Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Garantēto ienākumu izmaksai izlieto gandrīz 600 latus

Pirmā mēneša laikā, kopš Alūksnes dome no sava budžeta nodrošina iedzīvotājus ar garantētajiem minimālajiem ienākumiem, ir izlietoti gandrīz 600 lati.

Pirmā mēneša laikā, kopš Alūksnes dome no sava budžeta nodrošina iedzīvotājus ar garantētajiem minimālajiem ienākumiem, ir izlietoti gandrīz 600 lati.
Alūksnes sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa informē, ka kopumā mēneša laikā sociālajai palīdzībai dome izlietojusi nedaudz vairāk par 2700 latiem. Pirmajā mēnesī (no 5.maija) 36 iedzīvotāji (kuriem uz vienu ģimenes locekli ienākumi nav lielāki par 15 latiem) saņēmuši garantētos minimālos ienākumus.
Pabalstus izmaksā katru mēnesi
"Pabalstu piešķiram dažādi - uzturtalonos; pārskaitām komunālo pakalpojumu sniedzējiem par parādiem; aptiekai, lai cilvēks iegādātos nepieciešamās zāles; arhīvam, lai sakārtotu dokumentus," saka L.Krūmiņa. Katru mēnesi izmaksā pabalstu un sociālais darbinieks ar klientu paraksta vienošanos par pienākumiem, kas jāpilda klientam.
"Mēs maksājam, bet cilvēkam ir jāreģistrējas nodarbinātības dienestā, jātīra māja, jāuzsāk process, lai savestu kārtībā personīgos dokumentus. Daudziem ir nešķirtas laulības, vecāki nezina, kur atrodas bērni, ir pazudušas pases, nodokļu grāmatiņas. Pamazām sakārtojam šos dokumentus. Taču, ja cilvēks nevēlas sadarboties, tad viņš nākamajā mēnesī zaudē tiesības uz garantētajiem minimālajiem ienākumiem no pašvaldības. Tiesa, kad mēnesis ir izlaists, cilvēkam ir atkal tiesības nākt uz pašvaldību ar jaunu pieprasījumu," saka L.Krūmiņa.
Darbinieks atbild par vienošanos
Viņa klāsta, ka sociālais darbinieks atbild par vienošanos ar klientu un tās izpildes gaitu. Nereti vienošanās paredz, ka cilvēkam katru pirmdienu jānāk uz sociālās palīdzības centru, lai tur redzētu, "kā cilvēks izskatās, vai ir skaidrā prātā". "Mēs to visu fiksējam un ņemam vērā, parakstot vienošanos ar klientu nākamajama mēnesim. Mēs redzam, kas no norunātā ir un kas nav izpildīts, līdz ar to varam samazināt piešķiramo summu," uzsver L.Krūmiņa. Viņa pauž, ka ar garantētajiem minimālajiem ienākumiem pašvaldība prasītāju maksimāli var nodrošināt deviņus mēnešus, taču tad ir nepieciešama nodrošināmās personas līdzdarbība.
"Ja persona nav darbspējīga, piešķiram trūcīgās personas vai ģimenes statusu (kurā ienākumi uz vienu locekli nav lielāki par 35 latiem) uz trīs mēnešiem. Maksimums, ko maksājam vienai ģimenei ir 75 lati. Alūksnē ir ģimenes, kuras no domes saņem 50 līdz 60 latus. Ja materiālie apstākļi ģimenē nemainās, tad pārformējam dokumentus un viss sākas no sākuma," saka L.Krūmiņa. Viņa piebilst, ka likums paredz: ja ģimene ieinteresēti līdzdarbojas, tad pašvaldība var maksāt vēl vairāk.
Vislielākās grūtības esot novērtēt apgādniekus. Piemēram, vienam klientam ir pieaugusi meita Maskavā. Vai būtu jāmeklē šī meita, lai viņu mudinātu maksāt tēvam uzturlīdzekļus?
L.Krūmiņa saka, ka Labklājības ministrija šo pabalstu izmaksu ieviesusi ar mērķi, lai palīdzību saņemtu vistrūcīgākie iedzīvotāji. Savukārt līdzdarbošanās elements paredzēts, lai ar sociālā darbinieka palīdzību klients "atvērtu acis, atrastu nišu sabiedrībā un lauztu stereotipus domāšanā, kas saglabājusies vēl no padomju laikiem, par to, ka dzīvē viss krīt no zila gaisa". L.Krūmiņa uzsver, ka jau Bībelē ir teikts - kas strādā, tam atmēra.
Centrā izjūt darbinieku trūkumu
Alūksnes sociālās palīdzības centrā krasi izjūtot darbinieku trūkumu. "Bez manis ir vēl trīs sociālie darbinieki, kas strādā ar klientiem. Ceram, ka 19.jūnijā Alūksnes dome apstiprinās jaunu štata vietu sociālās palīdzības centrā. Garantēto minimālo ienākumu nodrošināšana paredz, ka sociālie darbinieki ir atbildīgi par tiem, kas paši nevēlas būt atbildīgi. Taču bez šiem cilvēkiem mums jārūpējas vēl par citiem, arī par pensionāriem, kas nonākuši krīzes situācijā. 9.jūnijā domē notika sociālo un veselības jautājumu komitejas sēde, kurā izskatīja 60 iedzīvotāju ienākumu deklarācijas. Ar katru cilvēku ir jāizrunājas. Katra iedzīvotāja ienākumu deklarācija nozīmē ilgstošu sarunu, problēmu un pārdzīvojumu uzticēšanu sociālajiem darbiniekiem. Kad uz sociālās palīdzības centru atnāk cilvēks, viņš vēlas izstāstīt visu savu sāpi no pašiem pirmsākumiem, neskatoties pulkstenī un neskaitot minūtes," stāsta L.Krūmiņa.
Viņa pauž, ka ir pateicīga Alūksnes psiholoģiskās palīdzības centram, kas neatsaka palīdzību vismaz bērniem un vecākiem, risinot viņu savstarpējo attiecību problēmas.
"Protams, ka mums, sociālās palīdzības centra darbiniekiem, vajadzētu prast atrast psiholoģisko atslodzi, jo darbs ir saspringts. Cilvēki, ar kuriem strādājam, kam sniedzam palīdzību, ir atkarīgi no mums. Piemēram, klients atnāk un jautā, kāpēc sociālais darbinieks nav viņam ieteicis privātdārzā iesēt ne tikai gurķus, bet arī burkānus. Tas ir humors un reizē nopietnība. Skumji, ka daudzi cilvēki nevēlas mainīties un šo īpašību gēnos pārmato bērnubērni. Sirdi silda tie retie izņēmumi, kad ģimenē patiešām notiek izmaiņas. Tad ir sajūta, ka darbam redzam jēgu," saka L.Krūmiņa.
No ikdienas vērojumiem viņa secina, ka "nabadzība plešas plašumā" un "bez valsts līdzdalības nevar neko mainīt, ja nav politikas alkoholisma, narkomānijas apkarošanā, darbavietu izveidē".
"Kastad ir tā makšķere, kas sociālajam darbiniekam jāieliek klienta rokās? Tas ir darbs. Bet mēs nevaram iedot darbu. Par laimi, deputāti ir atsaucīgi un mēģina palīdzēt. Taču kopumā tas nepalīdz atrisināt problēmu. Valsts nodarbinātības dienests katru mēnesi piedāvā darba vietas, taču, kad cilvēks atsaucas, izrādās, ka viņu nemaz nevajag vai arī atalgojums ir niecīgs," saka L.Krūmiņa.
Alūksnes dome šogad no sava budžeta sociālajos pabalstos plānojusi tērēt 39 000 latu.

