Ieelpot dzīvi

Klusajā sestdienā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris svinēja 60 gadu jubileju. Tā diriģentam Sandoram Līviņam gan palika tikai 25, bet pats orķestris jau pastāv kopš 1953.gada. Klarneti tajā spēlē Andris Amantovs, kuru “Alūksnes Ziņas” aicināja uz sarunu par dzīvi, orķestri, mīlestību uz Alūksni un piedzīvojumu garu sirdī.
- Kā sākās tava muzikālā dzīve?


- Spēlēju klarneti, saksofonu un akordeonu. Ilgu laiku nezināju, ko spēlēt, un man jau kādu laiku patika viena dziesma – Žorža Siksnas “Vālodzīte”. Tā skanēja radio, Žoržs tur spēlēja kāda instrumenta solo, un es mammai teicu – es gribu šito instrumentu! Tad vēl nezināju, ka tā ir klarnete. Man toreiz bija kādi pieci vai seši gadi. Pirms tam es spēlēju mazītiņu akordeonu. Tantei bija klavieres, un arī ar tām jau mācēju nospēlēt ar vienu pirkstu “Dāvāja, dāvāja Māriņa...”. Man vienmēr gribējies spēlēt. Protams, pēc pusgada mūzikas skolā tas entuziasms jau pāriet, taču jāturpina spēlēt.
Liels uzrāviens bija skolas orķestris, kurā sāku spēlēt, kad gāju 4.klasē. Īsi pirms Dziesmu svētkiem Sandors mani pieņēma orķestrī un teica, ka arī es braukšu uz Dziesmu svētkiem. Man tas bija gluži kā pasaules apvērsums! Pēkšņi es, tik maziņš, varu braukt lielajiem līdzi uz Dziesmu svētkiem.
Orķestrī arī sākās mana mīlestība uz muzicēšanu kopā, un pēc mūzikas skolas pabeigšanas sākās mana lielākā avantūra – katru vasaru es sāku braukt uz Vāciju spēlēt mūziku uz ielas. To daru jau 15 gadus.
- Pastāsti par ielu muzicēšanu!
- Ar laiku tā pārauga plānotā turnejā un mūs aicināja arī piedalīties dažādos festivālos, kāzās, bērēs.
Vācijā ielu muzicēšana nesaistās ar kaut kāda veida ubagošanu. Tā tiek saukta par ielu mākslu un tiek turēta lielā godā. Protams, ir jāpiedāvā arī attiecīga kvalitāte. Vācijā uzstājamies vienmēr nemainīgā sastāvā ar draugiem no Rēzeknes Valēriju Jefremovu un Jāni Ivulānu. Tas ir vasaras projekts, kuru saucam par “Latgales-Vācijas trio”. Mēs visu gadu nespēlējam, bet tikai vasarās. Ja nu vienīgi kopīgi mums notiek arī kādi svētki, tur jau parasti uzspēlējam.
Ar Valēriju un Jāni iepazinos interesantā veidā. Kā jau vienmēr, viena lieta ved pie citām. Mans vecākais brālis Lauris jau braukāja spēlēt uz Vāciju un iepazīstināja ar Valēriju un Jāni. Tā bija liela uzņemšanās – braukt uz citu valsti un spēlēt. Jau orķestrī biju pieradis pie garām mēģinājumu stundām, taču ielu muzicēšana arī nav tā vieglākā nodarbe. Ir jāmuzicē sešas stundas no vietas!
Ielu muzicēšana man bija liela dzīves skola. Tieši Vācijā es sapratu, ka cilvēkiem var uzticēties.
Arī Rīgā spēlēju uz ielas ar Rīgas muzikantiem. Brālis ieteica man dažus mūziķus, un tagad arī Rīgā man ir savs trio.
- Tu strādā Briselē par sinhrono tulku.
-  Briselē tulkoju Eiropas sanāksmes komisijā, parlamentā un ministru padomē. No rīta pārskatu tās dienas dokumentus un sanāksmēs tulkoju sarunas. Daudzi varbūt domā, ka ir grūti kaut kur nokļūt, bet es uzskatu, ka ir tikai jāstrādā. Esmu arī dzirdējis, ka Alūksnes izglītība nav labā līmenī, taču esmu bezgala pateicīgs pamatskolas latviešu valodas skolotājai Intai Makužai, kura ielika ļoti labus pamatus, un esmu priecīgs, ka pēc pamatskolas paliku šeit, nevis aizgāju uz Rīgas Angļu ģimnāziju, kā biju iecerējis. Esmu pateicīgs arī ģimnāzijas skolotājām. Una Zadumina mācīja angļu valodu, bet Tekla Ozola - vācu valodu. Esmu bezgala pateicīgs Teklai par sniegtajām zināšanām. Liekot tulka eksāmenus, tieši vācu valoda bija mans lielākais trumpis, jo angļu valodu jau zina daudzi, taču vācu valodu mazāk. Tas, ka esmu Briselē, liela daļa ir tieši Teklas nopelns. Alūksnē var iegūt ļoti labu izglītību. Ja cilvēks ir uzņēmīgs un pats mācās, tad var sasniegt visu ko!
Studējot universitātē, es domāju, ka kļūšu par angļu valodas skolotāju, taču, izejot praksi, sapratu, ka tas nav gluži tas, ko es gribētu darīt. Biju pabeidzis tulku kursus un Eiropas Komisija uzņēma tulku programmā, kurā varēja mācīties par brīvu. Uzreiz gāju uz angļu un vācu valodu. Tur jau arī valodas nemācīja vairs, bet tieši tulkošanas prasmes, jo ir grūti orientēties tik dažādos tematos. Vienā dienā ir jātulko par lauksaimniecības tiešmaksājumiem, citā tēmas saistītas ar civilprocesu vai zivju kvotām. Visos šajos tematos ir arī daudzmaz jāorientējas - tas arī ir tulka uzdevums. Tagad to daru jau septiņus gadus un esmu pie tā pieradis. Pašlaik mācos arī franču valodu. Eiropā vispār ar vienas svešvalodas zināšanām tu neesi nekas. Arī divas valodas ir maz. Trīs – tas jau ir standarts. Karjeras laikā palaikam klāt nāk jaunas valodas.
- Kāda ir sajūta, atgriežoties Alūksnē?
- Ļoti laba! Alūksne man ir piederības punkts uz mūžu, te ir mana ģimene (mamma Maruta, tētis Pēteris un brāļi – Jānis un Lauris), mans sākums. Man ir savs dzīvoklis gan Briselē, gan šeit, un arī fiziski esmu piesaistīts šai vietai. Nedomāju palikt Briselē visu mūžu. Protams, nezinu, vai redzu sevi uzreiz Alūksnē, taču noteikti te atgrieztos. Man tomēr ir svarīgi būt lielpilsētā ar aktīvu kultūras dzīvi. Reizi nedēļā dodos apmeklēt kādu koncertu. Esmu iecienījis džeza, simfoniskās vai kora mūzikas koncertus. Vēroju arī, kā ir salikta programma, varu tad arī tīri profesionāli vērtēt priekšnesumu. Tieši Alūksnē es sāku baudīt mūziku arī kā klausītājs. Mūzikas skolā tas bija, pateicoties mūzikas literatūras skolotājai Marijai Vīksnai. Arī Alūksnes skolotāju koris “Atzele” manī ir radījis mīlestību pret koru mūziku. Glika dienā viņiem bija koncerti, un tie vienmēr bija sarežģīti, bet ļoti skaisti skaņdarbi.
Alūksne ir mana vieta. Kad es te iebraucu, redzu pārmaiņas. Fenomenāli, ka slimnīca, kuru gribēja likvidēt, ir atjaunota! Arī par Pils ielu visi pukst, bet to taču atjaunos! Katru gadu arī gaidu kapusvētkus. Bez jokiem! Tie ir mani mīļākie svētki, kuros var satikt tos cilvēkus, kuri ilgi nav redzēti.
- Ko tu varētu ieteikt tiem, kuri vēlētos iemācīties kādu mūzikas instrumentu?
- Man nekas nav kļuvis tik svarīgs, lai es nespētu baudīt dzīvi. Arī skolas laikā es nebiju nekāds spīdeklis. Manam dvīņubrālim bija vieglāka galva, bet man bija smagi jāstrādā. Protams, ir jāpiepūlas, ir sevi jādisciplinē, jo režīms un struktūra cilvēkam ļoti palīdz, taču tad, kad jūtu, ka nevaru paspēlēt, ņemu brīvu nedēļu. Ir ļoti labi paņemt šādas pauzes, lai vēlāk atgrieztos ar jauniem spēkiem.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlētos iemācīties kādu mūzikas instrumentu, es iesaku izdomāt, kādā formātā cilvēks vēlas spēlēt - viens vai grupā. Kā iedvesmai es novēlu atklāt muzicēšanas prieku saspēlē. Kad tu saproti, ka iemācies mūzikas instrumentu ne tikai sev, bet arī tāpēc, lai saspēlētos, tad tā sajūta ir pilnīgi citādāka. Tāpat kā ar dejām - vari iet mācīties līnijdejas, bet pavisam cita lieta ir dejošana pārī, kad ir ķermeņa saskarsme. Daudziem pāriem tā varētu būt kā terapija – mācīties dejas. Mūzika un dejas palīdz veidot sapratni.

