Ģimenes ārsti par veselības reformu: “Tā ir kārtējā bezjēdzība!”

“Alūksnes Ziņās” plaši esam aprakstījuši gaidāmo veselības aprūpes sistēmas reformu valstī un to, kā tā ietekmēs Alūksnes slimnīcu. Reformas laikā valstī iecerētas izmaiņas arī ģimenes ārstu darbībā, kas arī ir iedzīvotājiem būtiski. Lai tiktu beidzot sadzirdēti no Veselības ministrijas puses, ģimenes ārsti jūlijā uzsāka streiku. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija rīkoja veselības ministres Andas Čakšas tikšanos ar ģimenes ārstiem, lai uzklausītu viņu viedokļus un informētu par aktualitātēm. Uz to devās arī Alūksnes novada ģimenes ārsts Jānis Stabingis. Par sanāksmē dzirdēto, ģimenes ārstu streiku un valsts attieksmi pret ģimenes ārstiem – saruna ar J.Stabingi un Alūksnes novada ģimenes ārstiem Aritu Prinduli un Jāni Žīguru. Viņi visi pacientus pieņem Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā, daktere A.Prindule – arī Māriņkalnā un Jaunlaicenē, dakteris J.Stabingis – arī Liepnā un Pededzē.

- Kāds ir jūsu noslogojums ģimenes ārstu streika laikā?
J.Stabingis: - Atbalstām streiku un dienā nepieņemam vairāk kā 20 pacientus. Šobrīd ir labi, jo vasaras mēnešos ik gadu cilvēki retāk nekā citos mēnešos meklē ģimenes ārsta palīdzību, tādēļ 20 pacientus dienā varu pieņemt bez problēmām. Psiholoģiski grūtāk man bija streika pirmajās divās nedēļās, kad pacientus vispār nepieņēma. Šobrīd arī pacientu pieraksta rinda nav gara – nedēļu uz priekšu.
J.Žīgurs: - Tā arī ir. Piecu darbdienu laikā visi tiek pieņemti. Es gan ar nākamo nedēļu došos atvaļinājumā.
A.Prindule: - Es nestreikoju. Ziemas mēnešos reizēm ir arī 60 pacienti dienā.
J.Žīgurs: - Paredzam, ka situācija mainīsies septembra sākumā, vidū. Līdz šim vidēji dienā pieņemu 30 līdz 50 pacientus, izņemot vasaras mēnešus.
J.Stabingis: - Vairāk būs, kad sāksies akūtas vīrusu saslimšanas. Streika komitejas lēmums ir, ka 20 pacienti dienā tiks pieņemti līdz 1.oktobrim. Kā būs tālāk – tas atkarīgs no sarunu rezultāta. Streiks ir veids, kā Veselības ministrijai likt ieklausīties tajā, par ko Latvijas Ģimenes ārstu asociācija runā, raksta gadiem, bet netiek sadzirdēta.
A.Prindule: - Valsts grib vienlaikus īstenot trīs nozīmīgas reformas: veselībā, nodokļu politikā un izglītībā. Kā es jokoju, nevajag pacientam uzreiz izrakstīt kaudzi zāļu, lai zina, no kā slikti palika! Šobrīd nav garantijas ne par vienu no šīm reformām.
- Ko jaunu vēstīja veselības ministre, pagājušajā nedēļā tiekoties ar ģimenes ārstiem?
J.Stabingis: - Bija konkrēti jautājumi un emocionāli stāsti. Nekas īpaši jauns neizskanēja – runāja par gadu gadiem aktuālām problēmām. Vienīgā “jaunā problēma” ir, ka e-veselības sistēma nestrādā! Ģimenes ārsti, kas šo sistēmu mēģina lietot kopš pērnā gada novembra, joprojām saka, ka sistēma nestrādā! Ministrija uzsver, ka sistēma nestrādā, jo ārsti to neizmanto, bet tas nav loģiski – ja sistēma nestrādā ar 5 ārstiem, kādēļ lai strādātu ar 500? Manam paziņam nesen ārsts izrakstīja e-recepti. Viņš un aptiekāre bija diezgan nelaimīgi, jo “Alfā” vienu kasi apturēja uz pusstundu, lai viņš dabūtu bērnam izrakstīto vienu medikamentu! Paziņa teica, ka viņš vairāk nevēlas saņemt e-recepti... Turklāt aptiekāre jautājusi un pierakstījusi abu vecāku personas kodus – kam tas, kur šie dati paliek?

