Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu “es un ES”

Palicis mēnesis, tad Latvijas tautai jāpasaka viedoklis par valsts turpmāko politisko un ekonomisko virzību.

Palicis mēnesis, tad Latvijas tautai jāpasaka viedoklis par valsts turpmāko politisko un ekonomisko virzību. Lai izdarītu izvēli referendumā, ir nepieciešama vispusīga un plaša informācija, bet liekas, ka tās pašreiz visvairāk arī pietrūkst.
Ak, jā, jau dzirdu skaļos eirooptimistu protestus, ka informācijas ir pietiekami tiem, kas to vēlas saņemt, un visbeidzot valsts ir atvēlējusi veselu miljonu latu latviešu tautas informēšanai par Eiropas Savienības (ES) "labumiem" (palasiet - tur nekā slikta vispār nav, ir tikai labais, nu gatavā Leiputrija).
Kāda tad informācija ir pieejama?
Reāli to varētu sadalīt divās lielās daļās - pirmā, dziļi ekonomiska un politiska rakstura informācija, kas piebārstīta ar skaitļiem un procentiem, salīdzinājumiem un prognozēm, tik daudz svešvārdiem, ka teikuma vidū jau pazūd tā jēga. Otrā, tikpat dziļa, tikai demagoģiska informācija pilnīgi bez jebkāda pamatojuma, kas balstīta tikai uz pavēles formas darbības vārdiem - jādara, jāatbalsta, jāpievienojas, jāpieņem un līdzīgiem - un papildināta ar draudiem par "krievu laiku" atgriešanos vai pilnīgu valsts krahu.
Kā ierindas vēlētāju mani neinteresē "augstie plaukti" ar investīciju apjomiem un kredītu procentiem, toties ļoti interesē, ko iegūšu vai zaudēšu pats un mana valsts, iestājoties vai neiestājoties ES.
Nu kur tad viņi dēsies
Visu laiku kaut kur iekšā kremt doma: kāpēc nevienai neatkarīgās Latvijas politiskajai partijai un valdībai līdz 2003.gada 20.septembrim nav ienācis prātā pajautāt saviem vēlētājiem par vēlmi pievienoties vai ne ES? Liekas, ka mūsu politiskā elite pieturējusies pie principa - nu kur tad viņi (vēlētāji) dēsies, gan jau nobalsos, kā vajadzēs. Oponenti varētu iebilst, ka visu valdošo politisko partiju programmās bijuši attiecīgie punkti un, balsojot par šīm partijām, esam balsojuši arī par virzību uz ES. Jā, viņiem varētu piekrist, bet pretēja nopietni argumentēta viedokļa jau praktiski nav bijis. Tāpēc arī šobrīd lielai daļai tā saucamo eirooptimistu pamatojums ir "nu ko tad es, par to jau sen ir nolemts". Tomēr analizēsim iespējamos ieguvumus un zaudējumus.
Viens nosacījums - nauda
Pie ieguvumiem parasti min iespēju brīvi strādāt un mācīties ārzemēs (lasi - ES). Nezinu nevienu ES dalībvalsti, kur ar "orķestri un ziediem" sagaidītu darbu meklējošus iebraucējus, vēl vairāk, atsevišķas no tām jau arvien nopietnāk runā par būtisku migrācijas ierobežošanu. Ar mācībām ir pilnīgi pretēji, ne tikai Eiropa, bet visa pasaule vaļā, tikai viens nosacījums - nauda, ja vari maksāt, mācies, kur vien gribi. Iespējas apgūt zinības par tās valsts budžeta līdzekļiem, manuprāt, ir tikai vienā gadījumā - specialitātē, kura ir tik nepopulāra, ka nav spējīga uzņemt nepieciešamo studentu skaitu vietējo vidū. Tātad piedāvā to, kas šobrīd jau ir.
