Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Godināsim savus varoņus - Lāčplēšus!

"Tauta, kas neaizmirst savus varoņus, ir neuzvarama!" tie ir vēsturnieka Ulda Ģērmaņa vārdi.

"Tauta, kas neaizmirst savus varoņus, ir neuzvarama!" tie ir vēsturnieka Ulda Ģērmaņa vārdi. Pieminot un godinot savus varoņus, tos, kas cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību, mēs kļūstam stiprāki, apņēmīgāki, jo viņu padarītais, viņu dzīve dod mums spēku. Šis spēks mums vajadzīgs katru dienu, lai labi un godīgi darītu darbu!
Šā raksta mērķis ir plašāku sabiedrību īsi informēt par Lāčplēša Kara ordeņa rašanos, par mūsu novadniekiem - šā ordeņa kavalieriem, lai Lāčplēša dienā - 11.novembrī - Alūksnes novadā visur varētu godināt mūsu tautas varoņus to mūžīgās atdusas vai piemiņas vietās.
Kā aprīļa ūdeņi ir aizskrējuši gadi. 18.novembrī svinēsim mūsu valsts - Latvijas Republikas - 85.dzimšanas dienu.
1918.gada 18.novembrī Rīgā, tagadējā Nacionālā teātra telpās, drūmās vācu okupācijas apstākļos latviešu lielāko politisko spēku pārstāvji spēra vīrišķīgu soli - proklamēja patstāvīgu neatkarīgu Latvijas valsti.
Latvijas valsts proklamēšanas aktu tēlaini varētu salīdzināt ar kuģi, kas dodas jūrā tikai ar kapteini, bet bez komandas, stūres un kompasa. Jebkurā momentā šis kuģis - proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts - varēja iet bojā.
Tikko dzimušajai Latvijas Republikai nācās iziet caur uguni un ūdeni šo vārdu vistiešākajā nozīmē. Veselu gadu pēc varas Latvijā tīkoja gan Vācija, gan lielinieciskā, gan monarhistiskā Krievija. Latvijas neatkarību nācās izcīnīt smagās, asiņainās kaujās.
Tādēļ par Latvijas Republikas otro dzimšanas dienu pamatoti var uzskatīt 1919.gada 11.novembri, kad jaunā Latvijas Nacionālā armija sakāva pārspēkā esošos Bermonta apvienotos vācu un krievu spēkus un pilnībā atbrīvoja Rīgu.
Simboliski
nodibina ordeni
Tajā dienā, Latvijas valsts visgrūtākās kaujas dienā, simboliski ir nodibināts Lāčplēša Kara ordenis, kura devīze ir "Par Latviju!".
Likumu par Lāčplēša Kara ordeni Latvijas Satversmes sapulce pieņēma 1920.gada 18.septembrī. Pirmos ordeņus tā kavalieriem Rīgā, Esplanādes laukumā 1921.gada 11.novembrī pasniedza Latvijas Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste.
Lāčplēša Kara ordenis bija augstākais Latvijas valsts militārais apbalvojums un to kopskaits ir 2074 - 1600 Latvijas armijā dienējošiem, 202 - latviešu strēlniekiem, 272 - ārzemniekiem (arī Verdenas cietoksnim).
Ir simboliski, ka ordeņa centrā attēlots mūsu tautas leģendārais varonis - Lāčplēsis, kurš cīņā uzvar lāci. Šādi Lāčplēši bija arī ordeņa kavalieri, kuri veikuši izcilus varoņdarbus kaujās pret iebraucējiem.
Rajonā dzimuši
65 Lāčplēši
Alūksnes rajonā dzimuši 65 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Alsviķu pagastā - Augusts Kraucis, Arturs Petrītis, Verners Petrītis, Jānis Punte, Pēteris Rumpāns, Jūlijs Živa;
Alūksnē - Latvijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Aleksandrs Kalējs, Ernests Priede;
Alūksnes pagastā - Alberts Bērziņš, Valdemārs Zaķis, Eduards Glāzers, Jūlijs Kandelis;
Annas pagastā - Otto Egle, Pauls Reismanis, Gotlībs Evelons, Aleksandrs Ķesteris, Aleksandrs Mālkalns, Eduards Meijers;