- No jums trim kāds strādā e-veselības sistēmā?
A.Prindule: - Esmu apskatījusies testa režīmu: paldies, negribu.
J.Žīgurs: - Nē.
J.Stabingis: - Esmu aizsūtījis no savas puses parakstītu līgumu, bet joprojām neesmu to saņēmis atpakaļ. Šobrīd izskatās, ka ministrijai nav tik svarīgi tas, lai strādātu sistēma, kā tas, lai būtu noslēgti līgumi ar ārstiem un varētu atskaitīties par Eiropas naudas izlietojumu, nevis radīt funkcionālu sistēmu, kas atvieglo dzīvi ārstiem, pacientiem, farmaceitiem.

- Kādas ir jūsu pārdomas par veselības reformu: vajag, nevajag, būs ieguvumi, zaudējumi?
J.Žīgurs: - Līdz šim ir bijušas n-tās Pasaules Bankas un citas darba grupas un vienmēr atzinums bijis viens – Latvijā juridiski ir viens no labākajiem veselības sistēmas modeļiem, tikai valstij trūkst naudas! Tiklīdz šādu slēdzienu saņem, tā rada nākamo darba grupu, lai to attaisnotu. Iecerētā veselības reforma ir kārtējā bezjēdzība. Pēc darbībām var redzēt, no kurienes nāk veselības ministrs: bija pārstāvis no laboratorijām, spieda uz analīzēm; bija ginekoloģe – spieda uz kontracepciju un tādām lietām. Tagad ir no bērnu slimnīcas un spiež uz uzņemšanas nodaļu atvieglošanu! Tas ir smieklīgi. Esmu dzīves norūdīts ciniķis un to visu vairs tik nopietni neuztveru.
Manuprāt, ministre jau nojauš, bet Ministru prezidents vēl ne, ka mūsu, ģimenes ārstu, Latvijā ir palicis kritiski maz - vēl trīs līdz pieci gadi un mēs valstij diktēsim noteikumus un cenas. Jebkuras nepārdomātas reformas dēļ kārtējie desmit pensionētie savas profesijas pārstāvji aiziet no darba. Diemžēl man aiz muguras nestāv rinda ar ģimenes ārstiem un viens jaunais ģimenes ārsts Alūksnes novadā situāciju neglābs. Valsts kārtējo reizi grib visu tikai izgrozīt, nevis finansēt.
A.Prindule: - Šobrīd valsts sagatavotās instrukcijas vairs nav iespējams ne lasīt, saprast, ne ielāgot! Sajūta ir kā Andersena pasakā par karaļa tērpu: e-veselības projektam iztērēta liela nauda, sistēma nestrādā, bet katru, kas to kritizē, apvaino nekompetencē. Un nevienam nav īsti dūšas pateikt, ka nestrādā! Pēdējos gados ģimenes ārstam strādāt kļūst arvien grūtāk. Piemēram, palielinās speciālistu noslodze, jo valsts noteica virkni analīžu, kuras vairs nevar veikt ar ģimenes ārsta nosūtījumu – vajag speciālista nosūtījumu! Piemēram, pacients izstāv Rīgā rindu pie reimatologa, lai dabūtu nosūtījumu veikt analīzes, nodod analīzes un vēlreiz, nu jau ar analīžu rezultātiem, brauc pie reimatologa, jo vajag konsultāciju. Ģimenes ārsts nosūtījumu šādām analīzēm rakstīt nedrīkst, jo tās ir dārgas. Uzskatu, ka specifiskajās jomās tomēr vajag algoritma medicīnu, lai esošo sistēmu vienkāršotu.
Šobrīd arī ļoti palielinās summas, ko izmaksā par darbnespējas B lapām. Kāpēc? Jo nav pieejamības speciālistiem! Manā praksē tam ir uzskatāms piemērs. Pērn oktobra sākumā vienlaikus divas pacientes traumēja kāju, abām bija ceļgala meniska plīsums. Vienas vīrs nogrieza meža stūri, lai sieva par maksu veiktu pārbaudes, operāciju, rehabilitāciju – viņa ap Ziemassvētkiem atgriezās darbā. Otrai meža stūra nebija, viņa izmantoja valsts apmaksāto veselības aprūpi, gaidīja, līdz veica operāciju, naudas rehabilitācijai nebija - kāja vēl šodien rada problēmas. Ja abas ārstētu operatīvi, abām būtu pozitīvs rezultāts.
J.Stabingis: - Vienīgais streika pozitīvais ieguvums būs, ja tik tiešām iegūs papildu finansējumu. Jautājums ir, vai valsts spēj uzturēt veselības aprūpi tādā līmenī, kā paši to ir noteikuši un ka tā ir prioritāte. Līdz šim izskatās, ka tā nav. Latvija teritorijas ziņā ir maza, bet tajā pašā laikā ļoti dažāda – nevar visu vienādot. Šobrīd tikai rod īstermiņa risinājumus un dzēš ugunsgrēkus, piemēram, Rīgas Dzemdību namā, kur darbinieki sāka protestēt, naudiņa atradās. Tie ir īstermiņa risinājumi – vienā brīdī vadzis lūzīs.

