Idejas un ierosmi dod citu valstu pieredze

Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas “Jaunatne” atbalsta projektu mērķis ir veidot sadarbības tīklu, atrast partnerus aktivitātēm citās valstīs, gūt pieredzi.

Eiropas Savienības neformālās izglītības programmas "Jaunatne" atbalsta projektu mērķis ir veidot sadarbības tīklu, atrast partnerus aktivitātēm citās valstīs, gūt pieredzi.
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra direktore Eva Aizupe bija seminārā Maltā, centra darbiniece Iveta Baltā un Nevalstisko organizāciju atbalsta centra brīvprātīgā Santa Harjo pieredzi un sadarbības partnerus meklēja Norvēģijas pilsētā Trondheimā.
"Alūksnes Bērnu un jauniešu centra darbību finansē pašvaldība, Izglītības un zinātnes ministrija. Citās valstīs vairāk izmanto sabiedrības, sponsoru vai organizāciju finansiālu atbalstu. Maltā ir daudz organizāciju ar reliģisku ievirzi, tās un vietējie iedzīvotāji ziedo naudu jauniešu interesēm un brīvā laika nodarbībām," stāsta E.Aizupe.
Mācīsies veidot interneta mājas lapas
Maltā cilvēki iet no mājas uz māju un aicina ziedot līdzekļus kādam mērķim vai pasākumam. Šajā valstī reliģija ir cieši saistīta ar laicīgo dzīvi. Piemēram, jauniešu mūzikas grupa atskaņo modernās mūzikas skaņdarbus baznīcas svētkos. Latvijā ekonomiskā situācija ir atšķirīga, tāpēc alūksnieši finansējumu iegūst ar projektu izstrādi. E.Aizupe ievērojusi, ka attīstītajās valstīs nereti vērojama jauniešu pasivitāte. Viņi brīvo laiku pavada, skatoties televīzijas pārraides. Mūsu jaunieši vairāk iesaistās pulciņos, dejo tautiskās un sarīkojumu dejas, spēlē mūzikas instrumentus, dzied korī vai ansamblī. Protams, ne visi.
"Nekad nevar aptvert visus. Intereses ir ļoti daudzveidīgas, turklāt jaunieši nepārtraukti vēlas kaut ko jaunu. Vēl nesen viņus saistīja interneta pieeja centrā, bet tagad tas daudziem ir mājās. Pašlaik izstrādājam projektu, lai organizētu datorapmācības kursus interneta mājas lapu veidošanai. Līdz šim nekas tāds nav bijis, tāpēc domājam, ka tas varētu interesēt," atzīst Eva.
Turpinās jauniešu apmaiņas projektu
Viņa uzsver, ka centrs turpinās jauniešu apmaiņas programmu. Tā ir iespēja satikt citu kultūru jauniešus. Pagājušā gada decembrī Alūksnē ciemojās norvēģu un igauņu jauniešu grupas. Paredzēts turpināt šo un izstrādāt jaunus projektus. Augusta beigās Alūksnē ieradīsies Ziemeļīrijas jaunieši.
"Kontaktu veidošanas semināros iepazīstam dažādu valstu sabiedriskās organizācijas. Iespējams, ka izstrādāsim jauniešu apmaiņas projektu ar kādu valsti, kas piedalījās seminārā Trondheimā," norāda I.Baltā.
Tajā deviņu valstu pārstāvji iepazina pieredzi, kā integrācijai izmantojami sporta pasākumi. Norvēģijā ir daudz imigrantu, bēgļu, kā arī dažādu tautu minoritātes. Grandskogena ir skola, kurā apgūst viņiem speciāli sagatavotas mācību programmas. Skolā ir norvēģu valodas kursi, ko finansē valdība. Tajā ir teātra pulciņš, top mūzikas studija, notiek sporta nodarbības un mācības datoru klasē. Ēkas celtniecība nav pabeigta, darbos iesaistās audzēkņi. Viņi veido apkārtni un telpu interjeru, veic saimnieciskos darbus un gatavo maltītes. Skolotāji un audzēkņi visu laiku ir kopā, nav pat atsevišķas skolotāju istabas. Integrācijai izmanto sporta pasākumus
