Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Govju ganīšana dabas daudzveidības saglabāšanai

Eiropas Savienības dalībvalstis sedz trīs miljonus kvadrātkilometrus lielu teritoriju no polārā loka ziemeļos līdz siltajiem Vidusjūras ūdeņiem dienvidos, no viļņu šaustītajiem Atlantijas okeāna krastiem līdz sniegotajām Alpu virsotnēm.

Eiropas Savienības dalībvalstis sedz trīs miljonus kvadrātkilometrus lielu teritoriju no polārā loka ziemeļos līdz siltajiem Vidusjūras ūdeņiem dienvidos, no viļņu šaustītajiem Atlantijas okeāna krastiem līdz sniegotajām Alpu virsotnēm.
Eiropas Savienība ietver bezgalīgi plašu dabisko vidi un milzīgu floras un faunas daudzveidību. Kāds no mums priecājas par pirmajām vizbulītēm, dažs rauc degunu, ieraugot milzīgu vaboli, cits steidz noplūkt kādu neredzēti skaistu ziedu. Tās ir ikdienā sastopamas dabas vērtības, un tās kopā veido to, ko sauc ikdienā ne visai bieži dzirdētā vārdā - bioloģiskā daudzveidība.
Izzudusi puse Eiropas tauriņu sugu
22.maijs ir Pasaules bioloģiskās daudzveidības diena. Lai arī datums izvēlēts drīzāk nejauši, nekāda nejaušība nav tas, ka bioloģiskajai jeb dabas daudzveidības sargāšanai pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību.
Dabas aizsardzības sistēmu ES uzlabo, tomēr tās vērtīgā bioloģiskā daudzveidība ir nopietni apdraudēta. Izrādās, ka tas, ko esam pieraduši redzēt kaut vai dažu minūšu vai pusstundas braucienā no lielpilsētām un pat pilsētās, kurās zaļus dabas stūrīšus nav izspiedušas rūpnīcas un debesskrāpji, ir nopietni apdraudēts. Izklausās gandrīz neticami.
Tomēr, Eiropā patlaban spēkā ir bīstamas tendences – samazinās vai pilnībā izzūd daudzas augu un dzīvnieku sugas sākot no zīdītājiem līdz pat kukaiņiem. Piemēram, šobrīd ir gandrīz izzuduši 45 procenti Eiropas tauriņu sugu, 38 procenti putnu un 24 procenti augu sugu. Dažās Eiropas valstīs pat divas trešdaļas no dabiskajām vidēm (piemēram, pļavas un mitrās zemes) uzskatāmas par izmirstošām. Pat kādreiz tik izplatītu putnu sugu kā zvirbulis, cīrulis un ķauķis populācijas ir ievērojami samazinājušās.
Progress un dabas daudzveidība – nesavienojami?
Izrādās, savienojami gan. Tomēr nepārdomāta attīstības plānošana, izšķērdīga zemes izmantošana un intensīvas lauksaimniecības metodes daudzu gadu laikā summējušās un veicinājušas daudzu dabisko dzīvotņu sagraušanu, piemēram, mitro zemju iznīkšanu, kas ir viens no bagātīgākajiem bioloģiskās daudzveidības avotiem un no kuriem ir atkarīga daudzu savvaļas sugu izdzīvošana.
Kas iznīcina dabas daudzveidību? Tās izzušanas cēloņu rinda ir gara – intensīva mežsaimniecība un lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports, pārmērīgi koncentrēts atpūtas bizness un tūrisms, urbanizācija, kalnrūpniecība, enerģētika.
