Ģeometrija laiku griežos

Manī pamodās diena, zila un skaidra tā skatījās no austās segas. Tur ir atmiņas, bērnības sapņi, jaunības dienu steiga, mīlestība.

Manī pamodās diena, zila un skaidra tā skatījās no austās segas. Tur ir atmiņas, bērnības sapņi, jaunības dienu steiga, mīlestība. Dažas kārtas ir maigas kā saullēkta stunda. Gaišās - miera un laimes pavediens, citās skatoties acīs ielīst nākamības gaisma.
Dvēseles puteņos, kad apkārt sabiezē tumsa, pavedieni kā jāņtārpiņu lukturīši sirdī iekur jaunu uguni. Arī skumjas lēnām veļas projām, līdz satiekas ar pelēku plecu lakatu, kurā smelties zemes spēku, bet zaļi austajās segās prieks sāk dzīt jaunus asnus.
Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studijā "Kalme" rokas sasien pagātni, tagadni un nākotni. Viņu mantojums ir divkāršs, to zeme nepaņems savās skavās. Te visa dzīve ar noteikto kārtību ieausta dvieļos, plecu lakatos, segās. Tur ir ceļi, lielceļi, kvadrāti, apļi. Starpbrīdis pirms lielā skrējiena, viedi sapņi, sāpes, rīts, vakars un mūžīgā saskarsme ar sauli un kosmosa spēku. Daļu no šā mantojuma ir darinājusi Alūksnes informācijas centra statistikas nodaļas vadītāja Ligita Pliena.
Viņā ir šis nerimtīgais plūdums, iekšēja sakārtotība, domu spraigums, vēlme ar darbu izgaisināt skumjas un parādīt, ka pelēcīgās debesis saista ar kosmosu, bet zeme ir zaļa.
Ligita ir dzimusi Augstkalnes pagastā. Tēvs bijis melderis, vēlāk ģimene pārcēlusies uz agrofirmu "Tērvete", kur mamma sākusi strādāt teļu fermā un atdevusi sevi darbam, toreiz Ligitai bijuši septiņi gadi. Līdz tam viņa dzīvojusi kā mammas acuraugs, bieži vien abas pārskatījušas krāsotos kamolus. Sevišķi paticis, kad mamma sākusi adīt un veidojušies raibu raibie raksti. Taču pašai nav gribējies ķerties pie adatām. Šo prasmi meitene no grāmatām iemācījusies vēlāk. Krāsu izjūta palikusi un gadu gaitā kā uzticama draudzene palīdzējusi Ligitai pilnveidoties. Tēvs Līvbērzes slimnīcā iemācījies pīt, šo vaļasprieku turpinājis arī vēlāk.
Ligita stāsta, ka viņa vispirms mācījusies Annas Brigaderes astoņgadīgajā skolā. Pēc tam Dobelē vidusskolā. Tur bijusi ļoti laba, bet stingra matemātikas skolotāja Skaidrīte Zaķe, kura iemācījusi skaitļu pasaulē ieraudzīt skaistumu. Tas savaldzinājis jaunieti, viņa bez īpašām pārdomām aizgājusi mācīties uz Latvijas Valsts Universtāti un iestājusies Ekonomikas fakultātē. 1982.gadā viņa kopā ar vīru Ilmāru Plienu pārcēlusies dzīvot uz Alūksni un sākusi strādāt skaitļošanas stacijā par vadītāju.
Kur iepazināties ar vīru?
Mēs satikāmies 1979.gadā, toreiz populārā studentu vienībā "Tūdaliņš". Es tur biju tikai vienu reizi, taču tā izrādījās liktenīga ne vien mums, bet vēl pieciem pāriem. Ilmārs bija alūksnietis, viņš pēc Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas fakultātes absolvēšanas atgriezās dzimtajā pilsētā.
Nebija grūti atstāt Zemgali?
Dzīvē, lai kaut ko iegūtu, vienmēr arī kaut kas ir jāzaudē. Nu jau Alūksni saucu par savējo, jo šeit nodzīvoti 22 gadi. Te man ir pašas audzētais puķu dārzs, te ir pati labākā kaimiņiene pasaulē - Ģertrūde Graudule. Te dzimušas manas meitas - Anta, Lauma un Aija.
- Kā kļuvāt par audēju?
Es biju ienācēja svešā pilsētā, draudzeņu nebija. Vienīgās rūpes par bērniem, vīru un vīra tēvu. Ikdienas rutīna mani nogurdināja. Pēc rakstura esmu stipra, impulsīva sieviete, dzīvē gribējās pārmaiņu. Rajona laikrakstā izlasīju sludinājumu, ka aicina pieteikties aušanas kursos. Līdz tam pašai ar to praktiskas saskares nebija. Biju vērojusi, kā krustmāte veikli darbojas stellēs. Sapratu, ka nu ir pienākusi mana kārta. Tā es atnācu uz studiju. Mēs bijām vairākas, visas kursus nepabeidza. No toreizējā sastāva tagad auž tikai Vija Buhaņeviča, Mairita Cabule, Elita Salaka.
Kas jūs ievadīja šajā darbā?
Mana skolotāja bija Elita Salaka. Viņa ir beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu. Ar savu pamatīgumu, līdzsvarotību un iekšēji bagāto pasauli viņa man palīdzēja tikt galā ar obligātajiem paraugiem. Pēc tam patstāvīgi veidoju darbus.
