Gustu ģimenei uzņēmuma 20 gadu jubilejā - “Sudraba zīle”

Turpinās no 1. lappuses

Gustu ģimenes uzņēmumu - veikalus un kafejnīcu “Gustiņš”, kafejnīcu “Pajumte” un uzņēmumu ražoto pārtikas produkciju zina daudzi, un ar apbalvojumu ir novērtēts viņu aktīvais ģimeniskais veikums, mūsdienīgi attīstot un pilnveidojot uzņēmumus un dodot darba vietas novada iedzīvotājiem. Šī draudzīgā, saliedētā un aktīvā ģimene, kura jau vairākus gadus attīsta savu uzņēmējdarbību Jaunannas pagastā un novadā, nemitīgi pilnveidojas, meklējot jaunas iespējas un paplašinot uzņēmumu produktu daudzveidību. Lai sirsnīgi parunātos par to, kā aizsācies viņu nebeidzamais ceļojums un kas ir viņu panākumu atslēga, tikāmies sirsnīgā un patīkamā sarunā Gustu ģimenes mājās Jaunannā.

- Pastāstiet, kā aizsākās jūsu ceļš uzņēmējdarbībā?
Mamma Valentīna: - Viss sākās 1999. gadā, kad apstākļi piespieda rīkoties. Tas bija izvēles laiks -  būt vai nebūt. Tajā brīdī vīrs Juris un Ritvars bija bez darba, pārējie bērni mācījās skolā. Liktenis deva iespēju nomāt gateri Jaunannā un sākām darboties kokapstrādē. Tas ilga divus gadus, līdz apaļkoku cenas Latvijā būtiski pieauga. Mazam gaterim bija grūti konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem, bija jādomā, kā dzīvot tālāk.

- Radās ideja par tirdzniecību un ēdināšanu?
Valentīna: - Radās iespēja izmēģināt savus spēkus jaunā nozarē, pārņemot vietējo saimniecības preču veikaliņu. Pamēģinājām, sapratām, ka varētu arī šo nišu pildīt. Pagāja vēl gads un sākām raudzīties uz bijušā veikala ēku pagasta centrā, kas tobrīd bija pārdošanā. Dzima doma ne tikai par lielāku veikalu, bet arī ideja attīstīt ēdināšanu. Riskējām, ņēmām lielu kredītu un rekonstruējām šo ēku.

- Kādēļ tieši šīs nozares?
Valentīna: - Mana profesija ir sabiedriskās ēdināšanas tehnologs, daudzus gadus strādāju kā pavāre, tāpēc arī laikam dziļi sirdī bija sapnis – sava kafejnīca. Tā mēs sākām to realizēt, izveidojām pašapkalpošanās veikala zāli un blakus nelielu kafejnīcu - bāru. Diemžēl kafejnīcai laukos nebija lemts ilgi pastāvēt, jo tajā laikā Jaunannā bija arī viesnīca “Arāji” ar spēcīgu restorānu un bāru. Bet mēs nepadevāmies, domājām tikai uz priekšu un uzsākām ražot kulinārijas izstrādājumus, ko darām vēl šobaltdien.

- Kā nenobīties riskēt?
Kaspars: - Nav jau vienmēr gājis viegli. Bet grūtības ir tikai palīdzējušas attīstīties un atrast pareizos virzienus. Mamma minēja, ka mēs visu laiku esam pielāgojušies situācijai. Nevajag baidīties no grūtībām, izaicinājumus vajag pieņemt. Mēs esam daudz, viedokļi ir dažādi un tādēļ lēmumu pieņemšana nav vienkārša. Tomēr tas garantē to, ka daudzo viedokļu rezultātā rodas objektīvs pamats kaut ko darīt tālāk.
Valentīna: - Gribas teikt, ka mēs neesam tipiski uzņēmēji šī vārda klasiskā nozīmē. Priekšstats par uzņēmēju – cilvēks, kurš ies cauri sienām. Mēs tādi neesam, visu veidojam saskaņā ar sevi. Ja šķiet, ka mums to vajag un ja tas ir tā vērts, tad darām. Nedomājam, ko par mums domās citi, bet gan kā tas ietekmēs līdzcilvēkus. Par katru cenu nelauzīsimies aizslēgtajās durvīs.

