Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iedzīvotājus neapmierina dabas lieguma ierobežojumi

Veclaicenes pagastā Latvijas dabas fonda pārstāvji tikās un diskutēja ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas lieguma Korneti - Peļļi teritorijā.

Veclaicenes pagastā Latvijas dabas fonda pārstāvji tikās un diskutēja ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas dabas lieguma Korneti - Peļļi teritorijā. Tajā ir pilnīgi vai daļēji aizliegta saimnieciskā darbība, tāpēc 70 cilvēki ir neapmierināti ar ierobežojumiem gandrīz 800 hektāru platībā. Apmēram 60 hektāri ir Apes, bet pārējā - Veclaicenes pašvaldībā.
“Liegums ir iedalīts trīs zonās: stingrā režīma, regulējamā režīma un ainaviskā teritorija. Abās pirmajās zonās ir aizliegta meža transformācija un apsaimniekošana. Zemes īpašniekiem pagaidām nav paredzētas kompensācijas, vienīgi būs iespējams saņemt hektāra maksājumus par lauksamniecībā izmantojamo zemi. Latvijas Dabas fonda projekta sabiedriskā apspriešana ir beigusies, bet vēl iedzīvotāji var priekšlikumus un ierosinājumus izteikt vai nosūtīt fondam,” stāsta Veclaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dambis.
Viņš uzskata, ka zaudētāja būs arī pašvaldība, jo iedzīvotāji var lūgt samazināt zemes nodokli, ja viņu īpašumam ir ierobežojumi. Toties gaidāma lielāka tūristu interese par neskartu pirmatnēju dabu.
Veclaicenieši domā pārdot savus īpašumus
Jānis Dambis atklāj, ka savā saimniecībā “Renci” iecerējis attīstīt tūrismu. Viņš akcentē, ka katrs ir domājis, kā saimniekot perspektīvā. Tagad aizliegumi iecerēm pārvelk svītru vai vismaz uz vairākiem gadiem aizkavē. Tāpat Ritas Melderes “Vārpas” pie Ievas ezera atrodas dabas lieguma teritorijā. Saimnieki vēlas pie Ievas ezera ierīkot atpūtas vietu. Šajā teritorijā ir regulējamais liegums. “Tas nozīmē, ka nedrīkstam aiztikt pat bebru nograuztos kokus, lai gan tie aizšķērso taku, pa kuru var nokļūt pie ezera. Nezinu, vai tūristi gribēs rāpties tiem pāri. Tiesa, takas var būt. Bet tikai noteiktās vietās,” klāsta R.Meldere. Pirti viņa var celt tikai 51 metra attālumā no ezera, bet, iespējams, ka tomēr atļaus tuvāk. Ievas ezera krastā nav atrasti ne aizsargājami augi, ne dzīvnieki.
Pagaidām veclaicenieši neredz nekādu perspektīvu, ko varētu dot dzīve lieguma teritorijā. “Neviens vietējais iedzīvotājs lieguma vai citās skaistās vietās mežu nav izgriezuši, bet tagad vairāki domā īpašumus pārdot. Tad tos nopirks firmas, kas neievēros aizliegumus. Tāpat koku zagļiem liegumā ierosina krimināllietu, bet nav zināms, vai tas ko mainīs,” vērtē R.Meldere. Viņa Ievas ezerā neatļauj pat mazgāties ar ziepēm un šampūnu, jo “dzīvos tur mūžam”.
Liegumā jāmaina saimniekošanas veids
Vasarā dabas liegumā strādāja eksperti, kas apzināja tajā esošās dabas vērtības, ainavas un mežus. Secināts, ka ezeros Lielais un Mazais Baltiņš ir ļoti tīrs ūdens. Tajos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, kā arī iespēja papildināt zivju krājumus, ielaižot mazuļus. “Ezeru saimniekam Jānim Bērziņam pašvaldība deva zvejas licenci, bet nākamgad viņam šī iespēja būs liegta,” norāda J.Dambis. Lieguma teritorijā nevar arī transformēt zemi. Putnu ligzdošanas laikā to nevar appļaut. Ir aizliegta būvniecība.
Apes pilsētas ar lauku teritoriju zemes ierīkotājs Jurijs Ronimoiss atzīst, ka situācija nav viennozīmīga. Lieguma zonā dzīvojošajiem nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, ja nevar veikt saimniecisko darbību. “Tas nozīmē, ka jāmaina darbības profils. Nevarēs nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību. Bet iespējams, ka liegums būs ieguvums, ja attīstīs tūrismu. Turklāt ir cerība saņemt Eiropas Savienības subsīdijas, ja izpilda Dabas fonda prasības,” skaidro J.Ronimoiss. Viņš atzīst, ka vēl ir daudz neskaidrību, tāpēc cilvēki jūtas nedroši par nākotnes iespējām. Nevajadzētu sākt realizēt projektu, pirms nav skaidrības par finansējuma avotiem.
Regulāri ienākumi dod lielāku peļņu
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Alūksnes daļas vadītājs Aldis Verners atzīst, ka Kornetu Peļļu stāvajās gravās saimnieciskā darbība, arī mežistrāde, ir gandrīz neiespējama. Turklāt dabas liegums šajā teritorijā ir jau no 1977.gada. Ir jāsaprot, ka lieguma teritorijā nevar saimniekot tāpat kā citur. Tiesa, tur ir pārauguši koki. Daži ir arī nocirsti bez atļaujas. Viņš norāda, ka īpašniekiem ir tiesības pašvaldībai lūgt piemērot zemes nodokļa atlaides. Tomēr līdz šim neviena pašvaldība tās nav piemērojusi. A.Verners informē, ka pašlaik risina jautājumu par kompensācijām zemes īpašniekiem no valsts vai Eiropas Savienības struktūrfondiem. Par pļavām dabas liegumā paredzēts maksāt 20 latus gadā par katru hektāru. Nākamā gada beigās būs skaidrība arī par kompensācijām mežiem un cita veida zemei lieguma teritorijā.
“Nocērtot liegumā desmit egles, par tām saņems 200 līdz 300 latus. Tas ir vienreizējs ieguvums, jo īpašnieka mūžā citas neizaugs. Bet viņš var saņemt 80 līdz 100 latus par meža zemi liegumā katru gadu, un tas ir lielāks ieguvums,” salīdzina A.Verners. Viņš uzsver, ka laukos var ne tikai audzēt kartupeļus vai graudus un cirst mežu. Ar netradicionālām metodēm saimniekojot, daudzkārt var palielināt ieņēmumus. Dabas liegums ir viena no iespējām, kas paveras tā teritorijā dzīvojošajiem.

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Kādā ziemas vakarā es sēžu pie galda un nesteidzoties malkoju karstu tēju, kad pie durvīm kāds nedroši pieklauvē. Uz mirkli aizturēju elpu: vai man...

  • Robežsargiem un muitniekiem darbs būs

    Ja reiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks likvidēta muita starp ES valstīm, kas pēc iestāšanās ES notiks ar tiem muitas, robežsardzes un...

  • “Prāta bankā” labprāt piedalītos vēlreiz

    Skatītāji televizora ekrānos 21.septembrī varēja vērot intelektuālo spēli “Prāta banka”, kurā piedalījās arī alūksnietis Aldis Zelčs.Skatītāji...