Bejas (Kolberģa) pagastā - Eduards Kokle, Kārlis Pumpītis, Arvīds Rozītis, Eduards Pods, Jānis Ābens;
Gaujienas pagastā - Kārlis Bojārs, Fricis Brīvnieks (Bullītis), Andrejs Juškevičs, Roberts Kukurītis, Jūliuss Lutceks, Edgars Plūcis, Roberts Reinbahs, Osvalds Rubenis, Aleksandrs Sināts, Herberts Saulītis, Oto Eduards Stūrmanis, Viktors Sviklis, Ernests Šmidts, Osvalds Zariņš;
Ilzenes pagastā - Oskars Brūns, Rūdolfs Maltenieks, Konstantīns Gutceits;
Jaunlaicenes pagastā - Arvīds Vuškalns;
Kalncempju pagastā - Edgars Vanags, Oskars Zemnieks, Kārlis Ronis;
Mālupes pagastā - Alfreds Bērziņš, Roberts Krustiņš, Aleksandrs Egle;
Mārkalnes pagasrā - Augusts Ivanovičs, Arvīds Knape, Eduards Maķitāns, Roberts Plotnieks, Ādolfs Stopnieks;
Pededzes pagastā - Oto Palms, Paulis Palms, Oto Ribaks;
Veclaicenes pagastā - Alfreds Auziņš, Eduards Auziņš, Voldemārs Plukše, Jānis Raibekazs;
Virešu pagastā - Eduards Ritsiko;
Zeltiņu pagastā - Jēkabs Gustavs Dakers, Aleksandrs Ābrams, Arvīds Aleksis;
Ziemeru pagastā - Eduards Valnis (Jansons), Roberts Jurka.
Rajona kapos ir piemiņas plāksnes
Alūksnes rajona kapos Alūksnes Brāļu kapu komiteja ir uzlikusi Lāčplēša piemiņas plāksnes no balta marmora:
Alūksnes kapos - Paulim Reismanim, Augustam Ivanovičam, Oto Eglem, Aleksandram Kalējam, Alfredam Bērziņam, Robertam Krustiņam, Eduardam Podam, Robertam Plotniekam, Alfredam Rupajam, Eduardam Koklem, Eduardam Valnim (Jansonam), Albertam Bērziņam, Arvīdam Rozītim, Pēterim Rumpānam, Ernestam Priedem;
Alūksnes garnizona kapos - Kārlim Pumpītim, pēdējam 7. Siguldas kājnieku pulka komandierim ģenerālim Vidim Spandegam, kuru nošāva Maskavā 1941.gada 16.oktobrī kopā ar 15 Latvijas armijas ģenerāļiem un pulkvežiem, kā arī padomju vergu nometnēs nobendētajam Voldemāram Zaķim;
Gaujienas kapos - Osvaldam Zariņam, Fricim Brīvniekam (Bullītim), Andrejam Juškevičam, Vodemāram Briedim, Augustam Paijam (Pajo);
Zeltiņu kapos - Jēkabam Gustavam Dakerim, Aleksandram Ābramam, Oskaram Brūnam, Rūdolfam Malteniekam;
Annas Ezeriņu kapos - Aleksandram Ķesterim, Eduardam Meijeram, Oskaram Zemniekam;
Liepnas Sprinduļi kapos - Teodoram Mendem;
pie pieminekļa Kalnapededzes Akmeņdruvu māju kapsētā - Oto un Paulim Palmiem;
pie pieminekļa Karvas brāļu kapos - padomju vergu nometnēs nobendētajam Jānim Goldem.
Ir atklāti
piemiņas akmeņi
Ziemeru pagastā Māriņkalnā 1919.gada 1.aprīlī varoņa nāvē kritušajam Kārlim Skreijam un viņa cīņu biedriem;
Apes novadā, bijušajā Jaunlaicenes pagastā pie Rušķiem 1919.gada 7.aprīlī varoņa nāvē kritušajam Robertam Ozolam un viņa cīņu biedriem.
Saimniekojuši
arī citur
Vairāki iepriekš minētie Lāčplēši vēlāk saimniekojuši citur: Jānis Punte - Annā, Fricis Brīvnieks (Bullītis) - Trapenē, Osvalds Rubenis - Trapenē, Osvalds Zariņš - Ilzenē, Voldemārs Zaķis - Jaunlaicenē, Oskars Zemnieks - Annā, Augusts Ivanovičs - Pededzē, Eduards Augusts Krastiņš un Eduards Lūkis - Alsviķos, Valnis (Jansons) - Mārkalnē.
Daudziem Lāčplēšiem Alūksnes rajons ir bijis dzīves un darbavieta: Jānim Adleram Alūksnē kā Latvijas bankas Alūksnes nodaļas pārvaldniekam, Rihardam Bielajam - Annas mežniecība, Kārlis Kripēns saimniekojis Gaujienā, Aleksandrs Žīgurs -Kalncempjos, Aleksandrs Runcis - Pededzē, Pēteris Zunde - Pededzes muitas punktā.