Citu datumu laikraksti

  • Kalni - bauda dvēselei un miesai

    Ko latvietim izsaka tādas valsts nosaukums kā Slovākija? Tie, kas nav tur bijuši, visticamāk, Slovākiju jauks ar Slovēniju, jo vārdi ir ļoti...

  • Līnis murdā un šķīvī uz galda

    Kad dienas kļuvušas garākas un siltākas, gribas pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām un arī maltītes ieturēt brīvā dabā.Kad dienas kļuvušas...

  • Daži izteikumi no vēstures eksāmena

    1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO.1939. gada 23. augustā Sibīrija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar ANO. 1939....

  • Upe

    - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi?10. - Tā nav lieta! - atrauc puisis, - Vai strādnieku nelīgsi? - Kur man strādnieku līgt,...

  • Autoskolas ceļ nepamatotu paniku

    Izplatot informāciju par izmaiņām Satiksmes ministrijas noteikumos par braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtību, presē izskanējusi autoskolu...

  • Policija saskaras ar grūtībām

    Saeima šodien lemj par Saeimas Juridiskās komisijas sagatavoto grozījumu administratīvo pārkāpumu kodeksā nodošanu komisijām.Saeima šodien lemj par...

  • Upe

    Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu.9. Tirgus...

  • Pededzes pagastā nav ārsta un aptiekas

    Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta.Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta. "Kādreiz...

  • Par spīti neveiksmēm turpina audzēt vēžus

    Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus.Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no...