Grib attīstīt Marienburgu

Lai pēc iespējas ātrāk Alūksnē attīstītu kādu teritoriju un radītu jaunas darba vietas, Alūksnes novadam savas idejas un palīdzību piedāvā uzņēmējs Oskars Gudrais no Rīgas. Ar tām viņš iepazīstināja deputātus pagājušajā nedēļā Tautsaimniecības komitejas sēdē.

O.Gudrais ir arī biedrības “Marienburgas kultūrvēsturiskais mantojums” valdes loceklis, kas pašvaldībā vērsās ar iesniegumu, izklāstot savas ieceres. O.Gudrais ar Alūksnes pusi saistīts jau aptuveni četrus gadus – viņam pieder atpūtas komplekss Ziemera pagastā un pašlaik viņš ierīko zivju dīķus Annas pagastā. Abām iecerēm O.Gudrais piesaistījis Eiropas fondu līdzekļus, uzsverot, ka tādējādi mūsu pusē ieguldījis jau apmēram 4 miljonus latu. “Mēs gribam iesaistīties Alūksnes dzīvē, kopā ar Eiropas fondu un Alūksnes pašvaldības palīdzību sakārtojot atsevišķas teritorijas. Alūksne ir skaista pilsēta ar bagātu vēsturi, bet mēs neapzināmies un neizmantojam Alūksnes potenciālu. Mūsu biedrības subjektīvs viedoklis ir – viss, kas saistās ar Alūksnes ezeru, pili, parkiem, veido 90 procentus Alūksnes vērtības un ir pilsētas pērle. Papildus saimnieciskajām lietām, kas nav mazsvarīgas, pilsētai par to vajadzētu padomāt,” uzskata O.Gudrais un pauž pārliecību - trīs līdz četru gadu laikā varētu Alūksnei piesaistīt daudz finanšu.

Sola piesaistīt Eiropas naudu  
Uzņēmējs uzsver, ka biedrības galvenie mērķi ir Alūksnes novada kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību apzināšana, izpēte, saglabāšana, aizsardzība un popularizēšana; kultūrvēstures pieminekļu izpēte, restaurācija; Alūksnes Jaunās pils un tās parka mērķtiecīga funkcionālā izmantošana. “Šobrīd ir pieejami daudzi Eiropas struktūrfondi – tie jāapgūst līdz 2013.gadam. Kultūras parkiem un informatīvajai sadaļai ir pieejams apjomīgs finansējums, turklāt to ir pietiekami viegli iegūt, ja strādā. Mūsu biedrība ir gatava ieguldīt arī savus līdzekļus, lai veiktu izpēti, piemēram, Alūksnes ezerā. Cik esmu runājis ar makšķerniekiem, klubu pārstāvjiem – ar Alūksnes ezeru ir bēdīga situācija, kas jāsakārto, lai sāktu saprast, kas tas tāds ir – ezers: vai tur jāpapildina zivju resursi, kā pareizi apsaimniekot ezeru, varbūt jānolaiž ūdens līmenis par 30 centimetriem, lai piekļūst saule un veicinātu mikroprocesus,” saka O.Gudrais.

Vajag iekonservēt pilsdrupas
“Pirmkārt, mūsu biedrība uzņemtos atbildību idejas izstrādē par Alūksnes ezeru, tā apkārtni, Pilssalu un šo teritoriju pilnveidošanu. Pilssala ir ļoti unikāls objekts – tā ir skaista un tīra, bet darāmā vēl daudz. Ir Eiropas programmas, caur kurām varētu piesaistīt finansējumu pilsdrupu iztīrīšanai un iekonservēšanai. Uzskatu, ka pilsdrupas jau kļūst bīstamas – var uzkrist kāds akmens, bet zināms, ka bērniem tur patīk ložņāt. Pilsdrupas pievelk tūristus kā magnēts, tomēr līdz galam šī vieta nav sakārtota. Manuprāt, pēc desmit gadiem pat drupu Pilssalā vairs nebūs – akmeņi izbrukuši, koki un krūmi saauguši, tādēļ jāsaglābj - ja tur visu iztīrītu, izveidotu celiņus, norādes, izvietotu vēstures aprakstus, iekonservētu drupas, tad šī teritorija arī būtu interesantāka un pieejamāka tūristiem. Arī norvēģi un zviedri labprāt piedalītos šādos projektos, bet Alūksnes novada finansiālā līdzdalība būtu ļoti minimāla,” saka O.Gudrais.

Piesaistīs profesionāļus
Tautsaimniecības komitejas vadītājs, domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers interesējās, vai biedrība jau veikusi izpēti par Alūksnes ezeru. O.Gudrais norāda, ka ir par to apkopojis informāciju.
“No cilvēkiem sāk rasties daudz sūdzību par ezera līmeni, aizaugušām krastmalām. Mēs paši biedrībā neesam profesionāļi ne hidrobūvēs, ne akvakultūrās, ne zivsaimniecībā, tādēļ – lai nebūtu kļūdas, tas jāuztic profesionāļiem. Manuprāt, vajadzētu izstrādāt gala koncepciju par ezeru, lai nebūtu šaura darbība, piemēram, tikai ielaižot zivju mazuļus,” saka O.Gudrais. Dz.Adlers taujāja, kas no pašvaldības ir nepieciešams, lai biedrībai deleģētu funkciju to visu īstenot. O.Gudrais spriež, ka tas varētu būt patapinājuma līgums ar Alūksnes novada domi par konkrētām teritorijām un plāniem, ko tur paveikt. “Bez pašvaldības mēs neko nevaram izdarīt, jo patiesais labuma guvējs būs pašvaldība, nevis biedrība. Bezatlīdzības formā pašvaldība attiecīgas teritorijas nodotu biedrībai uz noteiktu laiku, lai piesaistītu Eiropas naudu publiskā labuma gūšanai – biedrība labumu no tā negūs, bet attīstīs teritoriju,” skaidro O.Gudrais.