Citu datumu laikraksti

  • Alūksne īsumā

    Alūksne Kultūras ministrijas konkursā par valsts finansējuma piešķiršanu nacionālā muzeja krājuma uzturēšanai un izmantošanai pašvaldību projektu...

  • Ziedojumi atceļo uz Alūksni

    Akciju sabiedrību “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Latvijas elektriskie tīkli” darbinieki jau trešo gadu vāc ziedojumus, kuri paredzēti tieši...

  • Var mainīt vēlēšanu iecirkni

    Centrālā vēlēšanu komisija vēlētājiem ir izsūtījusi vēstules ar informāciju, kura iecirkņa sarakstā iekļauts un kur atrodas katra vēlētāja iecirknis....

  • Sagaidīt sirdīs mieru

    Marta otrajā pusē Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīcā ieradās jauns priesteris Andrejs Trapučka. Pirms tam viņš kalpoja Ogrē, bet nu ir...

  • Maksāt dārgāk vai slimot?

    Latvijā jau modušās un manītas pirmās ērces, novērojuši dabas pētnieki. Izbadējušās un alkās vairoties tās meklē upurus un mielojas ar to asinīm....

  • Afiša

    22.martā 18.00 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zālē - koncerts “Alūksnes pilsētas sākumskolai - 20”. 22.martā 19.00 Māriņkalna...

  • Nāc, topi par zaķi!

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs piedāvā pavasara iespēju jauniešiem būt radošiem un darboties pašiem, veidojot savu ikdienu un svētkus tādus, kā...

  • Horoskopi

    Horoskopi 22. – 28. marts Auns Neparedzēti, taču patīkami pārsteigumi. Radīsies jaunas sajūtas. Vēlme pēc sabiedrisku pasākumu apmeklējuma....