Grūtāk ir integrēties mazākumtautību pārstāvjiem un invalīdiem

Pašvaldību un valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju un Imigrācijas departamenta pārstāvji no Alūksnes un Gulbenes vakar tikās seminārā “Sapratne, tolerance, sadarbība - vienotas sabiedrības veidošanas priekšnosacījums”.

Pašvaldību un valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju un Imigrācijas departamenta pārstāvji no Alūksnes un Gulbenes vakar tikās seminārā "Sapratne, tolerance, sadarbība - vienotas sabiedrības veidošanas priekšnosacījums".
Semināra dalībnieki diskutēja par sabiedrības integrāciju un neviendabīgumu, sadarbības formām starp dažādām sabiedrības grupām un to, kā viņi var veicināt integrāciju. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolnieces Ilona Marhele un Baiba Kuka, kas arī piedalījās seminārā, uzskata, ka Alūksnē visgrūtāk ir integrēties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un mazākumtautību pārstāvjiem. "Domājam, ka mūsu pilsētā integrācija ir tikai sākumstadijā un mēs pamazām virzāmies uz tās attīstīšanu. Lai veicinātu integrāciju, pašiem ir jāiesaistās šajā procesā, nevis jāgaida, kad kāds vēlēsies iekļauties sabiedrībā. Integrācijai jābūt abpusējam procesam," viņas uzsver.
Šādā seminārā jaunietes piedalījās pirmo reizi. "Semināra laikā daudz diskutējām par dažādām aktuālām tēmām, piemēram, ko mēs esam gatavi ieguldīt, lai veicinātu integrāciju, kas šajā procesā ir vissvarīgākais. Dalījāmies pieredzē un stāstījām par gadījumiem, kad esam palīdzējuši kādam iekļauties sabiedrībā. Runājām par stereotipiem, kas sabiedrībā ir izveidojušies par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pensionāriem, maznodrošinātajiem, cittautiešiem, no ieslodzījuma atbrīvotajiem," stāsta I.Marhele un B.Kuka.
Semināra vadītāja Ausma Pastore uzsver, ka sabiedrībai ir jāizprot mērķauditorijas, kurām integrācija ir nepieciešama. "Semināra mērķis bija palīdzēt izprast šo sarežģīto jēdzienu - integrācija - un atrast saistību ar tās procesiem. Integrācijai nav beigu un sākumposma, jo vienmēr būs kāds cilvēks, kas sabiedrībā nejutīsies droši. Ir jāmeklē veidi, kā katram personiski iesaistīties integrācijā, lai kādam - vismaz vienam cilvēkam - palīdzētu," norāda A.Pastore.
Viņa apgalvo, ka integrēties vajag ne tikai nacionālajām minoritātēm. "Integrēties vajag seksuālajām minoritātēm, jaunajām māmiņām pēc dzemdību atvaļinājuma, jaunajiem vecākiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem un citiem. Turklāt integrācija ir abpusējs process. Cilvēkiem ir jāvēlas integrēties, bet sabiedrībai viņi jāpieņem tādi, kādi viņi ir. Semināra laikā secinājām, ka viss ir atkarīgs no cilvēkiem - cik daudz viņi ir gatavi, lai atbalstītu integrāciju un neuzspiestu citiem savu viedokli," klāsta A.Pastore.
Viņa atzīst, ka reizēm cilvēki neapzināti kavē integrāciju. Piemēram, kad krievu valodā runājošais ar latvieti cenšas runāt latviski, bet valoda viņam nerit raiti, latvietis sāk runāt krievu valodā, tādējādi liedzot iespēju runāt latviski un integrēties Latvijā. "Šajā seminārā cilvēkiem ir iespējas izteikties un arī paklusēt, bet viņiem nav tiesību pārmest kādam, ka viņa viedoklis nav patiess," saka A.Pastore. Seminārs risinājās Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projektā "Tuvās un tālās mājas".

Citu datumu laikraksti