Alūksne ir bijusi darba un dzīvesvieta daudziem 7.Siguldas kājnieku pulkā dienējošajiem Lāčplēšiem.
Alūksnē Lāčplēšu godināšana šogad notiks ar Alūksnes vidusskolas un E.Glika Alūksnes ģimnāzijas vecāko klašu skolēnu lāpu gājienu 11.novembrī pulksten 18.00 no bijušā
7. Siguldas kājnieku pulka štāba - Alūksnes muzeja pa Pils un Miera ielām uz Alūksnes kapsētu.
Tur lāpnešu karavāna nakts tumsā godinās katru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri to mūžīgās atdusas vietās (pie katra kapiņa stāvēs goda sardze ar degošām lāpām - Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona (MBS) karavīri, degs vējasveces, noliks ziedus. Nobeigumā būs īsa Tēvzemes mīlestības stunda - piemiņas brīdis Alūksnes garnizona kapos lāpu un prožektoru gaismā.
Patīkami, ka šo lāpu gājienu organizē paši skolēni ar skolotājas Ilzes Līviņas un citu palīdzību.
Visus iepriekšējos 14 gadus Lāčplēšu godināšanu organizēja Alūksnes Brāļu kapu komiteja, sākumā ar Latvijas Tautas frontes atbalstu, vēlāk - ar robežsargu un Alūksnes MSB atbalstu, šoreiz es, tāpat kā karavīri, tikai palīdzu.
Tas apliecina to, ka mums - Alūksnē, Apē un rajona pagastos aug latviska jaunā paaudze, kas Tēvzemes mīlestību rāda darbos, ka nav bijis veltīgs darbs patriotisko jūtu audzināšanā.
Lai joprojām ir cieņā latviešu pirmās atmodas dižgara Kronvalda rakstītie vārdi: "Tev nebūs nekādu mīlestību svētāku turēt, nekā Tēvu zemes mīlestība, un nekādu prieku saldāku, nekā brīvības prieks."
Tad mūsu tauta neizputēs citu tautu jūklī, kā dūmu mutuļi vējos.
Lai Lāčplēša dienā visur liesmo lāpas, sveces, saucot kopā tautu uz varoņu godināšanu! Lai visur skan lielās uzvaras prieks!
Tā mēs godināsim tos, kas Latvijas brīvības (atbrīvošanas) cīņās izcīnīja neatkarīgu, vienotu Latvijas valsti, tos 154 virsniekus, 2875 instruktorus un kareivjus, kuri nolika galvas uz tēvzemes svētā altāra, starp tiem 33 1.Valmieras kājnieku pulka karavīri, kas krita 1919.gada marta - aprīļa kaujās pie Rezakas muižas, Aneraudu mājām, Griguļu ciema Ziemeru pagastā, pie Zušu mājām bijušajā Karvas pagastā, pie Rušķu mājām un Jaunlaicenes skolas, pie Apes, Lāšu kroga, Sāru muižas, Melnupes, atbrīvojot Alūksnes novadu no lielinieku asiņainā režīma, tos 58 1.Valmieras kājnieku pulka karavīrus, starp viņiem mūsu novadniekus - Jēkabu Gustavu Dakeru no Zeltiņiem, Kārli Pumpīti no Bejas (Alūksnes), kā arī pēdējo Latvijā dzīvojošo Albertu Ameriku, kas Lāčplēša Kara ordeni saņēma par izciliem varoņdarbiem kaujās Alūksnes novadā, visus, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņā.
Mūžīgā piemiņā paliksiet tautā, Latvijas varoņi - Lāčplēša cilts!

Citu datumu laikraksti

  • Viņš izvēlējās jaunu kombainu, nevis mīļoto sievieti

    Divi mēneši pagājuši, kopš Ludmila zaudēja darbu un viņai izjuka attiecības ar mīļoto cilvēku, taču joprojām viņa par to domā katru dienu.Divi mēneši...

  • Dosies uz sacensībām

    Pieci Alūksnes kinologi rīt, 9.novembrī, dosies uz Smilteni, lai piedalītos Latvijas čempionātā suņu nacionālajā daudzcīņā un vienlaikus arī...

  • Cepts sams ar citronu un medu

    Ikdienā ēdienkartes dažādošanai gaļu var aizstāt ar zivīm, kas ir bagātas ar olbaltumvielām un fosforu. Zivis var gatavot daudzveidīgi.Ikdienā...