- Jūsuprāt, kādēļ tā notiek, jo tikai “ugunsgrēkus” valstī dzēš daudzās nozarēs! Vai tiešām politiķi savu tautu tik ļoti neciena, ka visu laiku pieņem nepopulārus lēmumus?!
J.Žīgurs: - Jautājums arī, kāda ir sabiedrības nostāja. Latvijā ir dažādas biedrības, organizācijas, piemēram, astmas un alerģijas, multiplās sklerozes un daudzas citas. Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” nostājās pret ģimenes ārstiem diezgan atklātā tekstā, bet pārējie dziļdomīgi klusēja. Šis bija mirklis, kad visiem vienoti iet un prasīt valdībai to, kas pienākas. Savukārt mediķu profesionālās asociācijas Latvijā darbojas pēc diviem principiem – kā zinātniskas struktūras un kā arodbiedrības. Ir divas ļoti spēcīgas asociācijas – Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, kas ne tikai izglīto savus biedrus, bet arī aizstāv biedru tiesības. Šobrīd mūsu asociācijas saķeršanās ar valdību ir ļoti asa.
J.Stabingis: - Jā, un skaidrības, ar ko tā beigsies, nav.
A.Prindule: - Ģimenes ārstu tā visa rezultātā noteikti vairāk nekļūs un entuziasma arī ne. Šobrīd valsts ļoti veiksmīgi veido negatīvo PR pret ģimenes ārstiem, arī pret slimnīcām. Sabiedrībā, kur daļa jau tā ir neapmierināta ar dzīvi, tas raisa vēl lielāku nemieru, rada pacientu negatīvismu.
J.Žīgurs: - Ar ko ģimenes ārsti atšķiras no speciālistiem? Speciālisti dienā par valsts naudu pieņem noteiktu skaitu pacientu, pārējie mēnešiem gaida valsts apmaksātu iespēju tikt pie šā speciālista vai iet un maksā paši. Ģimenes ārstiem valsts piešķir kapitācijas naudu (finansējums prakses darbam un medicīnas māsas darbam – red.) par reģistrētajiem pacientiem. Par šo kapitācijas naudu mums ilgāk nekā desmit gadus ir jāpieņem pacients piecu darbdienu laikā. Pa šo laiku ir mainījušās trīs svarīgas lietas. Pirmkārt, speciālistu pieejamība – viņi ir izmiruši, bet ar analīzēm valstī tiek veidota dubultā speciālistu apmeklējuma sistēma, un pa vidu pacients atnāk arī vēl pie ģimenes ārsta! Otrkārt, kopš 2015.gada janvāra valstī mainījusies kārtība invaliditātes noformēšanā gulošiem, kopjamiem cilvēkiem - lai saņemtu īpašās kopšanas pabalstu, jāvēršas pie ģimenes ārsta formēt papīrus. Treškārt, iecerētā e-veselība: lai sagatavotu pacientam e-recepti, man jātur viņš kabinetā stundu, nevis 20 minūtes! Valsts ģimenes ārstiem visu laiku tikai krāmē virsū!

