Iemācās klusēt piecdesmit gadus

Pirms piecdesmit gadiem Urālos, Tockas poligonā, Padomju Savienības maršals Georgijs Žukovs rīkoja plašus militārus manevrus - notika kodolsprādziens, lai redzētu, kā to un sprādziena radītās sekas spēj izturēt kara tehnika.

Pirms piecdesmit gadiem Urālos, Tockas poligonā, Padomju Savienības maršals Georgijs Žukovs rīkoja plašus militārus manevrus - notika kodolsprādziens, lai redzētu, kā to un sprādziena radītās sekas spēj izturēt kara tehnika, speciāli šim nolūkam celtas ēkas, bet galvenais - cilvēki. Žukova vadītajās nežēlīgajās mācībās piedalījās apmēram 60 000 vīru, kas guva pamatīgu radioaktīvo starojumu.
Alūksnietis Artūrs Ķere 1954.gada novembrī, divus mēnešus pēc baismīgā notikuma, devās pelņā uz tā saucamajām neskartajām zemēm. Tad viņš nezināja, ka nokļūs tieši šajā poligonā, ko dēvēja par "nāves ieleju", un ka lielo "kara noslēpumu" viņš glabās līdz pat pagājušā gada rudenim.
Artūrs dienējis krievu latviešu divīzijā, demobilizējies un 1954.gadā kopā ar trim latviešiem no Alūksnes rajona izlēmis doties projām no Latvijas darba meklējumos. Tad viņam bija 23 gadi.
"Mans mērķis bija nopelnīt. Ja es būtu zinājis, kur nonākšu, nekad nebūtu braucis," laikrakstam stāsta Artūrs Ķere.
Dzīvos nolemj nāvei
Kā jau kara spēlēs pienākas, Žukova vadītajās mācībās 1954.gada 14.
septembrī bija savējie un ienaidnieks, kas no sprādziena slēpās ierakumos un zemnīcās. Tiem, kas devās uzbrukumā, nebija nekādu aizsardzības līdzekļu. Pats Žukovs un citas augstas amatpersonas to visu vērojuši no betona bunkura.
Pēc grandiozajām mācībām katram dalībniekam ar parakstu vajadzēja apstiprināt klusēšanu. Cilvēki uz mūžu kļuva par invalīdiem.
"Cilvēkus šīs mācības noslepkavoja. Tie, kas palika dzīvi, bija nolemti nāvei. No viņiem ātrāk vēlējās atbrīvoties, lai tie neizpļāpātos," atklāj A.Ķere.
Baidīja ar baltajiem lāčiem
Viņš tikai vienreiz izbraucis cauri "nāves ielejai", dodoties no Kuibiševas uz Orsku, jo tas bijis vienīgais ceļš. Arī viņš ticis baidīts, ka līdz mūža beigām redzēs tikai baltos lāčus, ja atcerēsies to, ko redzējis, un mēģinās runāt. Ar to ir pieticis. Viņš iemācījies klusēt.
"Kopš tā laika mana valoda kļuva klusa. Par šo tēmu es ne ar vienu nesarunājos, lai gan nekas uz visiem laikiem nav noslēpjams," bilst A.Ķere.
Viņš salīdzina, ka kara laikā daudz redzējis un piedzīvojis, taču Urālos redzētā aina, kur norisinājās sprādziens 25 līdz 30 kilometru lielā platībā, bijusi baismīga. "Visapkārt drupas. Balti ķieģeļi bija sakusuši un izskatījās tā, it kā tie būtu no stikla," atceras A.Ķere.
Redz, kāda ir uzdzīve
A.Ķere, strādājot sovhozā, bijis šoferis ebrejam, kurš bija sovhoza direktora vietnieks saimnieciskajā darbā. Artūrs pratis iekarot viņa uzticību, labi pelnījis - 3000 rubļu mēnesī. Arī priekšnieks viņu brīdinājis, ka uz "nāves ieleju" nedrīkst braukt, ka tie cilvēki, kas tur nokļūs, drīz nomirs.
"Kā saņēmu savā pārziņā mašīnu, tā saucamo "kozli", ar to braucu. Urālu pilsētas esmu izbraukājis. Ko es tikai netiku redzējis! Kāda ebrejiem ir uzdzīve un kā viņi svin svētkus," stāsta A.Ķere.
1955.gada maijā ar specmašīnu pārvadājis dzeramo ūdeni. "Piecās līdz septiņās minūtēs cisternu varēja uzpildīt ar ūdeni. Tas bija tik tīrs kā Baikāla ūdens. Vedu to uz ēdnīcu, arī strādnieku brigādēm, pārējās divas mašīnas piegādāja ūdeni tehnikai, arī veļas mazgāšanai," apgalvo A.Ķere.
Iedrošina publikācija
Kad pēc vairāk nekā gada Artūrs palaists atvaļinājumā, atbraucis uz Latviju un atpakaļ uz Urāliem vairs nav devies.
"Pareizāk sakot, iznāca, ka no turienes aizbēgu," spriež sirmais vīrs. Viņš bija laimīgs, ka ticis projām no melnās zonas.
Iespējams, Artūrs tā arī nekad nevienam nebūtu stāstījis par piedzīvoto, ja presē neparādītos publikācija par tā laika notikumiem. Tā viņu iedrošinājusi atklāt to, ko redzējis pirms tik daudziem gadiem un nav varējis aizmirst. Arī dzīvesbiedrei netika bildis ne pušplēsta vārda ilgus gadus.
"Tagad par tā laika notikumiem esmu stāstījis kaimiņiem, draugiem. Citiem šķiet, ka es nebūtu izdzīvojis, ja būtu saņēmis starojumu," saka viņš.
***
Fakti
- 1945.gada 9.augustā atvaļinātais ģenerālmajors Čārlzs Svīnijs pilotēja bumbvedēju "B- 29" jeb "Boxcar", no kura uz Nagasaki tika nomesta plutonija bumba, kuras eksplozija izraisīja desmitiem tūkstošu cilvēku bojājeju un nepieredzētus postījumus. Otrā pasaules kara beigās ASV bruņotie spēki nometa divas atombumbas. 1945.gada 6.augustā pirmā atombumba tika nomesta Hirosimas pilsētā.
- 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtajā reaktorā notika sprādziens, kura rezultātā atmosfērā izplatījās radiācija, kuras līmenis 500 reizes pārsniedza to, kas radās pēc ASV atombumbas nomešanas uz Hirosimas pilsētu Japānā 1945.gadā. Katastrofas dēļ bojā gāja 15 līdz 30 tūkstoši cilvēku. Radioaktīvais piesārņojums skāra vairāk nekā 2,3 tūkstošus apdzīvotu vietu 12 Ukrainas rajonos. 2004.gada sākumā Ukrainas medicīnas iestāžu uzraudzībā atradās vairāk nekā 2,3 miljoni Černobiļas katastrofā cietušo, viņu vidū - 451,8 tūkstoši bērnu. Ukrainā arvien palielinās to cilvēku skaits, kuriem atklātas radiācijas izraisītas slimības. Pēdējos gados īpaši palielinājusies saslimšana ar vairogdziedzera vēzi.
- Latvijā nav kodolobjektu, kas darbojas. Pētnieciskās kodolreaktora Salaspilī darbība apturēta 1998.gadā.
300 kilometru zonā no Latvijas robežas atrodas piecas kodolspēkstacijas - Ignalina Lietuvā, Loviisa, TWO Somijā, Oskarshamma Zviedrijā, Smoļenska Krievijā. Lielākais drauds Latvijai ir Ignalinas atomelektrostacija, kuras
30 kilometru zonā atrodas Latvijas otrā lielākā pilsēta Daugavpils. 24 kodolobjekti atrodas 1000 kilometru zonā no Latvijas robežas. - Lietuvas valdība, izskatot Ignalinas AES slēgšanas plānu, paredzējusi reaktoru demontāžas tehniskos darbus pabeigt līdz 2029. - 2030.gadam. Par Ignalinas AES ātru demontāžu iestājās visas Lietuvas valsts iestādes. 2004.gada 31.decembrī AES pirmais bloks tika slēgts, bet otro slēgs 2009.gada beigās. Otrā energobloka jauda ir 1200 megavati. 2008.gadā paredzēts nogādāt radioaktīvo degvielu no pirmā energobloka uz īpašu uzglabāšanas noliktavu, kas vēl ir jāuzbūvē. Ignalinas
AES darbojās 21 gadu.

