Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iesālītās cerības

Kamēr katru dienu gāju darbā, domas par precēšanos man uzradās tikai pa brīvdienām. Un šad un tad garajos rudens vakaros.

1.
Kamēr katru dienu gāju darbā, domas par precēšanos man uzradās tikai pa brīvdienām. Un šad un tad garajos rudens vakaros. Bet tagad, kad nu esmu pensijā, šī doma grauž mani kā tārps ābolu. Šādā vecumā palikt vienai visā mājā, kur ir trīs istabas, nudien ir briesmīgi garlaicīgi. Visu savu mūžu dokumentu ailē par ģimenes stāvokli glīti ierakstīju - neprecējusies. Kaut gan patiesībā biju divas reizes gandrīz precējusies. Zinu arī to, ka, man nedzirdot, mani saukāja par veco jaunavu un par vecmeitu, kā nu kuram patika. Tas man, protams, kož kaulā. Ko tie runātāji zināja par mani?
Ar smagu nopūtu un nožēlu sapratu, cik ātri paskrēja jaunība un visi tie labākie gadi. Šodien jau nevienam prātā neienāk, cik es jaunībā biju smuka un iznesīga meita. Kad man nāca tie brūtes gadi, es jau biju izdomājusi savu vīrieša ideālu, un tikai tāds drīkstēja būt mans dzīves draugs. Kas neatbilda šim standartam, to bez žēlastības aizraidīju. Manus precību plānus izjauca darbs teļu fermā. No agra rīta līdz vakaram strādāju smagu darbu un vairs nesatiku nevienu vīrieti, kas man zvērētu mīlestību. Manam smuidrajam augumam un ašajiem soļiem sekoja tikai glupās teļu acis. Pamazām sapratu, ka pie baltās brūtes štātes tik ātri netikšu.
Bet tad kādu dienu lielajā fermas šķūnī sabira vesels bars trokšņainu studentu. Tie no pilsētas bija sadzīti palīgā kolhozam novākt ražu. Un tā es ieskrēju liktenim tieši krūtīs! Tas bija slaids, skaists tumšmatis, kas gadījās man pa kājām šķūņa durvīs, kad es lielā ātrumā nesos laukā no tā. Tieši krūtīs šim studentam. Es paskatījos viņam acīs un mana sirds iesaucās: "Viņš!" Tieši par viņu es biju sapņojusi.
Vakarā redzēju, kā viņš viens pats grozījās pagalmā. Es paķēru krūzi ar tikko slauktu pienu un aiznesu savam sapņu vīrietim. Viņš lēnām malkoja pienu un, acu nenovērsis, skatījās manī. Bet man no uztraukuma drebēja ceļi, tāpēc mīcījos no vienas kājas uz otru kā hipodroma zirgs. Beidzot viņš, pienu padzēries, krūzi neatdeva, bet aicināja apsēsties. Apsēdos ar. Un tā sākām runāt. Un aizrunājāmies tik tālu, ka nemanījām, kā satumsa rudens novakars.

Citu datumu laikraksti

  • Glezna

    Varbūt starp paziņām atrodas kāda, kas labprāt gleznas paņemtu?3. Varbūt starp paziņām atrodas kāda, kas labprāt gleznas paņemtu? * * * Terēzei...

  • Konferencē runā par situāciju invaliditātes profilaksē

    Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" notika konference "Ģimenes ārstu un pašvaldību sadarbība invaliditātes profilaksē".Nacionālajā...

  • Nevis sapnis, bet nepieciešamība

    Gan plašā sabiedrībā, gan finansistu un uzņēmēju vidū pēdējā laikā risinās kaislīgas diskusijas un cīņas par jautājumu - vai Latvijai jābūt vienotā...

  • Glezna

    2. Varbūt tieši šis vakars beidzot dos iespēju pacelties kādu pakāpienu uz augšu pa uzņēmuma ieņemamo amatu "trepītēm"?2. Varbūt tieši šis vakars...

  • Nākotni saskata Eiropas Savienībā

    Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu žurnālistus uz informatīvu semināru par Eiropas Savienību.Ārlietu ministrija aicināja reģionālo avīžu...

  • Vista apelsīnu - vīnogu mērcē

    Iesakām kārumniekiem pagatavot kaut ko neparastāku un krāsaināku - veselīgu un gardu, vieglu vistas gaļas maltīti.Iesakām kārumniekiem pagatavot kaut...