Iedzīvotāju labklājības līmenis palielinās lēnām

Kādi ir galvenie iedzīvotāju ienākumu veidi? Kā mainīsies iedzīvotāju ienākumi pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai?

Kādi ir galvenie iedzīvotāju ienākumu veidi? Kā mainīsies iedzīvotāju ienākumi pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai?
Darba alga, tajā skaitā pašnodarbināto un individuālo uzņēmēju ienākumi, ir viens no galvenajiem Latvijas iedzīvotāju ienākumu avotiem un tāds arī turpmāk saglabāsies. Šobrīd darba alga veido aptuveni pusi no iedzīvotāju kopējiem ienākumiem. Paredzams, ka turpināsies produktivitātes un darba samaksas pieaugums gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, īpaši budžeta iestādēs, tāpēc vidējās darba samaksas kāpums 2004. līdz 2005.gadā apsteigs patēriņa cenu kāpumu. Sagaidāms, ka reālā darba samaksa augs par trīs līdz pieciem procentiem gadā.
Otra nozīmīgākā izmantojamo ienākumu daļa ir sociālie pabalsti - vecuma pensijas, bezdarbnieku, bērnu, invaliditātes un slimības pabalsti, pabalsti apgādnieka zaudējuma un grūtniecības gadījumā un citi. Šo pabalstu pieaugums pēdējos desmit gados ievērojami atpalika no darba algas kāpuma. Tas ir atkarīgs no valsts sociālās politikas, tāpēc jaunajām ES dalībvalstīm būs jārūpējas par pozitīvām sociālās politikas pārmaiņām.
Trešā ienākumu grupa ir pēdējos gados strauji augošie īpašuma ienākumi - procentu ienākumi par noguldījumiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem, dividendes, rente, apdrošināšanas prēmijas un citi. Prognozējams, ka īpašuma ienākumi pēc iestāšanās ES augs vēl straujāk. To noteiks Latvijas tautsaimniecības, īpaši - vērtspapīru un nekustamā īpašuma tirgus attīstība.
Kā, pakāpeniski palielinoties ienākumiem, ir augusi Latvijas iedzīvotāju labklājība?
Cilvēkiem ir atšķirīgi priekšstati, ko nozīmē labklājība un kas ir tie rādītāji, pēc kuriem var spriest, ka labklājība ir augusi. Tomēr, pieaugot ienākumiem, cilvēki var vairāk atļauties un iegādāties preces un pakalpojumus, kas ir nozīmīgi viņu labklājībai, un, statiski apkopoti, var šajā jomā kalpot par sava veida olekti.
Lielai daļai iedzīvotāju beidzamajā desmitgadē ienākumi ir pieauguši, tāpēc pakāpeniski ir palielinājies privātais patēriņš un mainījusies tā struktūra. Zināms, ka izdevumi pārtikai zemu ienākumu valstīs veido prāvu daļu no privātā patēriņa un par kritisko slieksni šim dzīves līmeni raksturojošajam rādītājam uzskata 50 procentu robežu. Latvijā uztura izdevumu īpatsvars kopējā patēriņā samazinājās no 47 procentiem 1993.gadā, kad tika ieviests lats, līdz 26 procentiem. Uztura izdevumu apjoms, ieskaitot alkohola un tabakas patēriņu, vienam iedzīvotājam vidējās cenās palielinājās no gandrīz 27 latiem mēnesī 1993.gadā līdz 34 latiem mēnesī 2001.gadā, kopumā pieaugot par 26 procentiem.
No 1993. līdz 2001.gadam izdevumi par dzīvokļa īri, ūdeni, elektrību un apkuri vienam iedzīvotājam - tai skaitā arī mājokļa remontam atvēlētie līdzekļi - palielinājušies vairāk nekā divas reizes. Izdevumi mājas vai dzīvokļa iekārtošanai un to ikdienas uzkopšanas tēriņi kopš 1993.gada pieauguši divarpus reizes, kas saistīts ar mēbeļu un sadzīves tehnikas iegādes pieaugumu. To veicināja ne vien pirktspējas palielināšanās, bet arī līzinga pakalpojumu un kredītu plašāks piedāvājums un procentu likmju kritums.
Dzīvojamais fonds kvadrātmetros uz vienu iedzīvotāju kopš 1993.gada ir palielinājies par diviem kvadrātmetriem. Pateicoties privatizācijai, ievērojami pieaudzis iedzīvotāju īpašumā esošo dzīvojamo māju un dzīvokļu skaits.
Iedzīvotāju izdevumi par telekomunikācijām, vieglajiem auto, degvielu un sabiedriskā transporta pakalpojumiem palielinājušies divarpus reizes. Pērnā gada beigās jau puse Latvijas iedzīvotāju - vairāk nekā miljons cilvēku - lietoja mobilo telefonu. Jāatgādina, ka 1993.gadā Latvijā bija tikai četri tūkstoši mobilo sakaru abonentu. Pieejamāks kļūst arī internets - 2003.gada nogalē globālo tīmekli izmantoja 23 procenti iedzīvotāju. Kopš 1994.gada beigām privātpersonām piederošo vieglo automobiļu skaits palielinājies vairāk nekā divarpus reizes - 2003.gada beigās jau katra ceturtā Latvijas iedzīvotāja īpašumā bija vieglais automobilis.
Par brīvo līdzekļu lielāku pieejamību liecina arī izdevumi atpūtai un brīvā laika pavadīšanai, kas no 1993. līdz 2001.gadam vienam iedzīvotajam pieauguši vairāk nekā trīs reizes. Visvairāk tērēts, apmeklējot muzejus, izstādes, kino, teātrus, koncertus un dažādas sporta un mākslas nodarbības. Pieaug tēriņi arī par grāmatām, žurnāliem un laikrakstiem. Ceļotāju skaits 2002.gadā pieaudzis līdz 2,3 miljoniem.
No 1993.gada līdz 2001.gadam viena iedzīvotāja izdevumi izglītībai pieauguši gandrīz divpadsmit reizes. Straujo izdevumu kāpumu veidoja tēriņi par augstākās izglītības apguvi un dažādu mācību kursu apmeklēšanu.
Šo statistiku pārskatot, jāatceras arī, ka labklājības līmeņa atšķirības Latvijā 90.gados ir pakāpeniski palielinājušās, bet kopš 2000.gada tā sauktais Džini indekss, kas rāda, cik vienlīdzīgi valstī tiek sadalīts materiālo labumu kopums, nav tālāk pasliktinājies. Statistiķi šo rādītāju aprēķina skalā starp divām galējībām: nulli kā pilnīgas vienlīdzības situāciju un vieninieku, kas atspoguļo absolūtu nevienlīdzību ienākumu sadalē. Kopš 2000.gada šis indekss Latvijā atrodas pie atzīmes 0,34. Arī pārējās Baltijas valstīs ir līdzīgas iedzīvotāju labklājības līmeņa atšķirības, piemēram, Lietuvā saskaņā ar pasaules Bankas datiem 2000.gadā Džini indekss bija aptuveni 0,36.