Citu datumu laikraksti

  • Atmaksā visus parādus

    Virešu pagasta padomei ir izdevies veiksmīgi nokārtot visus vecā gada parādus.Virešu pagasta padomei ir izdevies veiksmīgi nokārtot visus vecā gada...

  • Pamatskola saņem sešus datorus

    Virešu pagasta Sikšņu pamatskola pirms Ziemassvētkiem saņēma ļoti noderīgu dāvanu - sešus datorus. Tagad skolā atkal varēs iekārtot datorklasi, kuru...

  • Kristīgās klases audzēkņi mācās sajust mīlestību

    Alūksnes sākumskolas skolotāja Aina Albertiņa augusi kristīgā ģimenē, no mazām dienām apmeklējusi baznīcu un sapratusi, ka palīdzība vienmēr nāk no...

  • Biznesā viens otru nemitīgi uzmundrina

    Sieviete bez vīrieša un vīrietis bez sievietes biznesā iztikt nevar. Viss ir atkarīgs tikai no tā, cik viņi ir saderīgs tandēms. Arī mēs viens bez...

  • Jauns kontrolieris jaunajam gadam

    Lai gan Ziemassvētku brīvdienas radīja korekcijas, tomēr pagājušajā nedēļā Latvijas politikā bija pāris svarīgu notikumu. Saprotams, ka šobrīd...

  • Veselā miesā vesels gars!

    Šodien laikrakstā publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars!” trešās kārtas rezultātus un ceturtās kārtas jautājumus, ko uzdod Kalncempju pagasta...