Gūst zināšanas Francijā, Amerikā un Peru

"Mans dzīvesstils parāda, ka es pieņemu dzīves piedāvātās iespējas. Man nav nosprausts viens konkrēts mērķis, uz ko tiekties.

"Mans dzīvesstils parāda, ka es pieņemu dzīves piedāvātās iespējas. Man nav nosprausts viens konkrēts mērķis, uz ko tiekties. Domāju, ka tā cilvēks ir atbrīvotāks un var vairāk baudīt dzīvi. Apzinos, ka kādu dienu kaut kas būs būs jāmaina, bet visam savs laiks," saka 27 gadus vecā alūksniete Inga Ausekle.
Viņa ir dzimusi Alūksnē un mācījusies Alūksnes 1.vidusskolā (tagad - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija), kuru absolvēja 1994.gadā. Piecus gadus viņa ir mācījusies, strādājusi vai vienkārši atpūtusies Amerikā, Francijā, Čīlē un Peru. I.Ausekle ir pārliecināta, ka ar zināšanām cilvēks dzīvē var tālu tikt, bet tam nepieciešama arī gribēšana. "Ar iegūtajām zināšanām cilvēks var arī visu mūžu nostrādāt veikalā. Bet man interesē pavērt plašāku apvārsni," viņa atzīst.
"Pēc vidusskolas absolvēšanas man vēl īsti nebija skaidrs, ko studēt - angļu valodas filoloģiju vai tūrisma un viesnīcu vadību. Lai arī izturēju konkursu abās programmās un iekļuvu budžeta grupā, izvēlējos pēdējo, jo tas šķita interesantāk. Nedomāju, ka šī profesija man nākotnē varētu būt kā iztikas avots. Domāju, ka tā bija pareiza izvēle, kuru nenožēloju. Ekonomika manā izglītībā ir pamatievirze, bet mani vairāk interesētu ar Eiropas Savienību (ES) saistīts darbs," saka I.Ausekle.
Saņem stipendiju
1996.gadā pēc bakalaura grāda iegūšanas biznesa vadībā Latvijas Universitātē Inga uzsāka studijas Amerikā "University of Wisconsin - Eau Claire", Viskonsīnas štatā. Tur viņa pavadīja nepilnu gadu, apgūstot biznesa vadības studijas par Atvērtās sabiedrības institūta (Sorosa) stipendiju.
"Tā man bija pirmā ilglaicīgā ārzemju pieredze. Tolaik dzīvoju kopmītnēs, bet katram studentam bija norīkoti hostvecāki - ģimene, kas par šiem jauniešiem gādā. Daži studenti dzīvoja pie viņiem mājās, bet es piecas dienas dzīvoju kopmītnēs, savukārt nedēļas nogalē kopā ar hostvecākiem devāmies pārgājienos, atpūtas braucienos ar laivām vai uz veikaliem. Manuprāt, tā es varēju labāk iepazīt ne tikai jauniešu, bet arī ģimenisko vidi," atzīst I.Ausekle.
Pēc atgriešanās Latvijā viņa strādāja Ekonomikas ministrijā un bija apmācību palīdze "ES PHARE MVU programmas" īstenošanā. I.Ausekles pienākums bija organizēt seminārus un tulkot tekstus no angļu valodas. "Pēc pusotra gada saņēmu piedāvājumu strādāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā Francijā. Tā ir prestiža organizācija, kas veic ekonomiskos un statistikas pētījumus. Tas ir 30 attīstītāko valstu klubs, kas izstrādā rekomendācijas un nosaka galvenās vadlīnijas par dažādām tēmām. Tur biju projektu koordinatore. Mans uzdevums bija organizēt starptautiskas konferences augsta līmeņa ierēdņiem Baltijas un Dienvidaustrumeiropas valstīs," stāsta I.Ausekle.
Iepazīst cittautiešus