Nevar apgalvot, ka sabiedrība līdz šim dabas vērtības nav uzskatījusi par nozīmīgām, drīzāk bijušas citas prioritātes. Piemēram, somi gadsimtiem susinājuši savus purvus un uzskatījuši to par ekonomisko progresu. Tikai nesen ir saprasts ļaunums, kas nodarīts, un tagad grāvji ap mitrajām zemēm atkal ir piepildīti. Itālijā Maremma pļavu atjaunošanā iesaistīti vietējie lauksaimnieki, jo šīs zemes var izmantot kā bifeļu ganības. Rezultātā lauksaimnieki ieguva ganības lopiem, kas ražo mocarellas sieru, savukārt pļavas neaizaug un līdz ar to saglabājas dzīves vieta daudziem pļavu putniem un citām sugām. Savukārt pasaulē labi pazīstamā dabīgā ūdens "Evian" ražotājs, kas savu produktu iegūst zem Francijas Gavo purviem paslēptajās dzīlēs, pats izrādījis interesi par purvu saglabāšanu un dara to itin veiksmīgi.
Lūzuma punkts – Riodeženeiro konference
Par lūzuma punktu pasaules apziņā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību var uzskatīt 119 valstu, tostarp Latvijas, 1992. gadā Riodeženeiro parakstīto bioloģiskās daudzveidības konvenciju.
Ar šo konvenciju valstis apņemas aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību. Uz jautājumu, kāpēc nepieciešama starptautiska konvencija dabas daudzveidības aizsardzībai, ir trīs atbildes. Pirmkārt, daba nepazīst valstu robežas. Piemēram, Latvijas lāči savās ierastajās gaitās dodas uz Igauniju un Krieviju un šīs sugas aizsardzība Latvijā ir atkarīga tikai no mednieku neveiksmes kaimiņvalstīs.
Otrkārt, tāpēc, ka ir bagātas un nabadzīgas valstis. Ir izveidots Pasaules vides fonds, kurā bagātās valstis iemaksā naudu, lai dabas daudzveidības saglabāšanai to izmantotu nabadzīgākās valstis. Arī Latvija ir šo līdzekļu saņēmēja.
Un visbeidzot, ar starptautiskas vienošanās palīdzību iespējams efektīvāk ietekmēt citus procesus pasaulē.
ES mērķi dabas aizsardzības jomā izriet arī no Riodeženeiro konvencijas - apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos gan savā teritorijā, gan pasaulē kopumā un dabas aizsardzību iekļaut citās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecībā un rūpniecībā. ES dabas aizsardzības stūrakmens ir putnu un biotopu direktīvas, kas nākotnē izpaudīsies kā vienots ES aizsargājamo dabas teritoriju tīkls – NATURA 2000. To izveidot plānots 2004. gadā.
Arī Latviju apdraud intensīva saimniekošana
Arī Latvijā veido ES nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu NATURA 2000.
Latvijā vēl patlaban ir saglabājusies liela dabīgo ekosistēmu daudzveidība, ekstensīva mežu apsaimniekošana, tradicionāla lauksaimniecība, kūdras ieguves nelieli apjomi. Tālāk attīstoties lauksaimniecībai var sākties strauja daudzu bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu biotopu platību samazināšanās un pat izzušana atsevišķos reģionos.
Latvijas bioloģiskajai daudzveidībai ir divi draudi – pārmērīgi intensīva saimniekošana Zemgales auglīgajās platībās un lauksaimniecisko zemju pamestība Latgalē un Vidzemes ziemeļos. Šajos reģionos zemes aizaug ar krūmiem, alkšņiem, degradējas ainava un izzūd dabas daudzveidība, kas saistīta ar atklātām lauksaimniecības platībām. Tāpat ir apdraudētas jūras piekrastes jutīgas kāpu un kāpu mežu ekosistēmas, kuras apdraud apbūve un neorganizēta rekreācijas slodze. Arī mežu pārmērīga izciršana.