- Ministrija iecerējusi noteikt optimālu reģistrēto pacientu skaitu ģimenes ārsta praksē – 1500 cilvēki. Šobrīd finansējumu valsts saista ar 1800 pacientiem uz praksi.
J.Stabingis: - Jā, šobrīd slodze ir 1800 pacienti, paredzēts 1500. Bet par to vēl īsti skaidrības nav.
J.Žīgurs: - Vienu brīdi valstī ģimenes ārstiem gribēja ieviest regresa koeficientu: sākot no 1801.pacienta, kapitācijas naudu rēķina ar zemāku koeficientu nekā par 1800 pacientiem. Man šobrīd ir 2050 pacienti. Ja kaut ko tādu valsts vēlreiz mēģinās, es nekavējoties lauzīšu līgumu, visi pacienti būs brīvi un piedāvāšu slēgt jaunu līgumu. Tad reģistrēšu 1500 pacientus un viss – nevienu dienu nestrādāšu ar regresa koeficientu! Patiesībā arī šobrīd, kad slodze ir 1800 pacienti, reāli kapitācijas naudu aprēķina, pieņemot, ka praksē ir 1573 pacienti. Valsts ir secinājusi, ka ar šādu naudu ģimenes ārsti var iztikt – esošais budžets izdalīts uz vidējo pacientu skaitu. Ja tagad juridisko robežu noteiks 1500 pacienti, tad nekas vairāk finansiāli klāt nenāks.
J.Stabingis: - Daudzi novadu ģimenes ārsti atzīst, ka būtu priecīgi, ja viņiem būtu tikai 1500 pacienti praksē un dienā uz pieņemšanu tikai 20 pacienti, bet tā ir apšaubāma realitāte – drīzāk ilūzija, ko mēģina uzburt. Jā, tas būtu modelis, kurā ērti un patīkami strādāt! Tā kā mēs neesam ideālā valstī, tad ideāli modeļi paliks tikai sapņos...

- Kas notiks ar pārējiem pacientiem, jo arī mūsu novados ģimenes ārstiem reģistrēti pat vairāk kā 2000 pacienti? Kā viņus sadalīs – pēc alfabēta, citādi – un kam?
J.Stabingis: - Kā dalīs – par to neviens nerunā. Tie, kuri ir “pa virsu”, tā arī paliks, bet jaunus pacientus šāds ārsts neuzņems. Valstī esot 40 vietas rezidentūrā ģimenes ārstiem. Ministrija domājot par atbalstu laukiem un jaunām praksēm – vai tas ir reāli, nezinu.
A.Prindule: - Man nesen bija saruna ar Nacionālo veselības dienestu par manas ģimenes ārsta prakses vietu Māriņkalnā un tās likteni. Pēdējais piliens bija saņemtie dokumenti par kapitācijas naudas izlietojumu. Man arī ir trīs prakses vietas, līdz ar to inventāru, medikamentus un citu vajag “reiz trīs” , bet valsts aprēķina tikai uz vienu praksi. Visi izliekas neredzam, kā ir strādāt ģimenes ārstam laukos un uzturēt vairākas prakses vietas, turklāt ikdienā vēl risināt daudzus saimnieciskus jautājumus. Uzskatu, ka reforma tikai mazinās ģimenes ārstu pieejamību laukos.
J.Stabingis: - Ģimenes ārstu trūkst visā Latvijā, esošie noveco. Saldū kāda ģimenes ārste nesen nosvinēja 50.dzimšanas dienu un joprojām novadā esot gados jaunākā ģimenes ārste! Tad jau mēs Alūksnē varam būt priecīgi, ka mums tagad ir viens ģimenes ārsts – trīsdesmitgadnieks, jo vidējā vecuma statistika ministrijai ir laba!