Brīva kapitāla un personu kustība. Vai varat nosaukt kādu vietu ES, uz kurieni nevarat aizbraukt vai pārcelt savu kapitālu (tas ir, aizbraukt paceļot, iegādāties nekustamo īpašumu, uzsākt savu biznesu un tamlīdzīgi)? Vismaz es to nevaru, tātad atkal nekā jauna.
Nauda ir jānopelna
Visinteresantākais man šķiet apgalvojums "ES mums dos naudu". Super! Nekad neviens nevienam neparko nedod nevienu naudiņu! Tā ir vai nu jānopelna, vai arī par to grib kaut ko iegūt (nopirkt). Par sadaļu iegūt (nopirkt) nemaz negribas runāt, jo liekas, ka pēdējie, kas savu ādu visdārgāk grib pārdot, ir mūsu zemnieki, tikai viņiem vajadzētu atcerēties, ka iegūtu ādu vai nu pārdod tālāk, vai atdod ģērēt. Savukārt nopelnīt mēs varētu "sniedzot pakalpojumus", kas tīkami ES, jeb precīzāk sakot - no ES puses pamatā atbalstīs tikai tos projektus, kas viņiem ir izdevīgi. Piemēram, ceļu būve. Paredzēts atjaunot ceļus, kas nepieciešami un ko izmantos ES kravu pārvadājumos (piemēram, VIA Baltija). Neesmu dzirdējis par ES vēlmi atjaunot, piemēram, ceļu no Neretas līdz Aknīstei vai no Rīgas uz Ērgļiem. Tāpat nekas nav dzirdēts par vēlmi palīdzēt mūsu dzelzceļa atjaunošanā, jo zināmu iemeslu dēļ pa dzelzceļu kravas no vai uz Eiropu caur Latviju nevadā.
Vēl viena nianse, kas saistīta ar "ES naudas došanu". Naudu nedod tāpat vien - katram atbalstītajam projektam jābūt Latvijas naudai (līdzfinansējumam) vienas trešdaļas vai pat puses apmērā. Tas arī varētu būt par iemeslu pašreizējai valdības izmisīgajai vēlmei taupīt naudu, jo paredzamo nākamā gada ieņēmumu palielinājumu ar lielu uzviju "apēdīs" jau apstiprināto ES projektu līdzfinansējums.
Vēl lielākā nabadzībā
Pagaidām no apskatītā ES ierindas vēlētājam var solīt vienus vienīgus zaudējumus, bet vēl jau neesam apskatījuši ES prasības. Kā pirmā un vissvarīgākā parastam cilvēkam ir nodokļu sistēma. Kā sola, tad tajā nekas būtisks nemainīsies - ES un Latvijas nodokļu sistēmas tikai sinhronizēs. "Uzlabošanos" jūtam jau šobrīd - no 2003.gada 1.janvāra ar nodokļiem apliek komunālos maksājumus, grāmatas, zāles un citu. Vēl nedaudz jāpiekoriģē cenu atšķirības, piemēram, energoresursiem - degvielai, gāzei un elektrībai, bet tas neatstāšot nekādu būtisku ietekmi uz pārējo preču cenām. Pilnīgas muļķības! Ja celsies cena kaut vai vienam no minētajiem enerģijas veidiem, cenas pieaugs praktiski visām plaša patēriņa precēm. Šeit gan jāatzīmē, ka algas, pabalstus un pensijas (lasi - pirktspēju) ES godprātīgi atstāj pašu kandidātvalstu ietekmes jomā. Tātad preču cenas noteiks ES, bet naudu to pirkšanai meklēsim paši. Tauta tiks iedzīta vēl lielākā nabadzībā.
Pirms iestāšanās mums jāpārņem stingrās ES likumu normas. Tas it kā nebūtu tik slikti, tikai atkal viens "bet". Rodas iespaids, ka ES vieni likumi un prasības ir kandidātvalstīm un pavisam citi pašiem. Ja tas tā nav, kā tad izskaidrot "ragu un nagu" sērgu, kas pirms pāris gadiem izcēlās un plosījās vecajās ES dalībvalstīs? Tur taču ir tik stingri noteikumi mājlopu turēšanai, kas brīžiem robežojas ar pilnīgu absurdu. Mums, plebejiem (kandidātvalstīm), ar savu vājo likumdošanu un neattīstīto lauksaimniecību vajadzēja apturēt sērgas tālāko izplatību.
Cilvēki sāk domāt reāli
