Gavēnis nav plānota diēta

Lielā gavēņa laiks sākas ar Pelnu dienu, kas šogad bija 13. februārī.

Lielā gavēņa laiks sākas ar Pelnu dienu, kas šogad bija 13. februārī. Līdz Klusajai sestdienai ir 40 gavēņa dienas un sešas svētdienas. Šādu laiku Jēzus pavadīja tuksnesī neēdis un nedzēris, tika ļaunā gara kārdināts, bet visas kārdināšanas atraidījis un uzvarējis.
Gavēnī garā jāpārceļas uz tuksnesi, kur jāpārdomā līdzšinējā dzīve. Baznīcā pārdomas iesāk ar pelnu - iznīcības simbola - svētīšanu un to uzkaisīšanu uz baznīcā atnākušo galvām. Kaisīšanas laikā saka zīmīgus vārdus: "Piemini, cilvēk, ka tu puteklis esi un par putekli atkal pārvērtīsies!" Atgādina, ka miesa nomirst, bet paliek dvēsele. Tikai tai ir neiznīkstoša vērtība. Tomēr atgādinājums par miesu un tās pārvēršanos puteklī nav miesas nicināšana.
Izraēļa tautai Vecās Derības laikā Dievs pasludināja gavēņa nepieciešamību briesmās - lai lūgtu Dieva palīdzību un grēku piedošanu. Kristietībā gavēnis ir plaši izplatīts visos laikos. Otrajā gadsimtā pēc Kristus gavēņa diena kristiešiem ir trešdiena (atceroties Jēzus sagūstīšanu) un piektdiena (pieminot Jēzus nāvi pie krusta). Trešajā gadsimtā gavēja visu Kluso nedēļu, vēlāk - 40 dienas. Par gavēņa kārtību mūsdienās ir tiesīga lemt Baznīcas attiecīgās provinces vadība. Piemēram, Lietuvā gaļas gavēnis piektdienās ir atcelts.
Ja gavē - dari to ar prieku
Uz Jāņa Kristītāja jautājumu" Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet tavi mācekļi negavē?" Jēzus atbild: "Vai kāzu viesi var būt noskumuši, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Nāks dienas, kad līgavaini atraus no viņiem, tad arī viņi gavēs." Gavēnis ir svarīgs garīgās dzīves balsts, jo tas ir spēcīgs ierocis cīņai ar kārdinājumiem un garantē dvēseles uzvaru pār miesas egoistiskajām tieksmēm. Gavējot dvēsele triumfē un ļaunajam ir jāatkāpjas. Gavēšana ir radošs darbs, jo nav noteikts, ka tikai piektdienās jāatturas no gaļas ēdieniem. Izvēloties gavēšanas veidu, īpašs noteikums ir, lai katrs konsultētos ar savu garīgo tēvu un biktstēvu, jo arī garīgajās jomās ir iespējami pārspīlējumi un tie var novest pie pretējā efekta - garīgā sabrukuma. Īpaši labi ir gavēt pirms kāda svarīga notikuma vai kad ir lielas problēmas. Kristieša iekšējā gandarīšana var izpausties dažādos veidos, bet īpaši izcelti ir gavēnis, lūgšana un žēlsirdības darbi, kuros izpaužas pārmaiņas pret sevi pašu, pret Dievu un citiem cilvēkiem. Piemēram, ja cilvēks jūt, ka kāda lieta traucē - alkohols, smēķēšana, pārmērīga kafijas dzeršana un datorspēles -, kas pati par sevi, izmantojot mēreni un ar prātu, cilvēkam nekaitē, viņš var apņemties šīs 40 dienas no tā atturēties.
Jēzus aicinājums uz atgriešanos un gandarīšanu vispirms attiecas nevis uz ārēju darbu veikšanu - miesas mērdēšanu, bet gan uz sirds atgriešanos un iekšējo gandarīšanu. Turklāt gavējot nedrīkst būt noskumis kā liekulis. Tikai tie pārvērš seju, kas grib, lai cilvēki redzētu, ka viņi cieš.
Gavēšana nav ārēja izrādīšanās, tas ir nosacījums svētības saņemšanai. Ja cilvēks atsakās no kārumiem, gaļas un piena produktiem, bet turpina zagt, no šādas gandarīšanas nebūs nekāda labuma.
Miesu pakļauj dvēselei
Daudzi kristieši uzskata, ka gavēnis noteikts vienīgi tādēļ, lai miesu pakļautu dvēselei. Svētais Gregors Lielais miesu dēvējis par "kaislīgo nakts kalponi". Dvēsele ir karaliene, miesa - tās verdzene, kas piedalās savas pavēlnieces godpilnajā valdīšanā. Taču šī "verdzene" ir kaprīza, nepaklausīga, ar tieksmi uz dumpošanos, un tālab bieži vien tai ir ar varu jāspiež būt paklausīgai. Un , ja jau cilvēks miesai tik daudz palīdz - ēdot, apģērbjos, izrotājot -, vai mazāk būtu pelnījusi dvēsele? Tādēļ par miesas gavēni pārāka ir garīgā gandarīšana.