- Paredzēts palielināt medicīnas māsu skaitu ģimenes ārstu prakses vietās.
J.Stabingis: - Ļoti labi!
J.Žīgurs: - Kur viņas ir?
A.Prindule: - Šobrīd ir arī problēmas māsu apmācības sistēmā: viņas pabeidz skolu, bet sertifikātu nedabū. Kad bija iespēja mācīties, apgūstot Eiropas fondu finansējumu, māsas varēja strādāt, nedēļas nogalēs mācīties un pēc tam saņemt sertifikātu. Tagad tā nav – jāpamet darbs, visu nedēļu jābūt mācībās. Bet, lai māsa drīkstētu veikt vakcināciju, viņai jābūt sertificētai ārstniecības personai. Tagad sertificēta medicīnas māsa ir zelta vērtē! Vienīgi pozitīvi, ka turpmāk paredzēts ģimenes ārsta praksē nodarbināt arī citu specialitāšu māsas – šobrīd varam tikai bērnu māsu un ambulatoro māsu, bet ne, piemēram, ķirurģijas vai anestēzijas māsu.

- Tad jau varam rosināt novada jauniešus, lai mācās par medicīnas māsām un brāļiem, jo izklausās, ka darbs būs!
J.Satabingis: - Jā, darbs būs. Tiesa, medicīnas māsu trūkst ne tikai Latvijā – visā pasaulē, kur ir lielāks atalgojums. Svarīgi māsām maksāt atbilstošu algu, lai viņas paliktu savā profesijā un neizbrauktu no valsts. Ja valsts tam finansējumu neparedzēs, tad profesijai cilvēkus nepiesaistīs.

- Veselības ministrija rosina arī precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē. Kādas ir jūsu domas?
J.Stabingis: - Par to ir satraukums, jo ziņojumā tas definēts savdabīgi. Ministre uzsvēra, ka tas attiecas uz pašvaldības telpu īres griestiem, kam vajagot noteikt ierobežojumu. Šobrīd pašvaldības dažādi traktējot savu lomu primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā. Ja kādā teritorijā trūkst ģimenes ārstu, tad šobrīd tā tiek uztverta kā ārstu, nevis valsts vai pašvaldības problēma.
A.Prindule: - Ja trūkst speciālistu, pacienti vispirms jautā ģimenes ārstam: ko tagad darīt? Ja pacienti ir dusmīgi, neapmierināti, vispirms izlādējas uz ģimenes ārstu.
J.Stabingis: - Ministre arī pauda, ka šobrīd daudz finansējuma saņem sociālie dienesti, kuriem atvest iedzīvotāju pie ārsta esot vienkāršāk un lētāk, nekā ģimenes ārstam doties mājas vizītē. Tādēļ esot jādomā par sociālo dienestu pieejamības uzlabošanu. Bet – par finansējuma avotiem runāts netiek, tomēr ir skaidrs, ka tas nebūs no Veselības ministrijas.

