Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ierīce bērna rokās – palīgs vai drauds?

Mūsdienu tehnoloģijas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa kā vecākiem, tā arī viņu atvasēm. Reti kurš pirmsskolas vecuma bērns nezinās, kā ieslēgt televizoru, atrast spēli datorā vai piezvanīt no mammas telefona. Arvien biežāk bērni ar dažādām ierīcēm darbojas labāk par vecākiem. Tehnoloģiju izmantošanas prasmes var būt panākumu atslēga nākotnes gaitās, taču bez pieaugušo kontroles agrā vecumā arī nopietns drauds veselībai un psihei.

Bērna prasmes attīstās
saskarsmē ar cilvēkiem
Klīniskā psiholoģe Liāna Šipilo pēdējos četrus gadus aktīvi darbojas Lielbritānijas centrā «Hamlets», kur strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Viņa uzskata, ka atsevišķos gadījumos tehnoloģijas spēj palīdzēt bērna attīstībā, taču nekas nav efektīvāks par saskarsmi un sociālo prasmju apgūšanu ar vecākiem un vienaudžiem reālajā laikā un spēlēs.
«Ir jāsaprot, ka bērni ir mūsu sabiedrības spogulis, viņi agri sāk modelēt un kopēt pieaugušo uzvedību. Ja mēs nevaram dzīvot bez telefona, datora un televizora, tad bērni sāks šo uzvedību kopēt. Mēs esam sociālas būtnes, un mācēt būt kopā ar citiem bērniem un cilvēkiem, spēlēt spēles, kurās mācāmies risināt sociālās problēmas un konfliktus, atpazīt emocijas, fantazēt, ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa un nopietns pamats pilnvērtīga cilvēka attīstībā. Ja pastāv kaut mazākā iespēja, tieši šādām spēlēm būtu jāpiepilda bērna brīvais laiks. Sociālās prasmes un empātija ir ārkārtīgi svarīgas lietas, ko apgūstam agrā bērnībā. Tās ir tieši saistītas ar valodas attīstību, un to grūti iemācīties no televizora un datora. Bērni no dabas ir ļoti zinātkāri, modernās tehnoloģijas savukārt ir uzmanību piesaistošas un skaidri izprotamas, jo simboli ir vieglāk uztverami nekā valoda. Problēmas rodas, ja šīs ierīces dominē laika pavadīšanā,» tā L.Šipilo.
Valda Rozentālberga ir acu ārste ar vairāku gadu desmitu pieredzi darbā bērnu poliklīnikā. Ārste uzsver, ka mūsdienās dati ir ļoti pretrunīgi un bieži vien pētījumu rezultāti ļoti atšķiras no tā, ko novēro praksē. «Nāk ļoti daudz bērnu, kuriem ir tuvredzība. Viņi mājās ilgi sēž pie datora, televizora un to arī neslēpj. Runājot par pētījumiem – brošūrā «Fakti un mīti par acīm» paskaidrots, ka bērns bez acu noguruma spēj labāk fokusēt skatu uz tuviem priekšmetiem. Atšķirībā no pieaugušajiem bērniem bieži attīstās pieradums turēt priekšmetus tuvu acīm vai sēdēt ļoti tuvu televizoram. Nav pierādīts, ka tas kaitētu acīm, un šis pieradums izzūd, kļūstot vecākam. Šāda informācija atrodama Latvijas Amerikas acu centra brošūrās, ko dala pacientiem. Šis ir vienīgais slēdziens no tiem, ko esmu lasījusi, kurā teikts, ka ierīces acīm nekaitē. No savas ilggadējās prakses secinu, ka kaitē gan un veicina tuvredzības attīstību. Es ieteiktu vecākiem, kuri pamana, ka bērns, skatoties televizoru un lasot, miedz acis vai liec galvu tuvu grāmatai, doties uz pārbaudi. Pacientus, kuriem novēroju tuvredzību, mudinu atteikties no datorspēlēm vai spēlēm telefonā,» stāsta V.Rozentālberga.

Agresivitāte un nespēja
koncentrēties
Redze nav vienīgā, kas jau pirmsskolas vecuma bērniem pasliktinās moderno tehnoloģiju dēļ. Pirmsskolas izglītības pedagoģe Sintija Korņijenko novērojusi arī citus traucējumus.
«Pirmsskolas vecumā ir nopietnas problēmas ar stāju. Iemesls ir bieža telefona vai planšetes lietošana. Otra lieta ir agresivitāte, kas gan vairāk raksturīgi puišiem. Nākamā problēma ir koncentrēšanās spēju zudums. Piemēram, tie bērni, kuri mājās daudz laika pavada ar datoru un telefonu, grupiņā nespēj atrast nodarbošanos, viņu fantāzija ir mazāk attīstīta. Lai bērni man veltītu uzmanību vismaz pusstundu, kā audzinātājai man jāizdomā kaut kas līdzīgs cirkam ar specefektiem,» atklāj S.Korņijenko.
Kineziologs jeb kustību ārsts Visvaldis Bebrišs skaidro, ka spriedze, kas rodas muskuļos, ietekmē ne tikai sprandu vai konkrētu muguras daļu – cieš viss organisms. «Spriedze un problēmas rodas, ja ilgstoši atrodamies vienā pozīcijā. Skatoties televizoru vai šķībi sēžot datorkrēslā, pat pēdas, ausis, acis un kakls var sākt sāpēt. Muguras muskuļi var saspiest acu muskuļus, kas savukārt veicina redzes pasliktināšanos, bērns sāk sliktāk mācīties, kļūst neuzmanīgs. Jaunākie pētījumi pierāda to, ka muguras muskuļi ievijas galvā līdz pat matiem, un saņemta pat Nobela prēmija par šo tēmu. Mans ieteikums ir izvairīties no ilgas sēdēšanas, tas ir daudz labāk nekā nākotnē maksāt ārstiem,» brīdina V.Bebrišs.
Brīdinājumus izsaka arī sertificēta pediatre Ingrīda Budrēvica. Ārste šo tēmu uzskata par īpaši aktuālu tiem bērniem, kuru valoda vēl nav izveidojusies. «Kamēr mazais nerunā, vecākiem nevajadzētu viņam dot šādas ierīces. Bērns iemācās skatīties bildes, bet mazāk cenšas runāt. Ja valoda vēl nav attīstījusies, televizors vai planšete bremzē valodas attīstību. Ierīču lietošanai jābūt ļoti ierobežotai, jo bērni pēc to izmantošanas kļūst uzvilkti, nervozi. Mazā vecumā ātri kļūst atkarīgi. Faktiski katru dienu savā kabinetā redzu, ka bērni taisa tračus, jo pirms tam viņiem aiz durvīm ir atņemts telefons. Šī pieraduma sajūta nākotnē var būt dažādu neirožu pamatā,» skaidro I.Budrēvica.

