Gūst pieredzi Izraēlā

Izturot atlasi konkursā, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Iveta Mikijanska un Lāsma Jaunozoliņa devās uz Izraēlu, lai kopā ar vēl 20 Latvijas skolotājiem piedalītos izglītojošā seminārā Starptautiskajā holokausta izglītības centrā “Yad Vashem” Izraēlā. Šāds brauciens notiek jau astoto gadu, un abas skolotājas ir pirmās no Alūksnes novada, kuras tajā devušās.

Dažādu valstu skolotāji
Brauciens, ko organizēja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Izraēlā un “Yad Vashem” centru, notika no 17. līdz 25.februārim. Seminārā notika lekcijas par jūdaisma vēsturi, antisemītismu, ebreju kultūras mantojumu, ebreju glābējiem, bija tikšanās ar holokaustā izdzīvojušajiem ebrejiem, “Yad Vashem” muzeja apskate. Latvijas skolotājus uzrunāja arī Latvijas vēstniece Izraēlā Elita Gavele un ebrejiete Mērija, kura savulaik dzīvojusi Liepājā, izdzīvojusi holokaustā un tagad atgriezusies uz dzīvi Izraēlā.
“Centrs “Yad Vashem” šādus seminārus rīko dažādu valstu skolotājiem. Viens no nosacījumiem – skolotājiem jau iepriekš jābūt apmeklētiem kursiem par holokaustu, kurus rīko Latvijā. Pieteicāmies konkursā pirmo reizi, un prieks, ka tikām. Apmācību programma bija ļoti piepildīta – no agra rīta līdz vēlam vakaram, bet to plānošana bija ļoti laba, no tā mēs varam tikai mācīties. Tēmas bija sakārtotas tā, lai cilvēki nenogurst, mijās ar praktiskajām nodarbībām dažādās vietās,” saka I.Mikijanska.

Lauž stereotipus
Gūtā informācija lauzusi vairākus stereotipus par ebrejiem, kas arī ir semināra rīkotāju mērķis. “Ebreji noteikti ir tauta, no kuras mācīties patriotismu, savas tautas mīlestību. Kā viņi cits par citu rūpējas, atbalsta! Izraēla ir viņu apsolītā zeme, uz kuru vēlas nokļūt ebreji no dažādām pasaules valstīm, kur ir izkaisīti. Arī semināra lektori mums bija no dažādām valstīm, tiesa, pamatā no bijušās PSRS teritorijas – ebreji, kuri dažādos laikos atgriezušies atpakaļ Izraēlā. Izraēlas valsts šogad svin 70.gadadienu, jo tās Neatkarības deklarācija pasludināta 1948.gadā. Pirms Otrā pasaules kara ebreji ir dzīvojuši diezgan noslēgtu dzīvi savās ģimenēs, kopienās, kas viņiem ir ļoti svarīgas. Valstī ir atbalsta programmas ebrejiem, kuri vēlas no citām valstīm atgriezties uz dzīvi Izraēlā – sarūpē dzīvojamo platību, nodrošina sociālo palīdzību,” stāsta I.Mikijanska.
L.Jaunozoliņa piebilst – Izraēlā ir obligāts valsts dienests gan puišiem, gan meitenēm. Par drošību un aizsardzību Izraēlā gādā un domā ļoti nopietni.

Ebreji ir dažādi
Par ebreju pirmskara dzīvi ļoti bieži valda uzskats, ka visi ebreji bijuši ļoti turīgi cilvēki. “Tā nav bijis. Ebreji ir ļoti dažādi – gan turībā, gan uzskatos. Viņiem bijušas ļoti dažādas nodarbes. Tā kā ebreji bija noslēgta kopiena, par viņiem izveidojušies dažādi stereotipi. Man pēc brauciena tie mazinājās,” saka I.Mikijanska.
L.Jaunozoliņa piebilst – no viduslaikiem ir stereotips, ka ebreji dzēruši bērnu asinis. “Viss sākās mēra laikā, kad ebrejus vainoja aku saindēšanā. Tolaik ebreji dzīvoja pilsētu nomalēs, noslēgtās kopienās, ar pārējo sabiedrību nekontaktējās, tādēļ reti kurš inficējās ar mēri. Tādēļ izplatījās mīts, ka viņi sabatā un citos svētkos cep maizītes un piejauc kristiešu bērnu asinis. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ no ebrejiem vairījās. Jāuzsver, ka ebreji uzturā asinis vispār nelieto, arī lopus kauj īpaši, lai lops nemocītos, cūkgaļu pārtikā nelieto – gaļu kopumā lieto maz, bet zivis daudz. Neredzējām nevienu smēķējam vai esot alkohola reibumā,” viņas stāsta.

Bagātīga valoda
Ļoti interesanta bijusi lekcija par ebreju valodu un kultūru. “Man visu laiku bija jautājums, kā ebreji īsti runā – ivritā vai jidišā? Izrādās, ka ikdienas valoda ir ivrits, bet valoda, kurā lasa svētos rakstus, ir jidišs. Ebrejiem ir raksturīgi izteikties ļoti skaisti – valoda ir bagāta ar sulīgiem izteicieniem. Lekcijās nemitīgi tikām uzmundrinātas ar anekdotēm, tiklīdz juta, ka klausītāju uzmanība atslāba. Tajā pašā laikā ļoti daudz ebreju paši pārvalda vismaz četras piecas valodas: viņi bija spiesti iemācīties dažādas valodas, jo ilgus gadus savas zemes viņiem nebija,” saka I.Mikijanska.
Latvijā kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēts 4.jūlijs. Skolēniem tad ir vasaras brīvlaiks. “Seminārā diskutējām, ka Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena ir 27.janvārī par godu tam, ka 1945.gada 27.janvārī tika atbrīvoti Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzītie, tādēļ Latvijā lielāku vērību vajadzētu pievērst arī šim datumam,” norāda skolotāja.