Vai aušana palīdz?
Aušanas prasme palīdzēja sastapt cilvēkus, kuriem varu uzticēties jebkurā dzīves situācijā. Viens ir, ja tu skrien pa māju, dzenā putekļus vai skaties seriālus. Otrs - atstāj dzīvē kaut ko paliekošu. Es izvēlējos pēdējo variantu. Te es atslēdzos no saspringtās darbdienas, no nepadarītajiem mājas darbiem. Šeit sākas mans domu lidojums. Arī sestdienās un svētdienās nāku aust. Es atpūšos no mājiniekiem, viņi - no manis. Māksla ir greizsirdīga, reti tā ļauj atstāt sevi otrajā vietā. Pārsvarā tā vēlas, lai uzmanību veltītu tikai viņai. Dzīve tikai uz "dullajiem" balstās.
Kā jūsu nodarbošanos uztver ģimene?
Šajā ziņā man ir laimējies. Vīrs palīdz tīt kamolus, vīra tēvs ir izgatavojis dažādas spolējamās iekārtas. Varētu sacīt, ka šajā darbietilpīgajā procesā, sākot ar dziju krāsošanu, iesaistās visa ģimene.
Ko dara meitas?
Vecākā strādā un studē budžeta grupā Latvijas Universitātē bibliotekāru zinības un informāciju. Vidējā beidza amatniecības vidusskolu, tad gadu nekur nemācījās, jo nezināja, par ko grib kļūt. Šo laiku viņa izmantoja, strādājot un pelnot naudu Rīgā, lietuviešu apģērbu veikalā. Man ar viņu ir vislielākā mākslinieciskā saikne, jo Lauma beigusi arī Alūksnes mākslas skolu pie Ojāra Vēliņa. Pie manas skolotājas Elitas Salakas apguvusi aušanu un tamborēšanu. Tagad vēlas startēt uz Kultūras akadēmiju vai Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Reklāmas dizaina nodaļu. Redzēs, kā viņai veiksies. Aija šogad sekmīgi beidza 9.klasi un mācīsies Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.klasē. Viņai ir interese par ķīniešu valodu, pagaidām vēlme studēt šo valodu nav apsīkusi.
Mūsu saruna notiek "Kalmes" izstādes priekšvakarā, kurai dots interesants nosaukums "Ģeometriskā". Kā radās šī ideja?
Parasti mēs ik pēc noteikta laika rīkojam tematiskas izstādes. Ir bijušas "Kāzu nakts", "Lieldienu nakts", vēl citas, kurās ieliekam fantāziju. Pirms šīs izstādes mūsu vadītāja Renāte Pilipa ierosināja padomāt un izteikt idejas.
Sākumā radās doma nosaukt to par "Strīpaino rūtaino", jo jebkura darba pamatā ir strīpas vai rūtis. Vēlāk konstatēju, ka mani un kolēģu darbi ir cieši saistīti ar ģeometriju. Tāpat kā dzīve tie sastāv no rombiem, kvadrātiem, komatiem. Tas bija patīkams atklājums. Nolēmām izstādi nosaukt "Ģeometriskā". Ar mākslinieku Ivara Vecāna un Antras Lielmanes palīdzību visu sakārtojām tā, lai akcentētu šo ideju.
Kā pie jums atnāk idejas?
Tematiski austās segās jādomā tikai par attiecīgi pareizi saliktu krāsu sakārtojumu. Pārējiem darbiem idejas atnāk sapnī, tās saskatu dabā. Ir gadījumi, ka tās gluži kā zibens ielaužas manā pasaulē.
Jūsu austajos darbos ir daudz zilās krāsas.
Jā, man patīk debesu mainīgums, dzelmju dziļums un straumes tecējums līdzi laika plūdumam. Labi sadzīvoju arī ar citām krāsām. Patīk sarkanā, tā mani uzlādē ar enerģiju, taču uguns no manis bēg. Man ir īpaši grūti iekurināt krāsni vai plīti, to parasti dara mans vīrs. Toties ūdenī jūtos kā zivs.
Vai izvēlētā profesija palīdz arī personiskajā dzīvē?
Protams. Rēķināt vajag arī ikdienā. Dārzā uzmanu, lai būtu taisnas vagas. Man patīk visu "salikt pa plauktiņiem". Skaitļu pasaule necieš haosu. Arī aušanā nepieciešama precizitāte. Man patīk lieli darbi. Es apbrīnoju Renāti, kura auž dvieļus, turklāt ar četrpadsmit caurajām vīlēm. Būtībā esmu gargabalniece ar bezgalīgu skrējienu pretī skaitļu pasaulei.
* * *
Ligita priecājas, ka "Kalmē" ienāk gados jauni cilvēki, kuri dzīves pavedienu auž tālāk. Viņa savus darbus nepārdodot, Tie palikšot bērniem, mazbērniem, jo tuvāku cilvēku par ģimeni nav.
Sarunai atvēlētais laiks nemanot iztecējis. Taču zinu, ka dvēselē ilgi skanēs runātais vārds un sirds atvērsies brīnumam, kad iedomāšos šīs amata meistares vai skatīšos viņu darbus. Darbus, kuros būs jūtams smaržīgs lauks, kļavlapu sārtums, pīlādžu sūrums un varavīksnes spožums, kas neļauj pazust dzīves putekļos.

