Iepazīst muzejiskas neparastības

Muzeji: sadarbosies ar privāto kolekciju īpašniekiem. Vakar Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne Ernstam Glikam.

Muzeji: sadarbosies ar privāto kolekciju īpašniekiem
Vakar Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne Ernstam Glikam. Svinīgajā pasākumā piedalījās Latvijas memoriālo muzeju darbinieku radošās nometnes dalībnieki. Trīs dienas viņi Alūksnes rajonā iepazina muzejiskas neparastības, kā arī diskutēja par aktualitātēm.
"Memoriālo muzeju darbība atšķiras no novadpētniecības, mākslas un citu muzeju uzdevumiem. Radošajā nometnē bija iespēja risināt problēmas, kas mazāk skar citus. Sakoptāko lauku sētu konkursa vērtētāji Aivars Berķis un Ēriks Hānbergs mūsu rajonā ievērojuši neparastības, kas ir šāgada konkursa tēma. Piekritām būt nometnes saimnieki, jo tikties ar kolēģiem vēlējās arī Gaujienas Jāzepa Vītola memoriālā muzeja direktore Ineta Riepniece," skaidro valsts galvenā kultūras inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere.
Nometnes dalībnieki iepazina Gaujienas kultūrvēsturisko vidi, memoriālo muzeju, tikās ar Trapenes pagasta muzeja vadītāju Emmu Valiju Šļukumu. Viņa Ojāra Vācieša vecāku mājās "Stādzēnos" cienāja atbraucējus ar pienu un medu. Alūksnē viņus sagaidīja Viktors Litaunieks, kas iepazīstināja ar pilsētas ievērojamākajām vietām un uzņēma muzeju darbiniekus savā saimniecībā Jaunalūksnes pagastā. "Latvijā ir 2376 sētas, kurās ir muzejiskas kolekcijas. Mēs ciemojāmies pie Viktora Litaunieka, kas veido koka zirgu kolekciju. Tur mēs vakarējām, gājām pirtī, kā arī apguvām pļavu golfa spēles principus," atklāj Ē.Hānbergs. Viņš rosināja domāt, ka fakts kļūst vēsturiski nozīmīgs. Ē.Hānbergs minēja piemēru, ka Latgalē zemnieks knišļu atvairīšanai izmantojis kandžu un tā paglābis govju ganāmpulku.
Vai tā varētu būt nozīmīga pieredze? Aivars Berķis aicināja memoriālo muzeju darbiniekus sadarboties ar privāto kolekciju īpašniekiem, jo viņu mājās ir muzejiskas vērtības.
Ēriks Hānbergs apbrīno Viktora Ķirpa veidotā Ates dzirnavu muzeja fenomenu. Nometnes dalībnieki ar bānīti brauca līdz Umernieku stacijai, pēc tam autobusā turpināja ceļu uz Ati.
Muzeja vadītāja Valda Ķirpa uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā apritēja 20 gadi, kopš Viktors Ķirps dibināja muzeju. Tam ir piešķirts viņa vārds, ekspozīcijā ir materiāli par viņu un muzeja tapšanu. Sākumā visa ekspozīcija bija izvietota dzirnavu ēkas pirmajā stāvā, bet tagad muzejā ir 13 ēkas. No muižas laikiem saglabājušās trīs būves: dzirnavu ēka, kurai ir vairāk nekā 200 gadu, smēde un melnā pirts. Divas ēkas ir celtas no jauna, bet pārējās desmit ir pārvestas uz šejieni.
"Mūsu uzdevums ir saglabāt muzeju nākamajām paaudzēm. Krājumos ir vairāk nekā 4 200 vienības," akcentē V.Ķirpa.
Muzejā ciemojas jaunlaulātie, šajos gados Ates dzirnavās bijuši apmēram 370 pāri. Tur pārbauda, kā viņi prot vērpt un mizot baļķi ar slīmestu, kā arī citus darbus.
Otrdiena bija mācību un diskusiju diena. Muzeju pārvaldes priekšnieks Jānis Garjāns runāja par muzeju funkcijām postmodernajā pasaulē. Viņš aicināja diskutēt, cik tālu stiepjas muzeja robežas.
Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste - tūrisma darba organizatore Kristīne Vimba aicināja aktivizēt sadarbību ar tūrisma informācijas centriem. Diskusiju klubā nometnes dalībnieki centās noskaidrot, kā paplašināt memoriālo muzeju darbību, kā to dažādot un piesaistīt apmeklētājus.

Citu datumu laikraksti