Paldies par sarunu!

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...