Gūst zināšanas no sava pagasta cilvēkiem

Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Muceniece starp pagasta cilvēkiem jūtas kā savējā, nevis augstākstāvoša persona.

Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Muceniece starp pagasta cilvēkiem jūtas kā savējā, nevis augstākstāvoša persona. 22 gadu laikā, kas pavadīti šajā amatā, viņa vienmēr centusies uzklausīt katru iedzīvotāju un apzinājusies, ka cilvēkos mīt ne tikai labais, bet arī sliktais.
R.Mucenieces dzimtā puse ir Latgalē, Balvu rajona Tilžā. Savulaik viņas senči no mammas puses, kas cēlušies no Kurzemes, braukuši pirkt zemi uz Latgali. Arī senči no tēva puses, kas cēlušies no Piebalgas, braukuši pirkt zemi uz Balvu rajona Tilžu. Latgalē viņi ir satikušies un tur arī palikuši uz dzīvi.
Ar Jaunlaiceni R.Mucenieces dzīve ir saistīta kopš 1982.gada pavasara, kad viņa tika norīkota tur strādāt. Pirmā darbavieta Alūksnes rajonā 1969.gadā R.Muceniecei bija Veclaicenē, kur viņa bija kolhoza grāmatvede, pēc tam strādāja Ziemeros. "Kad es braucu uz Alūksni, nepieļāvu domu te palikt uz pastāvīgu dzīvi. Man te nepatika. Domāju nostrādāt divus obligātos gadus un ātri doties atpakaļ uz dzimto pusi, bet liktenis bija lēmis citādāk, jo apprecējos ar Ziemeru puisi," stāsta R.Muceniece.
Ir pateicīga par uzticību
22 gadus viņa pilda pagasta padomes priekšsēdētājas pienākumus. R.Muceniece uzskata, ka cilvēku šajā amatā vajadzētu ievēlēt tautai, nevis deputātiem.
"Tad būtu pārliecība, ka tauta patiesi tevi ir pilnvarojusi pildīt šo darbu. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, ka tik ilgi ieņemu šo amatu. Varbūt labi, jo pagasta cilvēki man uzticas un es viņiem varu pateikties par dāvāto uzticību ilgu gadu garumā. Man ir grūti spriest, vai es visu izdaru tā, kā vajadzētu un kā cilvēkiem gribētos, tādēļ būtu priecīga, ja iedzīvotāji aktīvāk izteiktu savus priekšlikumus un ieteikumus, kā uzlabot dzīvi pašvaldībā," atzīst R.Muceniece.
Viņa neslēpj, ka pagasta padomes priekšsēdētājas amats nav viegls. "Katru dienu kļūst arvien grūtāk pildīt šos pienākumus, jo birokrātija mūsu valstī ir pārāk liela. Varbūt, raugoties no malas, šķiet, ka priekšniekam ir maz darba, bet tas ir ļoti atbildīgs. Vienubrīd biju apņēmusies pamest priekšnieces krēslu un sāku pat strādāt veikalā. Kad tuvojās vēlēšanas, vietējie iedzīvotāji pārliecināja mani atkal kandidēt," klāsta R.Muceniece.
Pagasta priekšniekam ir jāprot labi kontaktēties un saprasties ar cilvēkiem. Ir jāsaprot, ka katrā cilvēkā ir ne tikai labais, bet arī kaut kas slikts. "Priekšniekam ir jāmāk saprasties ar visiem pagasta cilvēkiem. Domāju, ka man tas izdodas. Es cenšos visus uzklausīt un arī mācīties no viņiem," atzīst pagasta padomes priekšsēdētāja.
Zina, ko var atļauties
Starp pagasta cilvēkiem viņa jūtas kā savējā, nevis augstākstāvoša persona. R.Muceniece uzskata, ka atbildīgais amats ierobežo viņas rīcību un uzvedību, jo visās lietās ir jāzina savs mērs. "Reizēm gribas šo mēru pārsniegt, tomēr apzinos, ka nedrīkst. Gadu laikā ir izveidojies pieradums, kas nosaka, ko varu un ko nevaru atļauties," saka R.Muceniece.
Par nozīmīgākajiem veikumiem savas darbības laikā R.Muceniece uzskata Jaunlaicenes pagasta parka un Opekalna kapsētas sakopšanu. "Kad es atnācu strādāt uz Jaunlaiceni, šīs abas vietas bija diezgan nolaistas. Rīkojot talkas, tās sakopām. Tagad vienīgā problēma ir tās uzturēt un regulāri izpļaut, bet ar katru gadu kļūst grūtāk to nodrošināt. It kā ir bezdarbs, bet tajā pašā laikā trūkst cilvēku, kas vēlētos uzņemties tādu darbu. Ir jālūdzas, līdz kāds piekrīt, jo, acīmredzot, cilvēki nevēlas strādāt fiziski grūtu darbu. Nereti var dzirdēt novīpsnājam: "Pfi, iešu nu es pagasta centrā slotu vicināt!" Ir grūti izskaidrot, kādēļ tā ir. Varbūt tas ir lepnums? Protams, ir cilvēki, kas to dara, un paldies viņiem par to," uzsver R.Muceniece.