Taps globāla koncepcija
Deputāts Andis Krēsliņš norāda, ka par Alūksnes ezeru atbildīga ir pašvaldības aģentūra “Alja”, ar ko varētu slēgt sadarbības līgumu. Turklāt Alūksnes ezera apsaimniekošanas plāns jau ir izstrādāts un daudzas labas lietas jau izdarītas. O.Gudrais uzskata - var paveikt arī daudz vairāk, ja ir vēlme, un iebilst, ka par Alūksnes ezeru vajag globālāku koncepciju, par ko atbild viena organizācija. “Piemēram, “Alja” kaut ko dara vai tikai aprunājas un trenkā makšķerniekus?” atjautā O.Gudrais. Deputāts Ainars Melders pārjautāja, vai pareizi sapratis, ka stratēģiju izstrādās biedrība kopā ar pašvaldību Eiropas naudas piesaistei, bet īstenos to Alūksnes dome, nevis biedrība. “Par ūdens līmeni ezerā ir diskutēts jau pirms desmit gadiem, savulaik ir veikta arī izpēte – vajag visus šos datus apkopot un atrast risinājumu. No Alūksnes ezera ir divas iztekas – caur taci uz Alūksnītes upi un caur Oskara Gudrā īpašumu Dzilnas ezeru, kas vispār nefunkcionē,” saka A.Melders un piebilst, ka kopumā “doma ir skaista”.

Piedāvājumu jāizmanto
Deputāti vienojās, ka līdz 20.maija Finanšu komitejas sēdei uzņēmējs sagatavos rakstiski līguma projektu, lai pēc tam to varētu virzīt uz domes sēdi 27.maijā. Pēc komitejas sēdes “Alūksnes Ziņas” uzrunāja Dz.Adleru, taujājot, kādēļ pašvaldības darbinieki paši nevar izstrādāt šādus projektus ES fondu apguvei, bet jāiesaista biedrība. Dz.Adlers norāda – ja ir piedāvājums, kas neuzliek papildus saistības, izmaksas vai zaudējumus, to jāizmanto. “Es nekad nebūšu pret piedāvājumu no malas, ja kāds cilvēks saskata, ko Alūksnē varētu attīstīt vai ka var radīt darba vietas. Novadā pašlaik strādā ne tik daudz speciālistu – mēs nevaram atļauties veidot vienu darba vietu pie otras, bet Eiropas fondu apguves laiks ir ierobežots - līdz 2013.gadam. Ļoti šaubos, vai šobrīd pašvaldība spēj pati to visu apgūt. Pašvaldībai ir jāpaiet pretī, ja kāds šeit grib kaut ko attīstīt - ir daudz runāts ar uzņēmējiem, fiziskām personām, speciālistiem un pamazām kāds piesakās. Šīs biedrības piedāvājumā nesaskatu neko pretrunīgu. Jo vairāk meklēsim argumentus, kādēļ to nevajag darīt, jo vairāk arī neko Alūksnē neizdarīsim,” ir pārliecināts Dz.Adlers.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnieši fano Vācijā

    Šonedēļ uz Pasaules čempionāta hokejā viļņa dzīvo daudzi Alūksnes un Apes novada iedzīvotāji, kas aizbraukuši spēles vērot klātienē uz Vācijas...

  • Pasniegs barikāžu piemiņas zīmes

    Alūksne Administratīvās ēkas lielajā zālē trešdien, 19.maijā, pasniegs 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi 70 Alūksnes un Apes novada ...

  • Gādā par teritorijas attīstību

    Alūksnes novada pagastos darbu sākuši attīstības speciālisti, kurus sevišķi gaidījuši lauksaimnieki. Vairāki ir līdzšinējie lauksaimniecības...

  • Cīnās par naudas prēmijām

    Alūksnes jaunie džudisti atgriezušies no sacensībām Liepājā, kur Latvijas un Lietuvas cīkstoņu konkurencē izcīnītas trīs medaļas.Vienīgo zelta medaļu...

  • Vai apmeklēsiet Muzeju nakts pasākumus?

    Kristiāns no Alūksnes Domāju, ka iešu tepat uz pilsētas muzejiem. Pēdējo reizi muzejā biju šajā mācību gadā – tas bija Apē.  Vija no Alūksnes Šī...

  • Vēlas aizliegt medņu medības

    Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicinājusi jaunajā medību sezonā nepieļaut medņu medības līdz brīdim, kamēr būs ticami dati par pozitīvām izmaiņām...

  • Vai sekosiet līdzi pasaules čempionātam hokejā?

    Santa no Alūksnes Noteikti skatīšos visas spēles. Latviešiem kopvērtējumā prognozēju vismaz 7.vietu. Imants no Jaunlaicenes Protams, skatīšos....

  • Par Eiropu, pašcieņu un iespējām

    1950.gads Latvijā. Pirms gada vairāk nekā 43 000 Latvijas iedzīvotāju, pārsvarā zemnieki, masveidā deportēti uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem....

  • Neļauj atslābt

    Sestdien Alūksnes pilsētas Tautas namā notika Alūksnes un Apes novadu deju skate. Tajā savu sniegumu žūrijai rādīja seši vidējās paaudzes vai senioru...