Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Godīgums vai izmantošana?

Eiropas Savienības darba likums nosaka, ka laiks, ko cilvēki pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ, jāieskaita darba laikā un būtu jāuzskata par pilnvērtīgu darba laiku. Jāņem vērā, ka šis likums gan neattiecas uz, piemēram, ofisa darbiniekiem un tiem, kuriem ir fiksēts darba laiks, bet paredzēts cilvēkiem, kuri dodas pie klientiem veikt darbu. Šādiem darbiniekiem darba diena sākas tad, kad viņi, piemēram, iekāpj automašīnā, un beidzas tad, kad darbinieks no tās izkāpis pie savām mājām. Tiesa, daudzi uzskata, ka darba laikā būtu jāiekļauj arī to darbinieku nokļūšanas laiks līdz darbam, kuri strādā fiksētu darba laiku. Tiek prognozēts, ka visdrīzāk darba devēji, lai arī regula nosaka šādu kārtību, centīsies pārplānot darbinieku darba laiku. Īpaši tas attieksies, piemēram, uz sociālajiem darbiniekiem, gāzes iekārtu montieriem un pārdošanas speciālistiem, jo darba devējam būs jāplāno, lai viņu pirmais un pēdējais klients būtu maksimāli tuvāk mājām.

Ivars Tīcs, dārzkopības firmas “Sprogas” īpašnieks
Muļķīga doma
Ttā ir muļķīga doma. Katrs nokļūst darbā, kā var, un par to jau nav jāmaksā. Kāpēc darba devējam būtu jāmaksā, piemēram, cilvēkam, kurš dotos uz šejieni strādāt no Rēzeknes? Ja es vēlos, lai šis cilvēks nokļūst pie manis, tad es arī maksāšu, bet uzskatu, ka nav jāpieņem kā likums. Uzskatu, ka katram cilvēkam būtu jāpadomā, kā nokļūt līdz darbam un sameklēt darbu pēc iespējas tuvāk savai mājvietai. Mēs paši nodrošinām nokļūšanu uz darbu, un es domāju, ka šo likumprojektu nemaz nedrīkst pieņemt. Šo ideju gan, protams, varētu atbalstīt paši darba ņēmēji, kuriem līdz darbam ir mērojams tāls ceļš, taču darba devēji nebūtu priecīgi par šo variantu. Ja man būtu jāmaksā kādam, kuram uz darbu jābrauc tālāk, tad es, visticamāk, meklētu kādu, kurš dzīvo tuvāk darbavietai. Uzskatu, ka provincē tas neskars tik ļoti kā lielās pilsētās, kurās ir sabiedriskais transports. Tur šī problēma noteikti ir aktuālāka. ◆

Nebūtu godīgi
Diāna Pelaka, Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste
Uzskatu, ka darba ņēmējam tie noteikti būtu labvēlīgi noteikumi. Nebūtu tik agri jāceļas un jāizbrauc uz darbu, lai paspētu laikā, kā arī nebūtu nekādu satraukumu par sastrēgumiem: lai jau ir, tāpat “skaitos darbā” un priekšniecība neko nevarēs aizrādīt! Bet no darba devēja puses noteikti ne, jo man šķiet, ka šādus noteikumus izmantotu vairāk ļaunprātīgi. Reāli pavadītais stundu skaits darbā samazinātos, iekavētos darbi, kolēģi būtu neapmierināti. Un ja cilvēkam ceļš līdz darbavietai aizņem veselu stundu? Tad, piemēram, veikals atvērtos tikai deviņos no rīta, nevis astoņos, jo pārdevēja vēl tikai brauktu uz darbu. Problēma ir tajā, ja man, piemēram, aiziet 25 minūtes ceļā uz darbu, tad kopā jau man reālais darba laiks samazinātos dienā par 50 minūtēm. Tā ir gandrīz stunda, kamēr citi vēl strādā. Kad agrāk strādāju Rīgā, lai nokļūtu līdz darbam, man vajadzēja 1,20 stundas - tātad mana darba diena samazinātos par 2,4 stundām! Un kurš pildītu, piemēram, tās pašas pārdevējas pienākumus tās 2,4 stundas, kamēr viņa atbrauc vai jau brauc prom uz mājām? Tad darba devējam vai nu jāmaksā par virsstundām, vai jāmeklē kāds, kas aizvieto darbinieku uz to laiku. Līdz ar to šis likums būtu patīkams darba ņēmējiem, bet ne darba devējiem. Un noteikti ne arī pašiem klientiem, kuri jau pieraduši pie standarta darba laika. Kas notiktu, ja uz veikalu pārdevējas katra brauktu savu laika posmu? Vai viņas katra varētu aiziet no darba atšķirīgos laikos? Galu galā tas nebūtu godīgi. ◆

