Govis slauc ar rokām prožektoru gaismā

Vētras radītais ieilgušais elektrības pārtraukums un ūdens trūkums radījis sarežģījumus mājdzīvnieku novietnēs. Dažviet situācija veidojas kritiska, bet citur izeja rasta, izmantojot vecās iekārtas vai roku darbu.

Vētras radītais ieilgušais elektrības pārtraukums un ūdens trūkums radījis sarežģījumus mājdzīvnieku novietnēs. Dažviet situācija veidojas kritiska, bet citur izeja rasta, izmantojot vecās iekārtas vai roku darbu.
Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds informē, ka Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā "Rīti" ir norauta puse jumta fermai 200 slaucamām govīm. Pašlaik tajā ir 26 teles. Saimnieks Ēriks Mediss ir apņēmies pats tikt galā, lai lopi nebūtu zem klajas debess. Arī SIA "Vistako" direktors Arturs Dukulis negaidīja palīdzību, bet pieslēdza automātisko ģeneratoru vistu novietnei, lai tajā strādātu ventilācija. Tiesa, tagad jāgādā dīzeļdegviela.
Kritiska situācija izveidojusies Virešu pagasta zemnieku saimniecībā "Grantiņi". Tajā ir 300 cūkas, kam nepieciešams dzeramais ūdens. Turklāt apmēram 100 sivēniem salst, jo nevar ieslēgt elektriskās sildlampas. Paredzams, ka saimniecībai nogādās ģeneratoru. Arī mazjaudas kautuvei ir norauts jumts, tāpēc tajā nav iespējama nekāda darbība.
Jumts norauts arī paju sabiedrības "Vireši" graudu noliktavai, kurā atrodas vairāk nekā 20 tonnas graudu. Vakar līdz pusdienai nebija sakaru ar 98 lopu novietnēm, tāpēc nav informācijas par situāciju tajās.
"Pededzes pagastā bijām četrās fermās. Vislielākie postījumi nodarīti Ņinas Kokas saimniecībai. Pie pašas mājas nogāztas septiņas egles, labi, ka tās nav uzkritušas ēkām. Jums norauts piebūvei, kur glabājas piecas tonnas graudu. Tas ir liels zaudējums, jo tagad tie jādod nobarojamiem dzīvniekiem, nevis govīm. 21 govs jāslauc ar rokām, ūdeni pieved ar traktoru," stāsta pārvaldes epizootoloģe Ausma Kamerāde.
Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā "Lazdas" 38 govju slaukšanai izmanto traktoru. Ar tā palīdzību darbina vakuuma slaukšanas iekārtu, tomēr piena ieguve samazinājusies apmēram par 200 litriem. Saimniecības īpašniece Mārīte Ribaka uztraucas, vai neradīsies tesmeņa iekaisumi. ""Delaval" slaukšanas iekārta ir divtaktu, tāpat kā slauc ar rokām, bet tagad izmantojam veco iekārtu, kas slauc visus četrus pupus reizē. Tas ir arī stress govīm, jo tās ir pieradušas pie "Delaval", bet ģenerators tās darbināšanai maksā apmēram 2000 latu. Protams, grūtības rada arī piena dzesēšana. Kūtī nav izvākti mēsli, jo bez elektrības nedarbojas transportieri," stāsta M.Ribaka. Viņa uzsver, ka tāda krīzes situācija vēl nekad saimniecībā nav bijusi. Parasti govis slauca pulksten 5.00, bet vakar tikai 8.00, jo ir tumšs. Iepriekšējā vakara slaukšanas reizē izmantots transporta prožektoru apgaismojums. Ūdens lopiem vests no Alūksnes, kur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārsūknējis cisternā ezera ūdeni. "Intars Zitāns ir īstajā vietā. Paldies viņam!" saka zemniece.
Annas pagasta zemnieku saimniecībā "Lipāni" 50 govis slauc ar rokām. Labi, ka atsaucīgi kaimiņi palīdz. Šajā saimniecībā ir norauti šīfera jumti šķūņiem apmēram 100 kvadrātmetru platībā, tāpēc salijis un sabojāts siens apmēram 20 tonnas. Sienā ir sabirušas šīfera lauskas un naglas.
Arī Kalncempju pagasta saimniecībā "Rakstiņi" govis tagad slauc ar rokām. Ūdeni nes no dīķa. Veikala īpašniece Anta Spilva ir gatava palīdzēt slaukt, ja tas būtu nepieciešams. Viņas vīrs Jānis pēc savas iniciatīvas devās attīrīt vietējos ceļus no kritušiem kokiem. Apē vecākais valsts veterinārais inspektors Pēteris Garais bijis vairāk nekā 20 zemnieku saimniecībās. Viņam degvielu šim mērķim iedeva pašvaldība.
Piena savākšanas cisternas strādā bez pārtraukuma un apkalpo visus klientus. Šoferiem ir līdzi zāģi un cirvji, ja vajadzētu atbrīvot brauktuvi. Tomēr 9.janvārī savāktā piena apjoms ir mazāks par četrām tonnām. Kvalitāte nav sevišķi cietusi, izņemot viena zemnieka nodoto produkciju, kurā bija palielināts skābums.

Citu datumu laikraksti