Tomēr, salīdzinot ar Eiropas Savienības valstīm, Latvijai vēl nav jāveic ārkārtīgi dārgie dabas daudzveidības atjaunošanas pasākumi. Salīdzinoši sliktāk attīstītā lauksaimniecība vismaz dabas aizsardzības jomā ir palīdzējusi Latvijai izcelties uz Eiropas kartes. Īpaši jāpiemin relatīvi maz skartie meži, purvi, tīrie ūdeņi, neregulētās, neiztaisnotās upes. Turklāt Latvijā pakāpeniski izdodas īstenot dažādus dabas daudzveidības saglabāšanas projektus, sadarbojoties ar iedzīvotājiem un zemju īpašniekiem, un tādējādi izdodas dabas daudzveidības saglabāšanas problēmai pievērst arī sabiedrību.
Govju ganīšana – izdevīgi saimniekiem un dabai
Kā piemēru veiksmīgai dabas daudzveidības sargāšanai var minēt vērtīgās Engures ezera apkārtnes pļavas, kurās sastopamas arī daudzas ES direktīvās minētās augu biotopu un putnu sugas, piemēram, ķīvītes un upju tilbītes. Šīs sugas pļavās var mitināties, kamēr tās nav aizaugušas ar krūmiem un niedrēm. Taču Engures ezers ir ļoti bagāts ar barības vielām un slāpekli un tāpēc jau kopš piecdesmitajiem gadiem strauji aizaug. Turklāt vietējie tur vairs negana lopus un nu ir pienācis pēdējais brīdis rīkoties.
Protams, var pļavas katru gadu izpļaut, taču tas ir darbietilpīgs un arī dārgs pasākums. Tāpēc Eiropas Savienības LIFE projektā ir atrasts kāds vienreizējs pasākums – pļavās ganās un tām aizaugt neļauj dzīvei savvaļā piemērotas Skotijā selekcionētas gaļas govis. Tās krusto ar "Latvijas brūno", lai būtu piemērotākas dzīvošanai Latvijas apstākļos, kā arī ar savvaļas dzīvei piemēroto pinkaino govi "Highlander". Šīs Engures pļavu apdzīvotājas audzē bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā "Kalnbērziņi" Zaubē.
Projekta autori iesaista arī vietējos iedzīvotājus. Engures ezera pretējā krastā top cits projekts, kurā ar zemes īpašnieci slēdz šādu līgumu – saimniece saņem noteiktu daudzumu govju un viņas pieskata. Divus vai trīs gadus viņa apņemas tās ganīt noteiktā aplokā, bet pēc tam var rīkoties pēc sava prāta. Tas ir izdevīgi gan saimniecei, jo viņa var šos gaļas lopus pavairot un pārdot, gan arī dabai, jo vērtīgas pļavas tiek dabiski apsaimniekotas. Turklāt tas nav dārgi, jo govis cauru gadu dzīvo savvaļā un tikai ziemā nedaudz jāpiebaro.
Līdzīgs projekts top arī pie Abavas, tomēr pagaidām šāda iedzīvotāju un dabas sargātāju sadarbība ir pašos pirmssākumos. Tuvāko plānu vidū ir arī reto zilo govju ganīšana piekrastes pļavās.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams teic.2. - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams...

  • Nav pasaulē vietas, kur nebūtu ukraiņu

    Ukraiņu vēsture Latvijā sākas aptuveni 19.gadsimtā. Pirms 1. pasaules kara ukraiņu diaspora nav bijusi liela - aptuveni trīs līdz četri tūkstoši...

  • Policija imformē

    Iet bojā vīrietis. Ugunsdzēsēji 12.maijā informējuši policiju, ka Pededzes pagastā ugunsgrēkā gājis bojā 1953.gadā dzimis vīrietis.Iet bojā...

  • Vai līki gurķi būs jāizmet?

    Runājot par ES uzliktajiem ierobežojumiem dārzeņu audzētājiem, visvairāk piemin standartu gurķim, kas Eiropas Savienībā nedrīkstēšot būt līks.Runājot...

  • Ar ko ES atšķiras no PSRS?

    Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.Abām savienībām ir zināma līdzība:...

  • Upe

    "Apsīšu" mājas grimst ziemas vakara krēslā, taču tās logos neatspīd ne mazākais gaismas stariņš, kas vēstītu par to, ka mājās būtu kaut viena dzīva...