Viņa uzskata, ka valstij ir jāveicina jauniešu atgriešanās dzimtajās pilsētās un pagastos pēc izglītības iegūšanas, lai tajās netrūktu kvalificētu darbinieku, tikai vietējo pašvaldību spēkos nav to izdarīt. "Uzskatu, ka jauniešu aizplūšanu uz lielpilsētām ir izraisījusi arī pagastu reforma, kas jau ilgāku laiku visiem ir kā bubulis. Jaunieši izvēlas stabilāku dzīvesvietu. Katra valdība veido citādākas reformas, un trūkst vienotības to izstrādē. Nevarētu teikt, ka Jaunlaicenē trūkst jauniešu, bet varētu būt arī vairāk," saka R.Muceniece.
Lepojas ar pagastu
Priekšsēdētāja lepojas, ka Jaunlaicenes pagasts spēj gūt atzinīgu novērtējumu par kultūras aktivitātēm un pašdarbības kolektīvu darbu, kā arī par pagasta pamatskolas skolēnu sekmēm, jo liela daļa no viņiem mācības turpina Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. "Ir gandarījums, ka pagasta teritorija ir sakopta, ka pagastā ir aptieka, ģimenes ārsta prakses vieta un uzņēmēji, kas pagasta cilvēkiem nodrošina darbavietas. Ir svarīgi visiem sadarboties, jo viens pats cilvēks iespēj maz," uzsver R.Muceniece.
Protams, pašvaldība nevar pastāvēt bez aktīviem cilvēkiem, kas vēlas strādāt un kam ir liela atbildības izjūta. "Svarīgākais ir cilvēku attieksme pret darbu, ģimeni, sadzīvi un bērniem. Man gribētos, lai Jaunlaicene kā apdzīvota vieta saglabātos arī nākotnē un neiznīktu reformu laikā. Lai arī es te esmu ienācēja, man ļoti gribētos šo skaisto vietu saglabāt," saka R.Muceniece.
Patīk lasīt jāņuzāles
Brīvajā laikā R.Muceniece aktīvi iesaistās pagasta kultūras dzīvē, jo ir folkloras kopas "Jaunlaicene" dalībniece. Mēģinājumi ir jauki brīži kopā ar domubiedriem, kuru laikā var daudz pārrunāt un uzzināt ko jaunu. "Es arī agrākajos gados vienmēr esmu dziedājusi korī, spēlējusi teātri un dejojusi tautiskās dejas. Man patīk iesaistīties pašdarbībā. Lai arī brīvā laika man nekad nav bijis daudz, esmu pratusi to izmantot lietderīgi. Agrāk pašdarbības kolektīvos iesaistījās arī mani vecāki, no kuriem laikam esmu mantojusi interesi par to. Arī vīrs Zintis ir viens no Jaunlaicenes teātra pašdarbniekiem. Es uzskatu, ja cilvēks ir iesaistījies kādā pašdarbības kolektīvā, tad viņam mēģinājumi ir jāapmeklē regulāri. Nevar uz tiem ierasties tikai kā goda biedrs," secina R.Muceniece.
Otra viņas aizraušanās ir ziedi, darbs dārzā un apkārtnes labiekārtošana. "Pēc darba dienas man patīk doties uz dārzu apkopt puķes, jo tur es smeļos enerģiju. Man ir mīļi visi ziedi, arī tie, kas aug pļavās. Man ļoti patīk laiks pirms Jāņiem, kad pļavas ir ziedos un kad jādodas lasīt jāņuzāles. Tas nav vārdos izstāstāms, cik tad daba ir skaista!" saka R.Muceniece.
Sporto līdzi dēlam
R.Muceniece pēc horoskopa ir Dvīnis. Viņa nenoliedz, ka arī viņai reizēm piemīt divas dabas. "Ja ir grūti brīži, citiem to neizrādu. Noslēpju sevī un uzsmaidu apkārtējiem. Es nejūtos kā priekšniece. Ikviens priekšnieks arī ir cilvēks. Varbūt viņam ir mazāk tiesību, bet pienākumu daudz vairāk. Varbūt reizēm pēc dabas esmu ātra, bet ļaunu prātu uz citiem ilgi nespēju turēt. Man patīk, ka pašvaldībā strādā vietējie iedzīvotāji, nevis iebraucēji," saka R.Muceniece.
Kopā ar vīru Zinti viņa ir izaudzinājusi trīs bērnus. Vecākā meita Irita strādā aptiekā "Viola" Alūksnē, bet jaunākā meita Evita - Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā. Abām meitām jau ir savas ģimenes un bērni - Krista un Rihards. "Esmu laimīga, jo bērni nedzīvo tālu no vecākiem. Dēls Druvis vēl mācās Jaunlaicenes pamatskolā un septembrī ies 7.klasē. Viņu aizrauj sports, it īpaši vieglatlētika un futbols. Arī mūs viņš cenšas iesaistīt spēlēs, un tad ir jāiet spēlēt futbolu. Tiesa, šādi vairāk tiek nodarbināts tētis. Bet mēs ar vīru nesūdzamies, ka ir jāsporto," stāsta R.Muceniece.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Rasma Muceniece.
- Amats: Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja.
- Dzimusi: 1951.gada 17.jūnijā Tilžā.
- Vaļasprieks: ziedu audzēšana.