Garīgajam gavēnim jāsastāv no ārējo iespaidu uztveres (dvēseles barības) ierobežošanas un informācijas samazināšanas, ko cilvēks pieradis ik dienas uzņemt milzīgos apmēros; informācijas kontroles, izslēdzot visu, kas sakairina kaislības, retām ēdienreizēm. Jābūt atšķirtības, klusuma un vienatnes periodiem, kas dod iespēju iepazīt savus grēkus un izpildīt gavēņa galveno uzdevumu - tos nožēlot.
Ar gavēni nav savienojamas izklaides un izpriecas, nekontrolēta lasīšana, ilgstošas sarunas, jokpilns tonis, vietu un māju apmeklēšana, kur valda pasaulīgs, ārpusbaznīcas gars. Tas ir viss, kas cilvēku izkliedē, novērš prātu no lūgšanas, bet sirdi no grēku nožēlas.
Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats gavēni raksturo kā cīņu par garīgo cilvēkā. Šajā laikā jāatturaa no gaļas ēdieniem, no trokšņainām izpriecām, no grēkiem, netikumiem un sliktiem ieradumiem. Katoļu gavēņa principi ir šādi: Pelnu dienā un vismaz piektdienās jāatturas no gaļas ēdieniem. Tie, kas ir spēka gados, Pelnu dienā un Lielajā piektdienā līdz sātam ēd tikai vienu reizi dienā.
Kristietībā gavēnis nav kaut kāds diētas paveids, bet gan būtiska dzīvesveida maiņa. Tieši ar to tas atšķiras no visu veidu veģetārisma un ārstnieciskās badošanās. Cilvēks var būt veģetārietis un vienlaikus pastrādāt briesmīgas lietas, kā to savulaik izdarīja Ādolfs Hitlers. Gavētāju nepavisam neinteresē ķermeņa apjomu samazināšana. Viņa mērķis nav nodzīt tauku "riepas" no vēdera vai ļumošo dubultzodu. Gavētāja mērķis ir panākt, lai dvēsele vismaz šajā laikā valdītu pār miesu. Kristieši gavē, lai nodrošinātu Dieva palīdzību kādā atbildīgā darbā (tā savulaik darīja ikonu gleznotāji un dievnamu celtnieki) vai pieņemtu svarīgu lēmumu dzīvē. Gavē arī tāpēc, ka devuši solījumu Kungam, vai tāpēc, ka vēlas izpirkt grēkus.
Gavēšana - veselīga
Dietologs Atis Tupiņš norāda, ka gavēnis ir īstais laiks, lai atcerētos, ka mūsu ķermenim, biomašīnai, ir arī savi ekspluatēšanas noteikumi. Var jau vieglprātīgi darīt sev pāri, nesātīgi pārēdoties, dzerot, smēķējot un neatpūšoties. "Bet, kad nāk lieli vēji, kāršu namiņš - nekopts ķermenis - sabrūk," ir pārliecināts dietologs.
Pavasaris bieži vien ir depresiju laiks. Zinātniski pierādīts, ka depresijā cilvēks neapzināti izvairās no produktiem, kas viņu varētu atveseļot. Viņiem negribas ēst augļus vai dārzeņus. "Depresijā gan domas, gan ķermenis aizejot neceļos. Tādēļ atslodze pavasarī ir bioloģiska nepieciešamība, jo ziemas periodā lietota pārlieku koncentrēta barība. Neēšanas dienās šlakvielu, piemēram, holesterīna, koncentrācija samazinās," saka A. Tupiņš. Turklāt lietderīga atslodze ir Mēness fāžu maiņā. Kad neuzņemam barības vielas, ķermenis sāk pats sevi ārstēt - vispirms ēd sliktos audus, patoloģiskos veidojumus un rētaudus.
Gavē ne tikai kristieši
Pareizticīgo praksē gavēnim ir liela nozīme - ja sīki un smalki ievērotu visus noteiktos ierobežojumus ēšanā, tad gadā gavēnis būtu gandrīz 200 dienas.
Musulmaņi gavēšanai atvēlējuši lunārā kalendāra devīto mēnesi un to sauc par ramadānu. Dienas laikā nedrīkst neko ēst un dzert. Ramadānā jāatturas no jebkādām aktivitātēm, kas sagādā baudu. Arī no seksa. Visi šie noteikumi attiecas tikai uz diennakts gaišo daļu, jo, kolīdz iestājas nakts, musulmaņi var darīt to, ko sirds kāro.
Arī jūdiem vairākas dienas gadā ir gavēnis. Neēdot un nedzerot viņi pauž sēras par noteiktu vēsturisku notikumu un grēku nožēlošanu. Taču dažādus ierobežojumus ēšanā viņi ievēro arī ikdienā.