Tā varētu vēl turpināt, bet liekas, ka cilvēki Latvijā arvien vairāk sāk reāli domāt. Par to liecina arī R.Umblijas vadītā informēšanas kampaņa, kas sāk dot augļus - ES pretinieku skaits palielinās ar katru dienu. Veselu mēnesi pirms referenduma jau bija jāpieslēdz smagā artilērija - Valsts prezidente, kas ar visdziļāko pārliecību stāsta, ka ES jāstājas tāpēc, ka ... tad dzīvosim lielajā Eiropas saimē un visiem būs skaisti un labi.
Kas notiks, ja Latvija referendumā pasaka "nē"? Nekas tāds, kā dēļ būtu vērts uztraukties. Saglabāsim savu lauksaimniecību un ne tajā sliktākajā līmenī, būvēsim un remontēsim ceļus varbūt nedaudz lēnos tempos, bet tos, kuri pašiem vajadzīgi (šajā jomā iepriekš apskatīto iemeslu dēļ ES nauda tāpat ienāks Latvijā). Ļausim ekonomikai regulēt preču cenas mūsu tirgū un sagaidīsim to brīdi, kad ES dalībvalstu iedzīvotāji brauks pie mums pēc lētajām desām un sviesta, kā mēs kādreiz braucām uz Lietuvu.
Smieties vai raudāt?
Manuprāt, Latvija visām apkārtējām valstīm un grupējumiem ekonomiski ir interesanta tikai tad, ja nepieder ne austrumos, ne rietumos esošajām savienībām. Tikai tā mēs varam saglabāt savu vislielāko dabas bagātību - ģeogrāfisko stāvokli - krustceles, kas vienmēr piesaistījušas tirgotājus un citus darījumu ļaudis.
Pastāv arī cits viedoklis, piemēram, kā visnotaļ cienījamam Satiksmes ministram R.Zīlem, ka otrajā dienā pēc negatīva balsojuma referendumā saņemsim Krievijas un Baltkrievijas prezidentu apsveikumus un piedāvājumus iestāties NVS. Tā arī nesapratu - smieties vai raudāt - un par ko - šo prognozi vai tās paudēju.
Izvēli 20.septembrī izdariet paši, analizējiet, domājiet, bet, galvenais, nestāviet malā, ejiet un balsojiet!
Aivars Gulbis, Latvijas pilsonis un ierindas vēlētājs
P.S. Raksts tapis pilnīgi brīvprātīgi, nesaņemot nekādu (arī finansiālu) atbalstu no pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas.

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Beidzot viņai bija izdevies tas, kas jau sen bija jāizdara. Bezgala sāpīga bija šī vīra dubultā dzīve, kura it kā no viņas tika slēpta, bet par kuru...

  • Pirms doties uz ārzemēm

    Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments informē, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, šāgada septiņos mēnešos ārvalstīs mirušo un par dažādu noziegumu...

  • Iebilst pret centralizāciju un netaisnīgu finansējuma sadali

    No 1.septembra ārstniecības iestādes finanšu un citu informāciju ar interneta starpniecību nosūtīs Veselības obligātās apdrošināšanas valsts...

  • ES nepieļaus tabakas epidēmijas uzvaru

    ES ir nopietni ķērusies pie sabiedrības pašiznīcināšanās novēršanas jeb, citiem vārdiem, pie tabakas ietekmes uz sabiedrības veselību...

  • Gan pacienti modīsies!

    Viena no visvieglākajām un ātrāk noslēgtajām sadaļām pirmsiestāšanās sarunās ar ES mums bijusi sadaļa par labklājību, uzskata Publisko un privāto...

  • Bez aprūpes nepaliksim

    Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka,...

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...