Citu datumu laikraksti

  • Dosies uz salidojumu

    Sestdien Ikšķilē notiks 6. Latvijas politiski represēto salidojums, uz kuru dosies arī grupa Alūksnes rajona represēto. “Vienmēr braucam uz šādu...

  • Aicina pieteikties

    Ar Hansabankas finansiālu atbalstu notiks vasaras basketbola nometne “Basketbums 2004”, kurā aicināti piedalīties jaunie basketbola talanti - zēni un...

  • Somu pieredze noderēs ierosmei un sadarbībai

    Malienas speciālās pirmsskolas izglītības iestādes “Mazputniņš” vadītāja Ieviņa Āboltiņa atgriezusies no semināra par pilsoņu aktivizēšanas iespējām....

  • Piepilda jaunības dienu sapni

    Gaujienieti Mirdzu Bērziņu 2001.gada vasarā piemeklēja liela nelaime - izcēlās ugunsgrēks mājā, kurā viņa dzīvoja, tomēr viņai pietika uzņēmības sākt...

  • Patukšie naudas maki

    Šobrīd dzīvojam savdabīgā tropu klimatā. Nepastāvīgie laika apstākļi sagādā problēmas ne tikai atpūtniekiem, bet arī lauksaimniekiem.Šobrīd dzīvojam...

  • Valsts prezidenta balvas izcīņā iegūst sudraba medaļu

    Valmierā Valsts prezidenta balvas izcīņā vieglatlētikā arī Alūksnes vieglatlētiem bija labi rezultāti.Valmierā Valsts prezidenta balvas izcīņā...