Izpostītās dzīves
“Apmeklējām arī “Yad Vashem” muzeju, kas ir ļoti iespaidīgs, tā izveidē ieguldīts daudz. Gan formas, gan ekspozīciju izkārtojuma ziņā tas ir ar ārkārtīgi lielu emocionālu slodzi. Mūs uz muzeju veda divās dienās. Apmeklētāju – ļoti daudz. Otrās dienas noslēgumā bijām zālē ar milzu kupolu, kur griestos izvietotas nogalināto ebreju fotogrāfijas. Kupola apakšā ir dziļa bedre, ko klāj nedaudz ūdens – ūdenī atspīd fotogrāfiju attēli, simbolizējot dzīves, kas palikušas bedrē. Savukārt kupolam apkārt ir plaukti, kuros izvietotas mapes par katru nogalināto ebreju un priekšmeti, kas viņiem piederējuši. No 6 miljoniem nogalināto ebreju viņiem ir jau apkopota informācija par 4,5 miljoniem. Muzejs joprojām saņem arvien jaunus pētījumus un datus, viņi paši ļoti piestrādā pie atmiņu vākšanas un arhīvu izpētes. Holokausts nav notikums, ko valstis vai sabiedrība labprāt afišē, padomju laikā vispār daudz kas tika noklusēts, ir aizgājis nebūtībā. Bet, izejot no zāles ar milzu kupolu, paveras ļoti skaista ainava uz Jeruzalemi – tā ir apsolītā zeme un sapnis par to tiem, kuri to nepiepildīja...” stāsta I.Mikijanska.
Muzejs apkopo informāciju arī par cilvēkiem, kuri holokausta laikā glāba ebrejus. Pie muzeja ir izveidota Taisnīgo aleja. Pie tās gids stāstīja par vācieti Oskaru Šindleru un latvieti Žani Lipki, kuri arī glāba ebrejus. Katram glābējam alejā iestādīts koks. Ž.Lipkes koks ir pašā priekšā - viens no pirmajiem.

Vērtīga pieredze
L.Jaunozoliņa atzīst, ka šie kursi rosināja interesi par reliģijas vēsturi, Izraēlas vēsturi, ebreju tautas kultūru. “Dzirdētais lika aizdomāties arī par Latvijas traģiskajiem notikumiem un to, kā par tiem mācām skolēniem. Apguvām metodiku, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam Izraēlā par holokaustu stāsta pavisam citādāk nekā vecākiem bērniem, kuri spēj to uztvert jau daudzmaz objektīvi. Ļoti interesanta lekcija bija arī par antisemītismu, tā aizsākumiem Krievijā impērijas laikā, par neiecietību un propagandu, kā tā veidojas, par sekām, jo vārds nav mazāk nāvējošs kā lode. No ebrejiem varam mācīties to, ka par savu zemi jāstāsta viss labais un “netīrā veļa jāmazgā”, kad ciemiņi ir prom, bet jāprot atzīt arī savas kļūdas. Par savu vēsturi viņi runā cieņpilni. Protams, ebreju dzīvesveids ir pakļauts reliģijai un tradīcijām, kas viņiem ir ļoti senas. Vecā Derība un Talmuds ir tas, ko viņi ievēro,” saka I.Mikijanska.
Skolotājas atzīst, ka Latvijas un pasaules vēstures stundās seminārā gūtās zināšanas varēs izmantot, aplūkojot vismaz astoņas tēmas 10. līdz 12.klašu programmā. “Jauniegūtajās zināšanās varēsim dalīties arī ar kolēģiem novadā. Šīs zināšanas varēs izmantot arī sociālajās zinībās, ētikā, audzināšanas stundās, politikā, tiesībās, mācot arī līdzcietību un sapratni. Dzirdētais ļoti rosināja domāt un pārdomāt, ko un kā mainīt ikdienas darbā,” saka L.Jaunozoliņa.

— Līga Vīksna

Citu datumu laikraksti

  • Sievišķība ir skaista! 7

    Sievišķība ir skaista!

    Atverot drēbju skapi, sievietes bieži vien saprot, ka nav ko uzģērbt. Tā jau ir sava veida klasika. Alūksniete Antra Reismane lieliski prot parādīt,...

  • Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Meistarklasē apgūst pavāru stiķus

    Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas...

  • Gaida pieteikumus vasaras nometnēm

    Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvalde ir izsludinājusi Alūksnes novada bērnu un jauniešu vasaras nometņu projektu konkursu.Lai pretendētu...

  • Alūksnē –  jauna ģimenes ārste

    Alūksnē – jauna ģimenes ārste

    Alūksnes novadā sākusi strādāt jauna ģimenes ārste - Daina Ozola. Darbā Alūksnē viņai rit jau otrā nedēļa, un D.Ozola atzīst, ka darba netrūkst....

  • Uz valsts autoceļa Alūksne - Liepna šogad labos defektus

    Paredzams, ka uz valsts autoceļa Alūksne - Liepna, veicot dubulto virsmas apstrādi, šogad darbi neturpināsies. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas...

  • Alūksne īsumā

    Mālupe ◆ 27.februārī pulksten 9.11 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Mālupes pagastu, kur, saskaņā ar sākotnējo informāciju, dega kūts. Ierodoties...