- Vai bieži sanāk būt kopā, neskaitot darbu?
Valentīna: - Aizverot biroja durvis, darba laiks nebeidzas. Darba jautājumi tiek risināti arī mājās, pašiem neapzinoties. It kā tas ir pluss, tajā pašā laikā cieš ģimenes. Bet norobežot to visu mēs arī laikam pilnīgi nevaram. Pašlaik esmu pavirzījusies nostāk maliņā, jo esmu sapratusi, ka bērni, nu jau bez manis, brīnišķīgi tiek galā, man tikai prieks noskatīties. Es nenoeju pilnīgi no skatuves, kā es smejos, virsuzraudzība paliek manā ziņā, bet tas ir labā nozīmē. Izbraukumu un banketu laikā  palīdzu ar mazbērnu pieskatīšanu.

- Kā ar brīvdienām?
Kaspars: - Tas nav viegli, vismaz vienu nedēļu gada laikā katra ģimene cenšas izbrīvēt kopīgai atpūtai. Principā četru nedēļu ilgs atvaļinājums laikam tuvākajā laikā nevienam arī “nespīd”. Visbiežāk, ja kur ģimenei gribas “izskriet”, tad tās ir trīs dienas nedēļas nogalē. Bet telefons vienmēr ir līdzi (smaida).
Valentīna: - Protams, nav tā, ka neesam nekur bijuši un neko redzējuši. Kaut reizi gadā katra ģimene mēģina “izrauties”. Mēs to plānojam un savlaicīgi organizējam. Tāpēc darbs neapstājas, jo slodze pāriet uz pārējiem.

- Kas ir jūsu panākumu atslēga?
Kaspars: - Tas jau ir tas veiksmes stāsts, ka mēs visi esam kopā. Tas ir liels ieguvums. Mēs neesam nopelnījuši miljonus un ne tuvu tam neesam pietuvojušies, bet ir prieks darboties, jo esam visi kopā.
Valentīna: - Atmiņas pārlūkojot, esmu pateicīga liktenim par to, ka mani bērni ir iesaistījušies mūsu biznesā. Par to, ka dēliem palaimējies atrast tādas sievas, kuras arī mācēja pielāgoties mūsu diezgan sūrajam darba stilam, tik organiski iekļaujoties. Mana lielākā laime ir mazbērni, kuri arī labprāt iesaistās šajā procesā, ar interesi palīdzot vecākiem. Es jūtu, ka tur ir mūsu nākotne un turpinājums.

- Kur rodat idejas?
Ivita: - Parasti Kaspars ir visdrosmīgākais, kurš nebaidās ierosināt ko jaunu un traku. Pati visu sāku hobija ietekmē. Kūkas gribējās skaistas, cepu draugiem un radiniekiem, patika mēģināt. Ziemassvētku laikā radās ideja par greznajām piparkūkām. Es neesmu “baigais mākslinieks”, ir vienkārši jādara. Ja salīdzina pirmās piparkūkas, uzreiz redzama atšķirība. Tagad jau dekorēt mācās māsa Liene un Baiba. Idejas no galvas neizdomāju, plašā informācija internetā sniedz daudz iespēju. Kas patīk pašiem, to arī piedāvājam pārējiem.
Valentīna: - Ideja cept ”Gustiņa” īpašās piparkūkas radās brīdī, kad atradām vecmāmiņas recepti. Tā šobrīd “dzīvo” Ritvara galvā. Piparkūku mīkla ir viņa roku darbs. Mums šīs piparkūkas ļoti garšo un pircējiem tās piedāvājam jau 15 gadus. 

- Kā raksturotu paši sevi?
Visi: - Esam mazliet neprātīga, mazliet skaļa un mīlestības pilna ģimene, jo humors ir Gustu ģimenes stiprā puse!
- Svētkos, protams, esat kopā?
Ritvars: - Cenšamies svinēt vārda un dzimšanas dienas, visus gadskārtu svētkus. Sabraucam kopā “Grantiņu” mājās pie mammas.
Kaspars: - Jāņi ir sirdij tuvi svētki. Jaunannā joprojām ir dzīva tradīcija, ka iet pie Jāņiem un aplīgo. Tas jau kopš bērnības man ir bijis tik svarīgi, ka tagad to mācu saviem bērniem. Visi brauc uz pļavu, lasa ziedus, pin vainagus, veido pušķus. Ziemassvētkos daudz dziedam, bērni iestudē ludziņas, skaitām dzejoļus. Svinam arī Latvijas svētkus, lai bērniem mācītu patriotismu.

