Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gruzīni strādā pārsvarā bērnu dēļ

Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni.

Pirmā liecība par gruzīniem Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām, kad mūsu zemē dzīvojuši 12 gruzīni. Šodien Latvijas gruzīni zina stāstīt, ka pirmais viņu tautības pārstāvis Latvijā bijis kņazs Pjotrs Bagrations.
Cara laikā no 1868. līdz 1884.gadam viņš bija Baltijas apgabala gubernators un pēc viņa iniciatīvas uzcelta Kristus dzimšanas katedrāle. Bagrationa klātbūtne mudinājusi Latvijā ierasties arī citus gruzīnus.
Pēc revolūcijas Krievijā daudzi gruzīni, kas Latvijā kalpoja cara laikā, palika dzīvot Baltijā, arī Rīgā. Bet pēc 2. pasaules kara Latvijā ieradās dažādu profesiju cilvēki, arī gruzīni te atrada darbu vai uzsāka mācības. Tautas skaitīšanas dati 1989.gadā liecināja, ka Latvijā dzīvoja 1357 gruzīni, šodien - aptuveni 900, no tiem 200 līdz 300 ir Latvijas pilsoņi.
Trīsdesmitajos gados neatkarīgās Latvijas laikā darbojās biedrība "Kaukāzs", bet pēc dažiem gadiem izveidojās atsevišķas biedrības - arī gruzīnu. Četrdesmitajos gados tās visas gan sagrāva. Latvijas Gruzīnu biedrība, kas darbojas šobrīd, organizēta pēc 1989.gada 9.aprīļa traģiskajiem notikumiem Tbilisi, Neatkarības dienā - 26.maijā - kopā sanākot grupai cilvēku. Juridiski to reģistrēja pāris gadus vēlāk.
"Visā šajā laikā uzturam sakarus ar oficiāliem gruzīnu viesiem. Pēdējos gados notikušas savstarpējas abu valstu ārlietu ministru vizītes, bijuši parlamentāri sakari. Kultūras sakariem gan ir kampaņu raksturs. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā laikā mūsu darbība nav īpaši aktīva," stāsta Latvijas Gruzīnu biedrības priekšsēdētājs Marlens Mikiani, kas Latvijā dzīvo no 1970.gada, kad pēc Politehniskā institūta absolvēšanas te palika strādāt.
Lai gan gruzīni Latvijā ir mazskaitlīga nacionālā minoritāte, no 1993. līdz 2000.gadam viņu darbība bijusi aktīva. Pašiem meklējot finansējumu, darbojusies gruzīnu skola, deju un dziesmu grupas. Tad notika tautas atsijāšanās - daudzi aizbrauca no Latvijas, arī daļa skolotāju, kas strādāja skolā. "Šobrīd meklējam atbilstošas iespējas, lai atkal organizētu skolu, cerot, ka būs cilvēki, kas spēs strādāt par skolotājiem. Ja biedrībā ir daudz biedru, tad vieglāk kopt nacionālo kultūru. Neliels gruzīnu skaits dzīvo dažādās Latvijas pilsētās. Tāpēc grūti kaut ko noorganizēt, jo tas nav iespējams ne materiāli, ne cilvēku resursu ziņā. Tāpēc mūsu laikabiedri cenšas piemēroties situācijai," spriež M.Mikiani.
Gruzīni pulcējas nacionālajos svētkos un piemiņas dienās. Svētku reizēs viņi dzied, dejo, bauda nacionālo virtuvi un ievēro tradīcijas, kuras lielākoties glabā un nodod tālāk tieši ģimenē.
Mākslinieks Sandro Čhaidze ir dzimis Latvijā, bet no desmit gadu vecuma, kad pirmo reizi bijis Gruzijā, tā kļuvusi par neatņemamu viņa dzīves daļu. "Jo tauta ir vecāka, jo tā bagātāka ar dažādām tradīcijām, dzīves principiem, likumiem, pēc kuriem būtu jādzīvo," uzskata S.Čhaidze. Gruzija kā valsts pirms dažiem gadiem atzīmēja 3000 pastāvēšanas gadus. "Savulaik daudzus gruzīnu uzskatus man bija grūti saprast, bet tad secināju, ka man tie patīk un no tiem iespējams daudz ko mācīties. Kāpēc tu dzīvo un strādā? Daudzi atbildētu, ka veido karjeru, lai kļūtu pazīstami, sapelnītu vairāk naudas. Mēs ar sievu uzskatām, ka to darām bērnu dēļ. Mēs maksimāli visu atdodam viņiem, un tā nav lutināšana," skaidro S.Čhaidze.
"Bērnu audzināšanas pamatnoteikums ir cieņa pret vecāko paaudzi. Tādējādi cilvēks izaug dvēseliskāks nekā tāds, kas nerēķinās ar citiem. Tā bērnā ieaug ne tikai cieņa pret vecākiem cilvēkiem, bet viņš adekvāti reaģēs uz vecāku cilvēku domām, rīcību, padomiem. Un tas cilvēkam dzīvē palīdz. Turklāt svarīga gruzīnu kultūras daļa ir virtuve, dejas un dziesmas. Ja ir kaut mazākā iespēja to īstenot, tad tas rada piederību nācijai," papildina M.Mikiani.
Kmarai Svanidzei kādu laiku piederēja gruzīnu restorāns. Viņa atzīst, ka mājās ir goda lieta, ciemiņus gaidot, klāt bagātīgu galdu. "Tā ir bauda, kad pati gatavo un pienes mielastu, un ciemiņi ir apmierināti," atzīstas K.Svanidze. Šobrīd Latvijā gruzīnu virtuvi īsti nav kur baudīt - ja nu vienīgi pie pazīstamiem gruzīniem.
Gruzīniem ir īpašas ēšanas un vīna baudīšanas tradīcijas. "Vīna dzeršana ir rituāls, lai kontaktētos ar cilvēkiem, ar kuriem ir patīkami pasēdēt kopā un parunāties, ieklausīties otra dvēselē. Un gruzīns nedzer bez tosta. Viens skaisti pasaka, cits papildina, trešais vēl kaut ko oriģinālu piebilst. Arī dzied parasti pēc labas sarunas. Pirmais tosts parasti ir par dzimteni vai mieru, tad - par vecākiem, trešais - par Dievu," stāsta M.Mikiani.
"Nevar iemācīties teikt tostus. Tiem jānāk no sirds. Un cilvēkiem patīk izteikties. Kad viņi runā, pats process pie galda kļūst daudz interesantāks. Ir aizraujoši klausīties, ko saka citi par to pašu, par ko tu jau esi izteicies. Sanāk tāda kā prāta banka: novērtē tavu intelektu, prasmi izteikt domas par konkrētu lietu vai cilvēku," skaidro S.Čhaidze.
"Latvijā ir gruzīni, kas nekad nav bijuši etniskajā dzimtenē. Pienāk brīdis, kad asinsbalss tomēr mostas. Tad viņi meklē iespēju runāt gruzīniski un interesēties par gruzīnu ēdieniem. Man patīk stāstīt, rādīt," atzīst K.Svanidze.
Lai gan, lasot šo rakstu, retais pacels vīna glāzi, tomēr M.Mikiani nobeidz ar tostu: "Par latviešu un gruzīnu tautas draudzību, lai mums vienmēr būtu iemesls braukt citam pie cita, atcerēties citam citu, lai kultūras tuvinātos un mēs gūtu baudu, klausoties un skatoties visu, ko māk mūsu tautas."