Citu datumu laikraksti

  • Svētdienas skolas skolotāji mācās

    Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz 23.jūlijam Valmierā kursos apguva Veco un Jauno Derību un psiholoģiju.Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz...

  • Dvīņus aicina tikties salidojumā

    Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā 7.augustā notiks Vislatvijas dvīņu, trīņu, četrīšu un piecīšu salidojums. Pasākuma dalībnieki pulcēsies pulksten...

  • Rīko otro iedzīvotāju forumu

    Virešu pagastā piektdien, 30.jūlijā, rīko forumu, uz kuru aicināti visi pagasta iedzīvotāji. Forums pulksten 14.00 sāksies Vidagas klubā.Virešu...

  • Šogad Annas dienu svin īpaši

    Jaunannas pagastā pagājušajā nedēļā tika realizēts Alūksnes rajona padomes atbalstītais projekts “Annas dienas ierašu, dziesmu, deju uzveduma un...

  • Kā Brigaderes Sprīdītis spītīgi iekaro pasauli

    Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs astoņdesmit gadu jubileju. Viņa pārliecinoši saka, ka to nejūt.Alūksniete Anna Celmiņa šoruden svinēs...

  • Nodotie ideāli un tukši paziņojumi

    Latvijas politikā iezīmējas divas negatīvas tendences. Pirmkārt, politiķi vispirms runā un tikai pēc tam domā, tas šajās aprindās kļuvis par dabisku...

  • Lasītājs jautā

    Kad jāiesniedz dokumenti par kaušanas prēmiju?Kad jāiesniedz dokumenti par kaušanas prēmiju? Dokumentus var iesniegt līdz 10.oktobrim par lopiem,...

  • Truškopības nozare draud iznīkt

    Latvijā izplatās slimība, kas apdraud truškopības nozari, ja netiks veikti nekādi aizsardzības pasākumi.Latvijā izplatās slimība, kas apdraud...

  • Rajona iedzīvotājus aicina uz konferenci

    Ikviens Alūksnes rajona iedzīvotājs ir aicināts piedalīties konferencē - diskusijā “Mazas pilsētas lieliem soļiem Eiropā” un iesaistīties arī darba...