- Cik ir šādu pacientu, kurus pie ģimenes ārsta atved sociālais dienests?
J.Stabingis: - Biežāk rudens un ziemas mēnešos, kad vajag iekārtot pansionātā, patversmē. Arī citos gadījumos.
J.Žīgurs: - Ne jau valsts vai pašvaldība maksā par ārsta mājas vizīti – pats pacients par to maksā!
A.Prindule: - Alūksnes novadā ļoti labs pakalpojums ir mobilās brigādes, kad sociālā dienesta darbinieki brauc pie klientiem mājās, aprūpē, ved receptes.

- Ģimenes ārstu prakses var sniegt arī mājas aprūpes pakalpojumu. Darāt to?
A.Prindule: - Mana prakse nav uz to pieteikusies. Manuprāt, tam jābūt atsevišķam dienestam, kas sniedz šādu pakalpojumu.
J.Stabingis: - Mana ārsta prakse to Liepnas pagasta teritorijā dara un diezgan veiksmīgi, jo neviens cits negrib tik tālu braukt. Kur ceļu tīkls ir labāks un cilvēku blīvums lielāks, tur var uzrasties dienests, kas tikai to dara, bet arī attālos pagastos cilvēki ir priecīgi saņemt šādu pakalpojumu.
J.Žīgurs: - Arī mana prakse šādu pakalpojumu nesniedz. Piedāvājums ir – to sniedz gan poliklīnika kā iestāde, gan slimnīca. Tiesa, slimnīca to sniedz tikai desmit kilometru rādiusā ap Alūksni.

- Arī par dežūrārstu noslogojumu ministrijai ir ieceres.
J.Stabingis: - Ministrija secina, ka šobrīd dežūrārstu sistēma valstī īsti nestrādā, tādēļ grib to reformēt. Piemēram, Nacionālā veselības dienesta mājaslapā publiskots, ka Vidzemē ir viens dežūrārsts, kas atrodas Alūksnes slimnīcā un pieņem bērnus noteiktā laikā. Dežūrārsts strādā, kad nav ģimenes ārsta pieņemšana, un sniedz tos pašus pakalpojumus, ko ģimenes ārsts. Protams, vairāk dežūrārstu ir lielajās pilsētās, bet pie viņiem pacienti neiet – biežāk vēršas uzņemšanas nodaļās. Tādēļ ministrijas iecere ir pavērst pacientu plūsmu pie dežūrārstiem, jo valstij tas izmaksātu lētāk. Ir iecere uz vairākām ģimenes ārstu praksēm piesaistīt vienu dežūrārstu. Pieļauju, to izdosies īstenot Rīgā, bet tur, kur jau šobrīd dežūrārstu nav, ne.
A.Prindule: - Jo atklāts ir jautājums, kur ņems speciālistus – dežūrārstus.