Nešķiet taisnīgs
Alūksniete, kura vēlējās būt anonīma
Man likums par ceļā pavadītā laika ietveršanu darba laikā nešķiet pareizs un vajadzīgs. Tikai pats cilvēks izvēlas, cik tuvu darbavietai dzīvot. Ja gribas darbā nonākt pēc iespējas īsākā laikā, viņš izvēlas dzīvot tuvāk. Ja tā nav, tad tā ir vienīgi viņa paša izvēle - dzīvot tālu un braukt uz darbu. Zinu cilvēkus, kuri no Alūksnes katru dienu brauc uz darbu Gulbenē, un zinu alūksniešus, kuri tajā pašā Gulbenē īrē dzīvokli. Viens brauc un ceļā pavada pusstundu, bet otrs piecās minūtēs aiziet uz darbu kājām. Abi ir alūksnieši, abi strādā Gulbenē. Tā ir vienīgi viņu pašu izvēle, tāpēc jaunais likums man nešķiet taisnīgs. Man ir bažas par to, ka šo likumu cilvēki sāks izmantot ļaunprātīgi: speciāli izvēlēsies dzīvot tālāk no darba, lai vairāk laika būtu jāpavada ceļā. Rīgā strādājošie alūksnieši, piemēram, izvēlies katru dienu braukt no Alūksnes uz darbu Rīgā un atpakaļ. Tās kā minimums būs piecas stundas ceļā. Cik tad strādās? Divas stundas? Jāēd arī pusdienas. Es nesaskatu nekādu loģiku un labumu. Likums nosaka, ka darba laiks ir laiks, kurā darbinieks veic darbu vai atrodas darba devēja rīcībā. Atliek vien cerēt, ka jaunā Eiropas prasība tiks ievērota godīgi, nevis ļaunprātīgi. Saprotu, ka ir atsevišķi gadījumi, kad šo darba laiku nepieciešams iekļaut kopējā laikā, piemēram, firmu produktu izplatītājiem vai citiem darbiniekiem, kuri dodas pie klientiem uz mājām. Bet Latvijā mums tādas problēmas nav, un jau tagad šie darbinieki ceļā ir darba laikā.  ◆

Citu datumu laikraksti

  • Pilssala - kā odziņa 3

    Pilssala - kā odziņa  17

    Turpinās no 1.lpp. Uzņēmējiem pašvaldības pārstāvji prezentēja ēkas un tai pieguļošās teritorijas labiekārtojuma skiču  projektu un stāstīja par...

  • “Saimnieks meklē saimnieci” Alūksnē

    “Saimnieks meklē saimnieci” Alūksnē

    Šovasar deviņās Latvijas brīvdabas estrādēs skatītāju vērtējumam izrāžu apvienība „Pannas Teātris” nodod jaunāko izrādi - komēdiju „Saimnieks meklē...

  • Audžuģimeņu bērni  atpūšas nometnē

    Audžuģimeņu bērni atpūšas nometnē

    Apes novada “Kalnarušķos” vēl līdz trešdienai notiks Latvijas Bērnu fonda atbalstīta vasaras nometne bērniem no aizbildņu un audžuģimenēm. Bērniem tā...

  • Drons – drauds valsts un cilvēku drošībai? 4

    Drons – drauds valsts un cilvēku drošībai?  4

    (Turpinās no 1.lappuses)Bezpilota lidaparātiem jeb droniem kļūstot arvien populārākiem, valdība domā, kā ierobežot šo brīvo lidaparātu lidināšanos....

  • Jauni pasākumi

    Jauni pasākumi

    Nākamās nedēļas nogalē Alūksnē un Apē norisināsies divi nebijuši pasākumi. 16.jūlijā Alūksnē pirmo reizi pulcēsies tūrisma rallija jeb brīvdienu...

  • Vajadzētu kļūt mazliet iecietīgākiem

    Pagājušās nedēļas svētdienas vakarā Engures pagasta kempingā “Abragciema Baloži” kāds puisītis uz brīdi atstāts rotaļājamies ar citiem bērniem smilšu...