Viņa vērtē, ka viens no interesantākajiem braucieniem bija uz Franciju, kad no 2001.gada augusta līdz 2002.gada jūnijam Inga par Francijas valdības stipendiju mācījās ekonomiku un finanses Francijas Valsts administrācijas skolā.
"Tā bija starptautiska mācību programma, kur puse studentu bija no Āfrikas. Tur varēja vērot dažādu cilvēku paražas un mentalitāti. Āfrikas studenti kopmītnēs mēdza vārīt piparmētru tēju. Viņu attieksme pret dzīvi ir savdabīga, savukārt lekcijās viņi uzdod ļoti daudz izzinošu jautājumu. Protams, viņiem ir svarīgs ģimeniskums, bet tajā pašā laikā viņi ir vieglprātīgi. Manuprāt, monogāmija viņiem nav īpašā cieņā. Šie cilvēki uzskata, ka var brīvi uzrunāt jebkuru cilvēku un piedāvāt kopīgu tējas vai kafijas vakaru, lai gan labi zina, ka pašus mājās gaida sieva un bērni. Kā zināms, lielākajā daļā Āfrikas ziemeļvalstu ir jūtama islama ietekme, tur daudzsievība ir atļauta. Protams, ne visi to praktizē, jo tad visām sievām esot jābūt vienlīdz mīļām. Piemēram, mauritānieši, kas man bija ļoti labi draugi, atzina, ka viņiem tas nav pieņemams," stāsta I.Ausekle.
Dzīve nebija kā seriāls
Viņa atzīst, ka no ārzemju braucieniem visspilgtāk atmiņā valsts eksotikas dēļ ir palicis Peru apmeklējums. "Peru nokļuvu, jo laikā, kad studēju Francijā, iepazinos ar peruāņu diplomātu. Viņš uzaicināja mani doties uz šo valsti. Piemērotu darbu es tur nevarēju atrast, arī spāņu valodu nezināju, tādēļ sāku to apgūt," akcentē I. Ausekle.
Peru ir 24 miljoni iedzīvotāju, bet galvaspilsētā Limā - astoņi miljoni iedzīvotāju. "Manuprāt, kad Lima ir celta, tai nav bijis pārdomāta plāna, jo ēku izkārtojums ir haotisks un neloģisks. Tomēr daba šajā valstī ir ļoti krāšņa, it īpaši Kusko - kādreizējā inku galvaspilsētā - un Mačupikču - inku pilsētas drupās. Žēl, ka tur ir liela korumpētība un katra valdība arvien vairāk valsti izsaimnieko. Šajā valstī ir bagātīgi dabas resursi, ko vietējie iedzīvotāji diemžēl neprot izmantot," secina alūksniete.
Pēc Peru pavadītiem deviņiem mēnešiem Inga devās uz Santjago Čīlē, kas ir pretstats Peru. Tā ir attīstītāka un ar izteiktu amerikānisko ietekmi.
"Rietumeiropas cilvēki uzskata, ka amerikāņi ir skaļi, uzbāzīgi, virspusēji, divkosīgi un domā tikai par naudu. Bet cilvēki, ar kuriem iepazinos es, ir gluži pretēji. Piemēram, mana hostmamma bija cilvēks, kuru ļoti saistīja kultūra. Arī par frančiem valda uzskats, ka viņi ir karstasinīgi un bieži strīdās, bet es iepazinu apdomīgus frančus. Tāpat Čīlē nav tikai vīrieši, kas staigā atkailinātām krūtīm un dejo salsu. Čīle ir kā Latīņamerikas Norvēģija skaistās dabas dēļ. Peru galvaspilsētas Limas augstākajās aprindās ir vērojamas tādas intrigas kā seriālos - kurš kuram ieriebs, atvils iemīļoto cilvēku vai citādi kaitēs. Arī mans draugs peruānis piederēja pie augstākās vidusšķiras, tomēr mana dzīve nebija kā seriāls. Kurš to varēja iedomāties, ka pēc Francijā pavadītā laika es aizbraukšu uz Peru, lai gan biju iecerējusi atgriezties Latvijā!" saka I.Ausekle.
Zina piecas valodas