Citu datumu laikraksti

  • Uzzini par sevi internetā

    Informāciju tehnoloģiju uzņēmums "Lursoft IT" ir papildinājis elektroniski pieejamo informāciju pakalpojumā "Tavi dati".Informāciju tehnoloģiju...

  • Vai ir nepieciešams nodrošināt valūtu ar zeltu?

    20.gadsimta sākumā centrālajās bankās bija lieli zelta krājumi, jo tolaik gandrīz visas pasaules valūtas bija piesaistītas zeltam un nodrošinātas ar...

  • Kā iemācīties teikt komplimentus?

    Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams remonts.Žurnāla "Mans Īpašums" maija numurā lasiet: mājoklis:ja nepieciešams...

  • Upe

    - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams teic.2. - Mamm, es redzēju nelabu sapni! - viņš vēl samiegojies, raudādams...

  • Nav pasaulē vietas, kur nebūtu ukraiņu

    Ukraiņu vēsture Latvijā sākas aptuveni 19.gadsimtā. Pirms 1. pasaules kara ukraiņu diaspora nav bijusi liela - aptuveni trīs līdz četri tūkstoši...

  • Policija imformē

    Iet bojā vīrietis. Ugunsdzēsēji 12.maijā informējuši policiju, ka Pededzes pagastā ugunsgrēkā gājis bojā 1953.gadā dzimis vīrietis.Iet bojā...