- Kas ir patriotisms jūsu ģimenē?
Valentīna: - Uzskatu, ka ģimenē jāmāca ne tikai patriotisms, bet arī darba tikums un atbildība, kas ir visa pamatā. Lai bērni saprot no mazotnes, ka nekas no gaisa nekrīt. Mēs dziļi sirdī esam patrioti. Latvijā var dzīvot, var strādāt un nopelnīt. Godprātīgi darot darbu, bagāts nekļūsi, bet pilnībā pietiks sev un ģimenei. Mēs esam visi kopā un neesam “izkaisīti” pa pasauli.
Visi: - Caur kultūras dzīvi, caur pagasta dzīvi un ģimenes tradīcijām mācām arī savām atvasēm kopā būšanu un mīlestību pret savu zemi.

- Par apbalvojumu “Sudraba zīle” esat pārsteigti, jo nekad neesat tiekušies uz slavināšanu, tomēr ģimenei tas ir pelnīts apbalvojums.
Valentīna: - Jebkurš paldies par garšīgām pusdienām vai atzinīgi vārdi par mūsu produkciju ir ļoti liels dzinulis uz priekšu. Bet uz publisku atzinību un apbalvojumiem mēs nekad neesam tiekušies. Šķita – par ko gan? Jo tādu kā mēs ir daudz. Darītāju. Mēs neesam ne ar ko labāki par pārējiem. Bet ir neizsakāms prieks par to, ka kāds ir pamanījis kaut ko vairāk, nekā paši sevī ieraugām. No sirds varam teikt, ka strādājam un darbojamies godprātīgi. Arī uzņēmumu darbinieki ir kā mūsu ģimene, kuriem esam pateicīgi. Varam teikt tikai labāko par cilvēkiem, kuri dara. Tāpat paldies visiem pagasta un novada iedzīvotājiem, Alūksnes novada pašvaldībai, kas ir mūsu atbalsts.
Baiba: - Novēlu ikvienam rast prieku gan savā ģimenē, gan tajā, ko dara. Varbūt ne vienmēr domāt tikai par savām mājām, bet arī mazliet plašāk - par pagastu, par novadu. Ja mēs paši veidosim šo vietu, tad arī pašiem būs patīkami šeit dzīvot!


Kurš un par ko atbild?
Ritvars – uzņēmuma direktors. “Uzņēmumā esmu jau no paša sākuma, kopš sākām to “stutēt”. Strādāju visās vietās, kur vajag. Arī pats braucu ar busiņu un piegādāju preces, pats kūpinu gaļu utt. Dzīves apstākļi ir tādi, ka jāmāk darīt un jādara viss. Kā jau direktoram. Ja kāds prasa, tad man jāzina atbildes par visām vietām un lietām,” silti smaidot, saka R. Gusts.
Valentīna – viņas pārziņā ir uzņēmuma finanšu vadība un kopējā darbu uzraudzība.
Kaspars – vada jaunāko ģimenes uzņēmumu – Alūksnes kafejnīcu “Pajumte”, tā ir galvenais viņa rūpju bērns. Tāpat Kaspara pārraudzībā ir arī “Gustiņa” mājražošana un izbraukuma tirdzniecība.
Baiba -  atbild par personālvadību, dokumentu apriti, ir palīgs grāmatvedei, kā arī vada Alūksnes kafejnīcu “Gustiņš”.
Ivita - pirms tam strādājusi valsts, pašvaldību darbos, daudz ko izmēģinājusi un sapratusi, ka nekur nav tik labi, kā mājās. “Mans hobijs bija kūku cepšana. Nācu ar savu ideju, ka arī “Gustiņam”  vajadzētu konditorejas sadaļu ar kūciņām, gardumiem. Pēc manām receptēm sākām to īstenot,” viņa bilst. Ivita ir atbildīgā par mārketingu un sociālajiem tīkliem. Iespēju robežās palīdz arī “Pajumtei”.
Mairita - ir kulinārijas ražošanas koordinatore un strādā arī izbraukuma tirdzniecībā.


