Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iesālītās cerības

Klusībā cerēdama, ka Arvīds pieteiksies to ienest manā vietā vai vismaz iznāks man līdzi laukā.

3.
Klusībā cerēdama, ka Arvīds pieteiksies to ienest manā vietā vai vismaz iznāks man līdzi laukā. Pie istabas durvīm vēl brīdi uzkavējos un uzmetu abiem zaglīgu mirkli: tie abi turpināja jūsmot par televizoru, it kā neko no manis teiktā nebūtu dzirdējuši. Izgāju virtuvē, gaismu neieslēgusi, atspiedu muguru pret ārdurvju stenderi un pēkšņā nespēkā aizvēru acis. Es biju gatava pastrādāt kādu nelietību, pat iesist tur tiem abiem, kaut tajā pašā brīdī baidījos par savu iespējamo rīcību. Bet tad atkal iedomājos, kā viņi istabā šobrīd sēž apskāvušies un smejas par mani. Cīnīdamās ar asarām, kas aizžņaudza kalu, paķēru ūdens spaini, kurā vēl bija ūdens, izskrēju ārā, nometu to turpat zemē un kā zaglis zagļa soļiem lavījos gar mājas stūri pie istabas loga. No tā plūda balta gaisma uz rudens lietū izmirkušās puķudobes. Bet turpat augošās ābeles kailie zari no apnicīgā rudens lietus gaismā mirguļoja kā nolakoti. Logs no manis bija tikai soļa attālumā, bet dažādu jūtu mudžeklis lika man apstāties un piespiesties mājas miklajai un vēsajai sienai. No kā es baidos? No tā, ko ieraudzīšu? Vai kaunos par to, ka slepeni gribēju paskatīties pa logu? Un tad es atkal saņēmos - kas tad ir lielāks nelietis - es, skatīdamās, vai viņi, kas izmanto savām mīlas dēkām manu uzticēšanos, viesmīlību? Manā mājā!
Es paspēru uz priekšu enerģisku soli un ar saimnieces tiesībām ieskatījos iekšā. Pirmajā mirklī es viņus neieraudzīju, jo galdiņš, pie kura viņi sēdēja pirms manas iziešanas, bija tukšs. Bet tad es viņus pamanīju stāvam pie istabas durvīm. Emma, uzlikusi roku durvju rokturim, it kā gatavodamās iziet, bet Arvīds satvēra Emmu ap pleciem un pagrieza viņu ar seju pret sevi. Emma soli atkāpās un aizgrieza seju, bet Arvīds visu laiku kaut ko ātru runāja. Un tad es redzēju to, no kā visvairāk baidījos, ko es negribēju redzēt - viņš skūpstīja Emmu! Pēkšņi man likās, ka tā nav īstenība, ka tas ir tikai manis izdomāts murgs. Es it kā gribēju viņus pieķert, bet reizē arī baidījos no tā, ka varētu ieraudzīt to, ko tagad redzēju.
Es stāvot nejutu, kā lietū izmirkusi mana plānā kleitiņa, mati, no kuriem pilēja lietus lāses, sajaukdamies uz sejas kopā ar asarām. Nejutu, kā no aukstuma un uztraukuma trīsēja augums un klabēja zobi kā drudža slimniekam. Es biju kļuvusi par sazilējušu statuju, nespēdama vairs paspert soli. Spēji satrūkos, kad man pie kājām pieglaudās kaut kas slapjš un mīksts. Ieraugot kaķi, es atjēdzos un atrāvos no loga. Ar pūlēm piespiedu sevi ieiet atpakaļ mājā.
Pie ārdurvīm nevarēju tumsā sameklēt nolikto ūdens spaini, bet es arī necentos to atrast. Tīšām skaļi aizcirtu virtuves durvis tā, lai viņi dzirdētu manu ienākšanu. Es sevi vairs nepazīstu. Man liekas, ka tā ir cita sieviete, kurā es noraugos it kā no malas. Kā piedzērusi un apdullusi no redzētā, lēnām attaisu istabas durvis. Viņi neredzēs, kā man sāp. Nē, nē!
It kā no tālienes dzirdu savu balsi, kura man arī šķiet sveša:
- Padomājiet tikai! Ņēmu un noslīcināju akā spaini! Izmirku līdz ādai. Iešu pārģērbties, citādi iesnas būs klāt, un tad tūlīt gultā.
Neatceros, vai viņi kaut ko atbildēja, vai tikai mēmi raudzījās manī tā, it kā es būtu atnākusi no viņpasaules.
Iegāju savā istabā, drebēdama palīdu zem segas. Ļāvu, lai asaras līst pār vaigiem, no kurām spilvens samirka slapjš. To nakti pirmo reizi mūža es pavadīju bez miega.
Otrā rītā es piecēlos kā slimniece pēc smagas slimības. Sajūta tāda, it kā pagājušajā naktī man būtu nomiris kāds bezgala tuvs cilvēks. Līdzko es ieraudzīju Emmu, manā sejā nepakustējās ne vaibsts, kad asaru aizsmakušā balsī teicu:
- Emmī, savāc tūlīt savas mantiņas un ej. Vienalga uz kurieni - tikai pazūdi!
Brīdi vēlāk es noskatījos pa logu, kā viņa, ne vārda neteikusi, aizgāja pa dubļos izmirkušo ceļu. Droši vien pie Arvīda, jo viņai te nebija neviena cita tuva cilvēka.

Citu datumu laikraksti

  • Iesālītās cerības

    Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un māte kā melns rēgs iestājās apgaismotajās ārdurvīs.2. Es satrūkos tikai tad, kad bija kļuvis tumšs un...

  • Karavīri iepriecina ar uzvedumu

    Jaunais mācību gads arodapmācības un rehabilitācijas centrā "Alsviķi" sākās ar patīkamu atkalredzēšanos.Jaunais mācību gads arodapmācības un...

  • Par tautas balsojuma rezultātiem

    Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ietekmēs arī Latvijas Bankas darbību.Tautas balsojums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā...

  • Neliksim šķēršļus attīstībai

    20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska izšķiršanās, kuras sekas jau tuvākajā desmitgadē jutīsim katrs.20. septembrī mūs visus gaida vēsturiska...

  • Starp Rietumiem un Austrumiem

    Iespējams, nākamo gadsimtu vēstures grāmatās 20. septembris tiks minēts kā īpaša diena, kurā Latvijas tauta pieņēma izšķirīgo lēmumu, izvēloties...

  • Netic zaudējumiem, tic ieguvumiem

    Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti un pašnoteikšanos.Tā ir demagoģija, ka Latvija, iestājoties ES, zaudēs suverenitāti...