Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gredzens

Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami liecināja, ka Kazimira Plāna sešdesmit piektās dzimšanas dienas svinības tuvojas noslēgumam.

1.
Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami liecināja, ka Kazimira Plāna sešdesmit piektās dzimšanas dienas svinības tuvojas noslēgumam. Sievas, sasēdušās nelielā pulciņā, tarkšķēja par ikdienas lietām, kamēr vīri, cilājot glāzes ar pašdarinātu miestiņu, pārgudri spriedelēja par politiku.
- Es jums saku, kā šeit stāvēdams! Kad mans dēls iekļūs Saeimā, tad, tad... mēs visi zili zaļi dzīvosim! - lielījās Ludvigs Mežickis. - Visus ceļus mūspusē noasfaltēs, ka es saku!
- Vai šņabi arī dos? - sev zem deguna murmulēja Žanis, kuru visi viņa sīkā auguma dēļ sauca par Žanīti.
- Dos, - Ludvigs viltīgi piemiedza ar aci. - Ja vien tu balsojot, izvēlēsies pareizās partijas lapiņu...
- Nu, nu... Visi jau nav pērkami, Ludvig, - Kazimirs iebilda.
- Vai es to saku? - Ludvigs paraustīja plecus. - Vai tad mans dēls, sēdēdams pagasta vecākā krēslā, ir sēdējis rokas klēpī salicis? Bijis negodīgs? Strādā! Bet kad pietrūkst tās naudiņas, neko nevar izdarīt... Kod vai pirkstā.
- Tavs Modris ir krietns vīrs, - Žanītis māja ar galvu.
- Jā, ne tā, kā viens otrs. Ai, ja bērniem nāktos atbildēt par tēvu grēkiem, - Kazimirs domīgi noteica.
- Ko tu runā?! - Žanītis sašuta. - Tu neskaties uz mani tā. Kas par to, ka tu šodien esi jubilārs, bet mani... mani tu neapvainosi! - sīkais vīrelis, mēģinot piecelties no galda, nespēja vairs taisni nostāvēt. Niecīgākā vēja pūsmiņa būtu viņu nogāzusi gar zemi. - Tu neapvainosi manu tēvu un mani. Kas par to, ka viņš sēdēja. Izbijušais vairs nav jāceļ dienas gaismā.
- Kuš, kuš, - Ludvigs Žanīti apķēra ap pleciem un atspieda viņu atpakaļ krēslā. Skaļus smieklus dārdinot, viņš to mierināja: - Kazimirs mīl filozofēt. Viņš jau nemaz par tevi nedomāja, bet teica vispārīgi...
- Protams, Žanīt, - Kazimirs ielēja glāzē alu un sniedza to kaimiņam. - Es runāju par kara noziedzniekiem. Ir pagājuši daudzi gadi, bet ir vainīgie, kuri vēl nav sodīti...
- Ak, tu mans, mīļais draudziņš, - Žanītis apraudājās. - Piedod, man vecajam muļķim. Sabučosimies, Kazimir, un izlīgsim mieru.
Žanītis pieslējās kājās. Paspēris soli sāņus, viņš nogāzās uz grīdas, noraudams sev līdzi krēslu.
- Lops, kas lops, - palīgā steidzās Žanīša sieva Paulīna. - Kauns! Kauns! Kā es tevi tagad dabūšu mājās, ko?
- Pārgulēs tepat, vietas pietiks visiem, - Kazimirs samierinoši noteica. - Un rīt mājās pārnāks svaigs kā gurķītis.
- Es iešu mājās! - Žanītis bravūrīgi paziņoja un mēģināja piecelties, ieķēries galdauta malā. Uz grīdas nokrita daži šķīvīši un glāzes.
- Žani!
- Ē, Žanīt, tā lieta tā neies, - Ludvigs sagrāba vīreli aiz padusēm un uzstatīja viņu kājās. - Es tevi aizvedīšu mājās.
- Es...es pats, - nevarīgi pretojās Žanītis.
Atvainojusies Kazimiram un viņa sievai Baibai par sagādātajām neērtībām un apsolījusies nopirkt saplēsto šķīvju vietā jaunus, Paulīna aizsteidzās pakaļ Ludvigam un vīram.
Kazimirs domīgs apsēdās pie galda, atbalstīja ar rokām galvu un skatījās, kā Baiba ar māsu pēc viesu izklīšanas nokopj galdu.
-Traukus nomazgāsim rīt, - viņas sarunājās savā starpā. - Kazīt, ir jau vēls, ej gulēt!
- Jā, - viņš nožāvājās. - Iziešu laukā paskatīties, ko tas suns visu laiku rej.
- Varbūt Žanītis dziesmu uzvelk, - Baiba pasmējās.
- Nu ja... - Kazimirs atbildēja.
Kazimira sieva tobrīd vēl nenojauta, ka viņa savu Kazi redz pēdējo reizi. Ne pēc mirkļa vai stundas, pat ne rītā Kazimirs vairs neatgriezās istabā. Viņš pazuda pavisam, gluži kā būtu izkritis caur zemi.
***
Pēc pieciem gadiem...
Saule lēnām slīdēja tuvāk apvārsnim, un vakara ēnas no koku galotnēm stiepās pāri visai noriņai, atstājot šauru, apspīdētu strēli pie lazdu krūmiem. Divi pusaudži līkņāja ap lazdu krūmiem, lasīdami uz zemes nobirušos riekstu čemurus. Zēni neskatījās, ka trāpījās kāds smecernieku bojāts rieksts, visus atrastos gardumus tie sameta tīkliņā, pie reizes kādu arī pārkozdami.
- Būs gana, - augumā garākais puika sacīja. - Iesim mājās.
-Es tūlīt, - jaunākais zēns ar kociņu kašāja lapas, cerēdams atrast kādu noslēpušos riekstu. - Pagaidi, Ainār.

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...