Citu datumu laikraksti

  • Jābūt iedvesmai, lai kaut ko paveiktu

    Katrs cilvēks ir kā milzīga dārgumu lāde, kurā katru gadu tiek iebērta jauna riekšava dzīves gudrības, kurā dalīties, ar ko lepoties.Katrs cilvēks ir...

  • Autobuss kursēs arī trešdienās

    Laikrakstam “Alūksnes Ziņas” satraukti pasažieri stāstīja, ka trešdien, 30.jūnijā, veltīgi pieturās gaidīja autobusu Alūksne - Mārkalne -...

  • Aicina pieteikties bērnu žūrijā

    Alūksnes pilsētas bibliotēka trešo reizi saņēmusi Kultūrkapitāla fonda atbalstu lasīšanas veicināšanas mērķprogrammā “Bērnu žūrija”.Alūksnes pilsētas...

  • Skolēni sakopj pagasta teritoriju

    Ziemeru pamatskolas rīkotajā vasaras darba un atpūtas nometnē “Vasara, cik jauki tas!” 40 bērni ne tikai sakopa Ziemeru pašvaldības teritoriju, bet...

  • Bērni ar īpašām vajadzībām rīko popielu

    Bērni ar īpašām vajadzībām no Alūksnes rajona desmit dienas pavadīja interesantā un atraktīvā nometnē “Saulessvece 2004”, ko organizēja Latvijas...

  • Brīvdienas un vēlme strādāt

    Šis gads ar brīvdienām neskopojas, teju visu pagājušo nedēļu liela daļa sabiedrības varēja nodoties vasarīgām baudām.Šis gads ar brīvdienām...