Citu datumu laikraksti

  • Atbildam lasītājam

    Cik maksā hektāra meža apstādīšana? Skaidro Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš: Apmēram 1000 priežu stādu varētu maksāt 10 līdz 15...

  • Afiša

    15. un 16.martā pulksten 21.00 Alūksnē mūzikas klubā "3.auss" (Alūksnes kinoteātra telpās) diskotēka.15. un 16.martā pulksten 21.00 Alūksnē mūzikas...

  • Satelītuztvērēji kļūst arvien lētāki

    Ja pirmie satelītu signālu uztveršanas "šķīvji" uz namu jumtiem bija ekskluzīvs un dārgs jaunums, šodien tie saradušies kā sēnes pēc lietus.Ja pirmie...

  • Par veselīgu veļu

    Žurnāls Veselība martā irmainījies.Žurnāls Veselība martā irmainījies. Numura intervija: Kristīne Līpiņa pati cep saldskābmaizi Numura tēma:...

  • Skrituļslidas joprojām ir populāras

    Starp velosipēdiem, laivām, bumbām un slēpēm jebkurā sporta veikalā atradīsiet arī skrituļslidas.Starp velosipēdiem, laivām, bumbām un slēpēm jebkurā...

  • Ko drīkst prasīt papildus īres maksai?

    Grozījumu likuma "Par dzīvojamo telpu īri", kas pieņemti 2001. gada 5. jūlijā un stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 4. punktā...

  • Viens vienīgs magoņu lauks...

    Jāteic gan, ka savulaik ik lauku sētā dārzeņu vagās pirms Jāņiem saulei pretī smaidīja magoņu sārtie ziedi, bet atvasarā vējā līgojās lieli un mazi...

  • Dzīvojis starp naidu, karu un izlīguma meklējumiem

    Laikraksta "Diena" žurnālists Atis Klimovičs, veidojot reportāžas no tālajām Austrumu valstīm, guvis svētīgu pārliecību, ka katrai pusei, katram...

  • Pētnieks izzina dabas noslēpumus

    Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta maģistrantam Aldim Verneram patīk būt dabā un vērot tajā notiekošos procesus.Latvijas...