Iespēja celties kopā ar sauli

Spoža jo spoža saule šūpojas debesu jumā, iešūpojot Lieldienas. Šis ir laiks pirms kaut kā liela un ļoti gaidīta. Atceros, ka bērnībā vecmāmiņa klusināja un neļāva draiskoties Lielajā piektdienā. Tikai vēlāk sapratu – tā ir svētākā diena gadā, kad nestrādā, kad ne tikai mājā, bet arī sirdī valda klusums un miers. Bērniem, protams, bija grūti sagaidīt Lielo dienu ar šūpošanos – arvien augstāk un augstāk, neievērojot, ka tā nes arī lejup.


Tagad daudziem Lieldienu brīvdienas ir vien īss atelpas brīdis starp naudas pelnīšanas maratona dienām. Nauda, nauda, nauda... Tā ir mūsdienu Dievs jeb šķietamā laime, pēc kuras tiecamies visu mūžu. Saprotama ir vēlme dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Kāpēc tas neizdodas? Manuprāt, tāpēc, ka valdībai nešķiet svarīgas tās vērtības, kuras ir svarīgas mums. Cilvēka dvēselisko attīstību nebūt nenosaka tikai materiālais nodrošinājums. Laimīgs – tā nav ekonomiska kategorija.
„Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu,” - tā skan kristīgās ticības bauslis. Labu cilvēku nav grūti mīlēt, bet katram ir savi trūkumi. Un, ja vēl ir citādi uzskati! Tomēr igauņi ir spējuši piedot visiem, lai savstarpējās attiecības valstī sāktu no nulles. Arī Latvijā visi esam vienas sabiedrības locekļi, kam ir jāatrod kopsaucējs – nacionālā saskaņa. Taču 16.marts kārtējo reizi parādīja, cik viegli ar provokāciju ir radīt dusmas un naidu. Tieši tāds bija mērķis – brīvā Latvijā pie Brīvības pieminekļa pazemot sirmos karavīrus. Un neko nemaina tas, ka policija izpildīja savu uzdevumu saskaņā ar likumu. Konfrontācija tikai spilgti atklāj, ka nekas nemainās – frontes līnija vēl arvien iet caur daudzu sirdīm. Tāpēc politiķi to viegli var izmantot. Kāds tur “Viens likums, viena taisnība visiem!”. Bet tādā vidē ir grūti dzīvot visiem.
Visa pasaule ar aizturētu elpu gaidīja, kad Vatikānā no Siksta kapellas pacelsies balti dūmi, vēstot, ka ievēlēts jauns pāvests. Par to kļuva Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēma Svētā Fnaciska vārdu, apliecinot, ka vēlas būt iejūtīgs, vienkāršs un dziļi ticīgs. Acīmredzot tieši to šobrīd visvairāk gaida un vēlas gan ticīgie, gan neticīgie. Turklāt tiek cerēts, ka viņš panāks, lai vairs nebūtu skandālu, kas saistīti ar garīdznieku seksuālajām novirzēm. Vai tas maz ir iespējams? Tikai katrs pats var atzīt grēkus un attīrīties.
Lai gan Eiropas valstīs dievnami kļūst arvien tukšāki, vairums cilvēku atzīst – viņi tic Dievam vai kaut kam augstākam. Daudzi uzskata, ka baznīcai ir jāmainās – jātop mūsdienīgai, modernai. Taču tās būtība ir tieši nemainībā – katrs zina, ka ir viens Dievs, viena Bībele, tātad drošs pamats, uz kā var balstīties vienmēr. Lai arī cik mūsdienīgs būtu, ikviens patvērumu meklē mājās. Tur rodam spēku ticēt un piedot, atkal celties un iet.

Citu datumu laikraksti

  • Sagaidīt sirdīs mieru

    Marta otrajā pusē Alūksnes Sv. Bonifācija Romas katoļu baznīcā ieradās jauns priesteris Andrejs Trapučka. Pirms tam viņš kalpoja Ogrē, bet nu ir...

  • Maksāt dārgāk vai slimot?

    Latvijā jau modušās un manītas pirmās ērces, novērojuši dabas pētnieki. Izbadējušās un alkās vairoties tās meklē upurus un mielojas ar to asinīm....

  • Afiša

    22.martā 18.00 Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zālē - koncerts “Alūksnes pilsētas sākumskolai - 20”. 22.martā 19.00 Māriņkalna...

  • Nāc, topi par zaķi!

    Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs piedāvā pavasara iespēju jauniešiem būt radošiem un darboties pašiem, veidojot savu ikdienu un svētkus tādus, kā...

  • Horoskopi

    Horoskopi 22. – 28. marts Auns Neparedzēti, taču patīkami pārsteigumi. Radīsies jaunas sajūtas. Vēlme pēc sabiedrisku pasākumu apmeklējuma....

  • Negrib atdot grožus jaunajiem

    Liela māja, kurā saticīgi kopā dzīvo vairākas paaudzes – bērni, mazbērni, mazmazbērni. No rītiem pie brokastu galda kuplā ģimene sarunā dienā...

  • Volejbolisti sadala medaļas

    Beidzies Alūksnes novada volejbola čempionāts. Vīriešu komandu konkurencē par čempionu titulu cīnījās piecas komandas. Pārliecinoši sevi pierādīja...