Iets dūņās līdz elkoņiem

SIA ‘’Rūpe’’ strādnieks Jānis Šķepasts tīra grāvjus. Šo darbu viņš dara rūpīgi, un, Jāņa vārdiem runājot, kārtība jāieved.

SIA ""Rūpe"" strādnieks Jānis Šķepasts tīra grāvjus. Šo darbu viņš dara rūpīgi, un, Jāņa vārdiem runājot, kārtība jāieved.
Viņš uzskata, ka strādāt labāk ir vienam, tad atkrītot "pīppauzes" un lieka runāšana. Kad Jānis izmetis kārtējo lāpstu ar dūņām un arī pats izkāpis sausumā, aprunājamies tuvāk.
"Grāvis nav labu laiku tīrīts. Te ir ne tikai zāle un zari, bet arī cilvēku piemētātie atkritumi. Kas pašam neder, to pār plecu un grāvī iekšā,"" pukojas viņš. Šis Jānim ir otrais grāvis. Pirmais bijis Vēja kalna ielā, kur iztīrījis 114 metrus garu gabalu. Pirms tam Jānis divus mēnešus attīrījis parku no celmiem, kas bija palikuši no vējgāzēm.
"Slavens parks, pati Katrīna te cauri braukusi. Ar ko Alūksne atšķiras no Siguldas? Esmu vienis prātis ar tiem, kuri saka, ka skaistums nav jāmeklē tur, tā pietiek tepat," ar pārliecību balsī saka Jānis.
Viņš stāsta, ka pats esot dzimis Veclaicenē. Par alūksnieti sevi saucot kopš 1988.gada. "Esmu dzimis un audzis Veclaicenē. Tur pabeidzu astoņgadīgo skolu, pēc tam Rīgā profesionāli tehniskajā skolā izmācījos par atslēdznieku. Pēc dienesta Padomju armijā atnācu atpakaļ uz dzimto pusi un kolhozā sāku strādāt par virpotāju. Armijā jau biju spēlējis orķestrī, tāpēc pašam bija savs saksofons, tad arī te vēlāk nodibinājām savu orķestri,"" atceras Jānis.
Viņa rosīšanos ievēroja arī kaimiņu pagastā - Jaunlaicenē, un uzaicināja strādāt par kluba vadītāju. Iepazinies ar jauniem muzikantiem, arī ar Ilgvaru Semani, kurš savā laikā bija darbu vadītājs meliorācijas sistēmu pārvaldē "PMK-5". Viņš aicinājis Jāni pie sevis strādāt par drenu meistaru. No tā viņam arī tā prasme, tīrīt grāvjus.
"Tad ar darbu problēmu nebija, kā tagad. Iets dūņās līdz elkoņiem, nezini, kas tur apakšā. Šis darbs man veicās. Pa vidu vēl pabeidzu vidusskolu. Ģimenes dēļ pārcēlos uz Balviem un strādāju lauktehnikā par kluba vadītāju. Vadīju vokālos ansambļus. Vēl piestrādāju apbedīšanas birojā par muzikantu. Beigās iznāca tā, ka man pat mājās puķes atgādināja kapus. Arī no spēlēšanas atsacījos un aizgāju uz Gulbeni strādāt uz dzelzceļa," stāsta Jānis.
Jānis sevi raksturo kā ļoti miermīlīgu kaķīti, kurš ātri uzliesmojot un ātri noplokot. Pēc dabas esot optimists. "Par naudu nesūdzos. Ja kaut ko dari, tad saņemsi arī. Mierinu sevi, ka citiem iet vēl grūtāk. Man kājas un rokas ir veselas, paēdis esmu, arī šņabītim sanāk," saka Jānis un brien atkal grāvī.

Citu datumu laikraksti