Inga pārvalda piecas svešvalodas - angļu, franču, spāņu, krievu un vācu. "Visvieglāk bija apgūt spāņu valodu, jo jau iepriekš pratu franču valodu. Valodu apguvē svarīga ir apkārtējā vide. Man vislabāk patīk, kā skan franču valoda, jo tā ir melodiska. Savukārt vācu valodas dziļāka apguve mani atgrūž sarežģītās gramatikas dēļ. ES pamatvalodas ir angļu, franču un vācu. Ja vēlos savu nākotni saistīt ar ES, tad man jāzina šīs valodas. Uzskatu, ka cilvēkam ir jāzina tik svešvalodu, cik pats uzskata par vajadzīgu," spriež viņa.
Vērtējot Latviju salīdzinājumā ar citām valstīm, Inga atzīst, ka ir optimiste. "Domāju, ka tuvākajā laikā mūsu valsts ekonomiskā situācija būs kā Rietumeiropā. Ja cilvēkiem vairs nebūs jādomā tikai par rēķinu nomaksāšanu un iztiku, viņi varēs domāt par sevis pilnveidošanu un attīstīšanu. Manuprāt, arī Alūksne ir pozitīvi mainījusies. Cilvēki ir kļuvuši gaišāki un optimistiskāki. Tūrisms varētu būt viena no prioritātēm. Ja te nebūs rosīga uzņēmējdarbība un labi ceļi, tūrisms vien nelīdzēs. Varbūt var izstrādāt maršrutu kopīgi ar igauņiem," norāda I.Ausekle.
Jūtas labi jebkurā vidē
Brīvajā laikā Inga lasa grāmatas svešvalodā, vasarā labprāt brauc ar velosipēdu, bet ziemā - slēpo. Viņa uzskata, ka laiks, ko cilvēks pavada kopā ar draugiem, nekad nav zemē nomests. Pašlaik viņa ir brīvprātīgā Alūksnes Nevalstisko organizāciju atbalsta centrā.
"Es varu labi justies jebkurā vidē - Alūksnē vai Francijā, jo esmu atvērts cilvēks. Francijā izklaides ziņā ir liela pārbagātība. Cilvēks bieži apjūk un nezina, ko izvēlēties. Rīgā es atveru "Izklaidi" un zinu, kurp doties. Es daudz ko iemācījos no sava peruāņu drauga. Viņš jau no agras bērnības ir mācījies privātskolā, kuru vadīja pasniedzēji no Anglijas, līdz ar to šai izglītībai ir daudz augstāka kvalitāte. To informācijas daudzumu, ko viņš zina, es varbūt zināšu tikai 40 gadu vecumā," secina alūksniete.
Uz jautājumu, kur ir labāk - Latvijā vai citās zemēs, I.Ausekle atbild, ka tas atkarīgs no cilvēkiem. "Ja apkārt ir labi cilvēki, tad var dzīvot jebkur. Man blakus ir bijuši labi cilvēki, tādēļ nevaru sūdzēties. Protams, gribētos dzīvē zināmu stabilitāti, kas būtu saistīta ar Latviju. Tas, ko esmu ieguvusi mācoties, strādājot un ceļojot, ir mana bagāža. Tagad to nepieciešams pielietot un jāizpauž sevi profesionāli. Galvenais, lai darbs būtu interesants," atklāj I.Ausekle.

Citu datumu laikraksti

  • Vēsā rudens vakarā baudīsim karstu saldēdienu!

    Kamēr vēl augļos, ogās un dārzeņos vitamīnu ir papilnam, varam tos izmēģināt un nobaudīt dažādos ēdienos. Pagājušajā sestdienā piedāvājām pagatavot...

  • Nemeklē lielu laimi, bet atrod jaunas pārmaiņas

    Baltijas Tranzītu bankas Alūksnes filiāles direktore Ilze Merga ir kurzemniece, nāk no Kuldīgas. Pirmajā tikšanās reizē ar viņu nekas neliecina par...

  • Labas uzvedības ABC

    Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos.Piemērotas frāzes, ko komunikabls estēts var izmantot, aizgājis viesos. -...