Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gredzens

Soļi nodipēja uz ceļa, puika bija ticis pāri grāvim. - Pagaidi, - Guntis brēca nopakaļus, pīdamies pāraugušajā zālē, kur vietumis auga durstīgas, pārziedējušas usnes.

2.
Soļi nodipēja uz ceļa, puika bija ticis pāri grāvim.
- Pagaidi, - Guntis brēca nopakaļus, pīdamies pāraugušajā zālē, kur vietumis auga durstīgas, pārziedējušas usnes. Beidzot arī viņš bija uz grants ceļa. Vecākais brālis iesāka smieties, rādīdams ar pirkstu uz Gunta biksēm, tās bija aplipušas ar ancīšu pogaļām. Puika ar plaukstu berzēja nost sīkās dadža galviņām līdzīgās pogas.
- Ko tu smej? - Guntis apvainojās.
- Varēji taču pagaidīt.
- Ū, sīkaļa, pilsētā tu biji daudz drošāks, - Ainārs izsmejoši sacīja.
- Tur vismaz nav čūsku un spoku, - Guntis spurojās pretī.
Puišeļi klusēdami soļoja mājup, ar purngaliem pasperdami kādu akmentiņu. Ceļš vijās te uz kreiso pusi, te - uz labo, it kā par ceļa taisītāju būtu bijis iecelts zaķis, kurš izlīkumoja to pēc savas patikšanas. Apkārtne pavisam vienmuļa: tīrumi mijās ar alkšņu puduriem, pauguri ar ieplakām, kur koku pakājēs slējās kādreiz meliorācijas laikā sagrūstās akmeņu un celmu kaudzes, tagad jau aizaugušas ar nātrēm un avenājiem. Ainārs gāja neskatīdamies apkārt, kamēr Guntis grozīja galvu uz visām pusēm, pētīdams apkaimi. Pagājuši garām izpostītajām fermas ēkām, kur kā mēms pārmetums cilvēku nesaimnieciskajai rīcībai un alkatībai baltoja pāri palikušās sienas, zēni nokļuva uz lielceļa. Pamīšus ceļa abās pusēs atradās viensētas. Necik tālu gājuši, brāļi nogriezās, lai īsinātu ceļu. Pāri kalnam - un skat, tepat ir viņu mājas.
Mājas!
Cik salds un tīkams ausij šķiet šis vārds. Tagad viņiem ir pašiem savas mājas! Pilsētas dzīvokli nācās atstāt, jo komunālie maksājumi par trīsistabu dzīvokli pieauga katru gadu, bet vecāku alga - ne tik, cik melns aiz naga. Tad pienāca brīdis, kad, saliekot kopā tēva un mātes nopelnīto, vajadzēja izlemt, vai naudiņu atdot par iztērēto siltumu, ūdeni un elektrību un pašiem zobus kārt vadzī, vai arī iedzīvoties parādos. Varēja, protams, samainīt dzīvokli pret mazāku platību ar daļējām ērtībām... Tā tomēr nebija izeja, vecāki skumji secināja. Kāpēc lai viņi nepārceltos uz laukiem? Necik tālu no pilsētas par pārdotā dzīvokļa naudu tika iegādāta māja. Īsta lauku māja ar palielu šķūņi, kūti, aku pagalmā un pirti pie neliela dīķīša. Bijusī saimniece bija aizgājusi Dieva mierā, un radinieku māju pārdeva.
Puikas joza lejup no kalna. Kā uz delnas pārskatāma visa saimniecība: dzelteno māju no trim pusēm apjoza milzīgas egles, tās sargāja sētu no ziemeļu vēja aukstās elpas. Aiz kūts pletās paliels kartupeļu lauks, blakus zeltoja šņore auzu un miežu. Ko ar tiem vecāki iesāks, zēni nezināja. Tas viss bija mirušās saimnieces sēts un dēstīts.
- Veicīgi mazgājiet rokas un nāciet vakariņās, - Lāsma, zēnu māte, grozoties pie plīts, skaļi uzsauca.
Uz galda sarindojās šķīvi. Vilnis, ģimenes galva, jau nadzīgi strēba zivju zupu. - Dīķī ir karūsas, sīkas, laikam nesen ielaistas, - viņš stāstīja dēliem. - Vajadzēs iztīrīt un padziļināt dīķi.
- Vai arī makšķernieks neprata noķert lielākas zivis, - Lāsma pazobojās.
Pēc laika uz galda parādījās bļodas ar saceptām sēnēm un kūpoši kartupeļi.
- Kaimiņš solīja iedot sivēnu, - Lāsma paziņoja.
- Ko? Cik viņš prasa? - Vilnis pacēla acis.
- Necik. Es apsolīju, ka mēs palīdzēsim viņiem norakt kartupeļus un novākt bietes.
- Kādi - mēs?! - Vilnis pēkšņi kļuva ērcīgs. - Pa kuru laiku?! Mums pašiem savi kartupeļi, tad darbs. Nu, labi, lai arī tas ir maiņās, tomēr... Kādēļ tu neaprunājies ar mani?
- Bet kā tu domā savējos kartupeļus norakt? Ar dakšām vai? Tā tu varēsi laukā kūņoties līdz Mārtiņiem. Kaimiņš atbrauks ar traktoru un...
- Es neiešu vergot svešā tīrumā, - Vilnis pārtrauca sievu. Viņu aizskāra tas, ka Lāsma bija izlēmusi vienpersoniski.
- Kāda vergošana? Civilizēti runājot, tas ir tikai barterdarījums. Mums sivēns ir vajadzīgs.
- Kaimiņam ir divi hektāri kartupeļu aizstādīts. Vai apjēdz?- Vilnis turpināja dusmoties. - Viņi tevi pataisīs par nealgotu kalponi.
- Es arī neiešu rakt kartupeļus kaimiņiem, - Ainārs strikti paziņoja.
- Es labāk iešu sēnēs.
- Pareizi, dēls. Piesālīsim ziemai sēnes.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...