Lietderīga ierīču izmantošana
Savukārt optimistisku vērtējumu pauž psihoterapeite Maija Zakriževska, uzsverot, ka cilvēkiem ir raksturīgi nosodīt visu jauno. Jebkuru defektu var pārvērst par efektu – modernās ierīces iespējams izmantot arī izglītojošos nolūkos. 
«Piemēram, pagājušā gadsimta sākumā bija uzskats, ka grāmatu lasīšana ir maksimāli neveselīga, līdzīgi mūsdienās nosoda tehnoloģijas. Manuprāt, stunda dienā bērnam nekaitē, taču vecākiem jākontrolē, kas tiek darīts. Viengadnieks neskatīsies to pašu, ko sešgadnieks. Zēni biežāk izvēlēsies agresīvākas multiplikācijas filmas, meitenes – mierīgākas. Ja cilvēks izaugs agresīvs, es nedomāju, ka tas būs tehnoloģiju vai multfilmu ietekmē. Drīzāk ir jautājums – kāda ir vecāku attieksme pret bērnu. Ja vecāki ir agresīvi, tad arī multfilmā bērniņš skatīsies uz to, kādi ir agresijas veidi un kā to izmantot pret citiem. Mūsdienās tehnoloģijas bieži tiek izmantotas lietderīgi, piemēram, mācībās. Kāpēc gan nepiemeklēt pamācošas multfilmas? Pēc noskatīšanās ir vērts runāt ar bērnu un jautāt – kas multfilmā bija labi, kas slikti. Ko darīja varoņi? Ko es no tā varu pamācīties? Ko nevajadzētu darīt? Ir jāmāk izdarīt secinājumus un pārrunāt redzēto,» uzskata M.Zakriževska.
Mūsdienu tehnoloģijas ir spēcīgs līdzeklis. Tas var būt bīstams, ja tā lietošana nav ierobežota, bet var būt arī lietderīgs, ja prasmīgi tiek izmantots mācību nolūkos. Tas, cik prasmīgi jebkura no tehnoloģijām ikdienā tiks lietota, ir katras ģimenes un katra vecāka atbildība. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Cerība mirst pēdējā 2

    Cerība mirst pēdējā

    Sabiedrībā plašāka diskusija par retajām slimībām izvērsās pirms pāris gadiem, kad pēc palīdzības sauca Zane, kurai tika diagnosticēta pulmonālā...

  • Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Rallijsprints “Alūksne” finišējis, uz starta - “Sarma”

    Alūksnes rallijsprinta sacensībās “Rally Alūksne 2016” pagākušajās brīvdienās uzvaras laurus plūca piecpadsmit gadus vecais somu sportists Kalle...

  • Basketbolisti izspēlē pirmo apli

    Pagājušās nedēļas nogalē “BJSS Alūksne” aizvadīja spēli izbraukumā ar komandu “Dārznieks/Cēsu sporta skola” un zaudēja ar rezultātu 72:58 (19:7,...

  • Barikāžu laika atmiņu ugunskurs 2

    Barikāžu laika atmiņu ugunskurs

    Janvārī aprit 25.gadskārta kopš 1991.gada barikādēm Rīgā – nevardarbīgo Latvijas iedzīvotāju pretošanās kustību. Starp barikāžu dalībnieku tūkstošiem...

  • Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Būs vairāki Igaunijas mākslinieku koncerti

    Svētdien Alūksnes Kultūras centrā skanēs jaunā un talantīgā igauņu pianista Johana Randveres solokoncerts, kas būs viens no četriem augsta līmeņa...

  • Alūksnieši piedalās mācībās

    No 8. līdz 10.janvārim Burtnieku novada Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā norisinājās jauniešu apmācības “ES pa VIDu ZEMEI”. Tajā...

  • Jaunais gads

    Astoto dienu dzīvojam jaunajā gadā. Kāds to noteikti sācis ar jaunu apņemšanos būt labākam vai mainīties, apgūt ko jaunu, izdarīt kaut ko sen...

  • Ar velosipēdu vairs nedrīkst braukt pa ietvi

    Ir stājušies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes...

  • Zvaigznes dienā

    Ar katru bērniņu, kurš ienāk pasaulē, dzimst jauna zvaigzne gaismas planētā.Tā vada jauno dzīvību no zilā tālumaun vienmēr atrodas tā tuvumā:kā...