Uzņēmuma darbībā iesaistījušies visi
ģimenes locekļi
Uzņēmums pamazām attīstījies un šogad SIA “VALRITO” svin 20 gadus. Sākotnēji uzņēmumā strādāja mamma Valentīna, tētis Juris un vecākais dēls Ritvars. Līdz ar paplašināšanos radusies vajadzība un iespēja arī pārējiem ģimenes locekļiem pievienoties komandai, ieguldot savas iegūtās zināšanas un darbu. Pēc augstskolas atnākusi Ritvara sieva Baiba. Tad pievienojies dēls Kaspars, jo viņš strādājis “Parex” bankā, kurai, kā zināms, pienāca krīze, un tas bija iemesls arī viņam atgriezties mājās. Līdz ar to visi, ieguldot savus spēkus, turpinājuši pilnveidot un attīstīt uzņēmumu.
2011.gadā komandai pievienojās Kaspara sieva Mairita (kura intervijas laikā bija darbā – red.) un 2017.gadā uzņēmumā sāka strādāt meita Ivita. Visa ģimene ir iesaistīta uzņēmuma darbībā, arī māsa Liene savu iespēju robežās vienmēr sniedz atbalstu un idejas.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksnes vārds izskan Izraēlā 2

    Alūksnes vārds izskan Izraēlā

    Otrreiz izbaudījušas vasaru un plus 30 grādu karstumu oktobrī, tuksneša un smilšaino kalnu skaistumu, Nāves jūras sāļumu, no starptautiska konkursa...

  • Ēka kļūs tik gudra,  cik spēsim to izveidot 2

    Ēka kļūs tik gudra, cik spēsim to izveidot

    “Visi vēlamies dzīvot efektīvāk, bet kā to izdarīt, bieži vien nezinām vai vienkārši neko lietas labā nedarām. Īpaši aktuāli tas ir, tuvojoties...

  • Viena diena Latvijas dzīvē

    Šonedēļ, atzīmējot Lāčplēša dienu un sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, patriotisku noskaņojumu varēs gūt ne tikai apmeklējot...

  • Alūksnē muzicēs  Vjačeslavs Mitrohins

    Alūksnē muzicēs Vjačeslavs Mitrohins

    Piektdien, 22. novembrī pulksten 19.00 Alūksnes Kultūras centrā viesosies Vjačeslavs Mitrohins ar jaunu koncertprogrammu “Lai iet!”.Liepājas...

  • Dzimtas māja  Uzvaras ielā 8 2

    Dzimtas māja Uzvaras ielā 8

    Ejot pa Uzvaras ielu, Alūksnes muzeja vēsturnieces Zandas Pavlovas uzmanību piesaistījusi dzīvojamā māja Nr. 8. Tās pamati izbūvēti no pamatīgiem...

  • Ne tikai profesija, bet arī dzīvesveids 8

    Ne tikai profesija, bet arī dzīvesveids

    Turpinās no 1. lappusesJau 17 gadus NBS Kājnieku skolas virsseržants Valdis Locāns ir pavadījis militārajā dienestā, lielākoties apmācot jaunos...

  • Viss atkarīgs no izpratnes

    No 2020. gada 1. janvāra daļā Latvijas pilsētu un novadu vairs nebūs spēkā aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola pudeli vai...

  • Kur palikuši soliņi?

    Kur palikuši soliņi?

    Lasītāji pamanījuši, ka ceļā uz Kolberģi, Pleskavas ielas malā, peldēšanās vietā “Zirgu dzirdinātava” vairs nav soliņu un atkritumu tvertņu. Viņi...

  • Galvassāpes jaunajā krustojumā

    Galvassāpes jaunajā krustojumā

    Jau iepriekš esam informējuši, ka Alūksnē mainīts galvenā ceļa virziens Latgales, Kanaviņu un Uzvaras ielu krustojumā. Līdz ar šīm pārmaiņām radušās...