- Ko sakāt kā ģimenes ārsti: kāda profila slimnīcu mums Alūksnē vajag?
J.Stabingis: - Protams, labāk, ja ir 24 stundu neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo tas atvieglo dzīvi iedzīvotājiem! Nesen bija gadījums, kad mana paciente, kundze gados, ar traumu tika aizvesta uz Vidzemes slimnīcu, jo Alūksnes slimnīcā ir atvaļinājumu laiks. Meita pie viņas trīs reizes paguva ciemoties un tikai vienu reizi viņa satika ārstējošo ārstu. Tas nebija ne pirmajā reizē, ne izrakstoties. Meita ar mammu un papīru kaudzi nāca pie manis un lūdza izskaidrot, kas tur aprakstīts. Tādēļ viennozīmīgi – Alūksnē slimnīcai jābūt!
A.Prindule: - Man arī pirms nedēļas bija gadījums, kad pacientam Vidzemes slimnīcā uzlika ģipsi, rentgena uzņēmumu uz rokas neiedeva: ja gribot, varot pārfotografēt savā mobilajā tālrunī. Pacients neapmierināts – pirmdien sazinājos ar Vidzemes slimnīcu un teicu, lai pacientu ņem atpakaļ un operē! Tas varbūt šobrīd būs nepopulārs viedoklis, bet slimnīcu reformai jābūt tādai, lai pacientam nelietderīgi netiktu pazaudēta akūtā epizode. Jo ir gadījumi, kad slimnīcā pasaka, ka tālāk gadījumu nerisinās un lai iet pie ģimenes ārsta. Ja steidzami neatrisina ikdienas gadījumus, tad cilvēkam darba trauma var palikt uz visu mūžu, piemēram, roka paliek nekustīga, ja sašuj tikai ādu, bet ne visu pārējo. Reanimatologa – anesteziologa pieejamība 24 stundas diennaktī Alūksnē ir svarīga! Es esmu vienreiz stāvējusi uz ceļa pie reanimēta pacienta 40 minūtes, gaidot neatliekamo palīdzību... Alūksnes brigādes bija izsaukumos, sūtīja no Gulbenes! Labi, ka Alūksnē ir slimnīca, jo kas būtu, ja šādu pacientu vēl 40 minūtes vestu līdz slimnīcai...
J.Žīgurs: - Varbūt izteikšos nepopulāri, bet es labprāt Alūksnes slimnīcā diennakts ginekologu apmainītu pret normālu traumatologa pieejamību. Patiesībā, ja tam, ko piedāvā slimnīcu I līmenī: terapijas nodaļa, dienas stacionārs, observācija līdz 4 stundām, vēl pieskaitītu traumpunktu un iespēju par valsts naudu tikt pie traumatologa arī pēc tam, tad arī pietiktu. Ja valsts strikti iestāsies, ka arī Alūksnes slimnīcā vajag septiņus speciālistus II līmenim, tad tas ir spriedums... Cerams, ka izdosies panākt kompromisu.
J.Stabingis: - Manuprāt, “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” nav galvas tiesu augstāka par Alūksnes slimnīcu, lai būtu II līmenī, bet Alūksne I. Realitātē tās abas ir vienlīdzīga līmeņa slimnīcas. Tā ir politika.

Citu datumu laikraksti

  • Aicina uz nakti ar (pie) ūdensrozēm

    Aicina uz nakti ar (pie) ūdensrozēm

    Sestdien, 29.jūlijā, Jaunlaicenē svinēs Muižas svētkus, kuriem šogad dots skanīgs nosaukums - “Nakts ar (pie) ūdensrozēm”. Grib atjaunot ūdensrožu...

  • Koncerts pilsētas cilvēka iekšējam “es”

    Alūksnes pilsētas svētku laikā - 5.augustā pulksten 14.00 - ikviens gaidīts Alūksnes Kultūras centra Lielajā zālē, lai klausītos komponista Uģa...

  • Mazdārziņu “universs” 6

    Mazdārziņu “universs”

    (Turpinās no 1.lappuses)Mazdārziņu teritorijas Alūksnes pilsētā un piepilsētā ir gluži kā savi “universi”, kuros dzīve rit īpašu  gaitu, daudz...

  • Apskatāmas 120  miniatūras tautu meitas

    Apskatāmas 120 miniatūras tautu meitas

    Alūksnes muzejā no šīs nedēļas apskatāma unikāla izstāde “No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūrā”. Izstādi veido 120 lelles...

  • Aicina doties laivu braucienā

    Aicina doties laivu braucienā

    Nākamsestdien, 22.jūlijā, notiks otrais Alūksnes augstienes dabas vērtību un skaistāko ainavu apceļošanas maratona pasākums - laivu brauciens pa...

  • Zemeņu laiks  sākas tikai tagad 4

    Zemeņu laiks sākas tikai tagad

    Turpinās no 1.lpp.Vasaras karalienes zemenes šovasar sāk sārtoties krietni vēlāk nekā citus gadus. Zemnieku saimniecībā “Zemesziediņi” Virešu...