"Norvēģi ir aktīvi sportisti. Katram sevi cienošam valsts iedzīvotājam ir vismaz viens slēpju pāris, bet daudziem tie ir vairāki, arī snovborda dēlis. Redzējām, kā skolēni kopā ar skolotājiem pavadīja dienu, slēpojot no kalna. Tas ir tikai normāli, ka organizē šādas ārpusskolas aktivitātes un veicina sportiskas aktivitātes. Lai remdētu izsalkumu, turpat uz kalna iekūra ugunskuru un cepa desiņas. Galvenais nav rezultāti slēpošanā, bet iespēja jauki atpūsties," stāsta I.Baltā. Tiesa, sporta nodarbības skolā ir obligātas, tām ir ierādīta īpaša vieta mācību programmā.
Sevišķi iecienīts sporta veids ir futbols. Gandrīz katrā ciematiņā ir futbola komanda. Sacensības notiek arī skolās starp klasēm.
"Visvairāk seminārā runājām par futbola nozīmi integrācijā. Tā ir spēle, kurai nav nepieciešami lieli ieguldījumi. Vajadzīgs laukums, vārti un bumba. Šo spēli var spēlēt kopā jauni un veci, meitenes un zēni, veseli un cilvēki ar īpašām vajadzībām no dažādām kultūrām. Tās ir fiziskas aktivitātes, kas rada prieku, nevis gatavo rezultatīvus futbolistus," skaidro S.Harjo.
Šajā spēlē zūd valodas barjera, tāpēc komandā var būt dažādu tautību spēlētāji. Tas nozīmē, ka futbols ir veiksmīgs veids, kā integrēt sabiedrībā imigrantus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
"Redzējām cilvēku ar dauna sindromu spēli. Komandās ir sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 54 gadiem. Viņiem ir valstī pazīstamu futbolistu tērpi, tāpēc tas ir īpašs pagodinājums. Turklāt daži spēlētāji ir patiešām labi. Treneri atzīst, ka viņus varētu pat iekļaut profesionālā komandā," atklāj Santa.
Futbols spēlētājiem sagādā baudu, tas ļauj tērēt lieko enerģiju un emocijas. Paredzēts veidot Alūksnes un Trondheimas apmaiņas projektu futbola sacensībām un komandās iesaistīt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.
Sacensības rada prieku visiem
S.Harjo uzskata, ka Alūksnes skolu audzēkņi nepietiekami aktīvi iesaistās sporta pasākumos un nodarbībās. Daudzi kā attaisnojumu min sporta inventāra trūkumu vai neapmierinošu sporta bāzi. Iespējams, ka skolā ir nepieciešamas slēpes un cits sporta inventārs, kā arī sporta apģērbs, jo ne visi audzēkņi var to iegādāties.
"Domāju, ka ir jācenšas izveidot kaut nelielu bāzi sportam, lai jaunieši var nodarboties un trenēties. Parasti uzsver, ka jāsasniedz augsti rezultāti. Visi tādus nekad negūs, tāpēc jāveido iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku, aktīvi atpūsties. Nevar sēdēt un gausties, ka nav laba stadiona. Ir pietiekami daudz sporta veidu, kur nav nepieciešams ieguldīt lielus resursus," saka Santa. Vajadzētu sakārtot esošos sporta laukumus.
"Norvēģijā futbola treneri ar jauniešiem strādā par brīvu. Turpretim mūsu sabiedrībā ir jāstrādā, lai nopelnītu iztiku. Vajadzētu atcerēties, ka sacensību rīkošana sagādātu prieku ne tikai spēlētājiem, bet arī organizatoriem un tiesnešiem. Tas ir veids, kā gūt labas emocijas," domā I.Baltā.
Norvēģijā varēja just, ka brīvprātīgie sporta pasākumu organizatori ir entuziasti. Nevajadzētu gaidīt, kad Latvija būs sasniegusi labklājību, lai attīstītu sportu kā veselīga dzīvesveida pamatu.

Citu datumu laikraksti

  • Balvā saņem baseina apmeklējumu

    Ar peldēšanu: stimulē lasīt grāmatas.Ar peldēšanu: stimulē lasīt grāmatas. Alūksnes bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa sadarbībā ar Alūksnes...

  • Alūksnē viesos Ministru prezidents

    Rīt Alūksnē ieradīsies Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš tiksies gan ar Alūksnes pilsētas un rajona padomes vadību, gan arī apmeklēs sporta...

  • Notāru darbu paralizē valdības neizdarība

    Uz pāris dienām valdība bija paralizējusi notāru darbu, jo Ministru kabinets nebija apstiprinājis noteikumus par zvērinātu notāru taksēm, bet...