Ik diena nāk ar cerību nemieru

Saule uz kļavu lapām raksta vēstuli vasarai, lūdzot, lai tā vēl neaiziet. Varbūt tāpēc dienas ir pilnas tās siltuma, bet vecie lauvas abpus Gaujienas vidusskolas kāpnēm domīgi lūkojas zālājā sabirušajās pirmajās zeltītajās lapās.

Saule uz kļavu lapām raksta vēstuli vasarai, lūdzot, lai tā vēl neaiziet. Varbūt tāpēc dienas ir pilnas tās siltuma, bet vecie lauvas abpus Gaujienas vidusskolas kāpnēm domīgi lūkojas zālājā sabirušajās pirmajās zeltītajās lapās. Drīz pa celiņiem šurp trauksies skolēni, kurus zvans sauks uz pirmo mācību stundu jaunajā mācību gadā.
Skolas direktore Ieva Zariņa šajā amatā būs aizvadījusi 14 gadus, un katru reizi 1.septembris nāk ar jaunām prasībām, vajadzībām, un sākas viss no gala. Jā, ir bijuši "melnie" brīži, kad šķiet, ka vajadzētu atrast mierīgāku vietu. Tomēr pārdomājot viņa secina, ka patīk būt skolā. Tur katra diena pārsteidz, aizrauj ar jauniešu nemieru un mūžīgo steigu.
Skola nekad nebūs gatava
"Skola tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Vecā pils var atgūt skaistu izskatu pēc fasādes remonta, bet tāpat vienmēr būs kaut kas darāms un atjaunojams. Ir izstrādāts projekts ēkas restaurācijai, bet tas nesaņēma programmas PHARE finansiālu atbalstu. Tas nozīmē, ka vajadzēs pārstrādāt projektu, lai iesniegtu Eiropas reģionālās attīstības fondā," atzīst I.Zariņa. Skolas jumta projekts ir sagatavots jau sen, bet finansējuma nav joprojām. Nepieciešams pilnveidot fizikas mācību kabinetu, kā arī atjaunot un papildināt datorus. Ir izremontēta moderno tehnoloģiju klase. Tā atvieglos skolotāju darbu, jo mācību stundās nepieciešamie tehniskie līdzekļi būs vienā telpā un nevajadzēs tos pārnēsāt.
Direktore atzīst, ka pēdējos gados viņas lielākais darbs ir bijis saistīts ar projektiem. Skola ir iesaistījusies starptautiskā Eiropas valstu sadarbības projektā "Comenius", kas trīs gadus dod iespēju saņemt vairāk nekā 7000 eiro gadā mācību metodoloģijas izstrādei. I.Zariņas sagatavotie projekti "Bērniem draudzīga skola" un "Skolas ilgtspējīgai attīstībai Baltijas valstīs" ļauj uzlabot mācību bāzi. Ar Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu restaurēta kapela.
Mācību stundas ir kā svētbrīdis
Angļu valodas stundu direktorei ir maz, lai gan tieši tās viņai ir kā svētbrīdis. Tad Ieva ar bērniem cenšas izdomāt jaunu veidu, kā labāk apgūt svešvalodu. Nereti skolēni spēlē teātri. "Nedomāju, ka man noteikti jābūt direktorei. Tomēr skolotāja gan gribētu palikt," atzīst viņa. Kad jautāju par atalgojumu ne tikai naudā, direktore nopūšas. Cilvēki no malas skolotāju prasības un vēlmes vērtē pavisam citādi nekā tie, kas pārzina viņu darbu. Liekas - kas tur liels, tīrs darbs siltumā! Patiesībā tas ir ļoti smags darbs, bet valstī nav atzīts. "Būtībā mēs neprotam novērtēt savus bērnus. Viņiem vajadzētu visu labāko, arī skolotāju, harmonisku un iekšēji sakārtotu personību. Nav normāli, ka skolotāji strādā vairākas slodzes, bet viņi ir spiesti to darīt," skaidro I.Zariņa.
Uz Gaujienu Ieva pārnāca pēc kāzām, jo vīrs ir vietējais. Avīzē bija sludinājums, ka vidusskolā ir vajadzīga direktore. Dzīvesbiedrs mudināja pieteikties. "Es arī piezvanīju Izglītības nodaļas vadītājai Līgai Kaulai. Viņa bija ieinteresēta, lai pārnāku strādāt, nelika mieru ne man, ne Cēsu rajona kolēģiem, tāpēc mani pārcēla," atceras I.Zariņa.
Viņai vajadzēja iejusties jaunā darba kolektīvā un dzīvesvietā. Tikai apmēram pēc pieciem gadiem viņa jutās piederīga Gaujienai. Lai gan vieta ir ļoti skaista, gribējās atpakaļ uz Cēsīm. Tagad viņa saka: "Te ir manas mājas. Cēsīs esmu dzimusi un mācījusies, tur ir manas saknes. Vectēvs bija latviešu strēlnieks, krita Pirmajā pasaules karā un atdusas Rīgā Brāļu kapos. Dzimtajā Dzērbenē viņa vārds ir iekalts baznīcas sienā."
No tēva manto atbildību
Par direktori Ieva kļuva Cēsu rajona Skujenes astoņgadīgajā skolā. Viņu direktores krēslā iemeta kā kaķēnu ūdenī. Pēc Liepājas pedagoģiskā institūta beigšanas tikai gadu viņa bija strādājusi par sākumskolas skolotāju un mācību pārzini dzimtajā pusē. "Toreiz nebija konkursu. Atbrauca un centās pierunāt. Teicu, ka netikšu galā, bet tas nelīdzēja. Nekas cits neatlika, kā uzņemties šo pienākumu, lai gan, šķiet, biju jaunākā direktore rajonā," atceras viņa. Kolēģi palīdzēja apgūt vadības iemaņas. Tiesa, vieglāk ir pašai izdarīt nekā prasīt pienākumu izpildi no citiem. Tomēr ir jāpanāk, lai katrs skolotājs pārzina sava mācību priekšmetu mācīšanu un cenšas tajā ieviest jauno.
No tēva Ieva mantojusi atbildības izjūtu. Kādreiz liekas, kāpēc vajadzētu uztraukties par to, kas tieši neskar, bet viņa citādi nevar. Tēvs pļāva aizaugušus grāvjus un apstājās, lai paceltu uz ceļa nomestu pudeli. Viņš vēlējās, lai viss būtu glīti sakārtots, lai gan tie bija kolhoza īpašumi. "Katru darbu izdaru līdz galam, tāpēc bieži esmu skolā vēl ilgi pēc mācību stundām. Vīrs un bērni ir saprotoši. Mums vienmēr bijusi laba saskaņa, cits citu atbalstām," atzīst skolotāja.
Abi dēli bijuši ļoti patstāvīgi. Viesturs Policijas akadēmijā ieguva jurista diplomu. Gadu bija peļņā Anglijā, bet atgriezās, jo uzskata, ka viņam ir jādara tas, ko mācījies. Tagad strādā Valkas rajona padomē par juristu. Arī otrs dēls ir beidzis vidusskolu un kļuvis patstāvīgs, strādā Rīgā.
Lauku skola rada drošības sajūtu
Šovasar Ieva bija uz savas pirmās skolas - Bedrukalna pamatskolas - salidojumu. "Skola atradās netālu no manām mājām. Tā bija gaiša un silta, bet tagad palikuši sadrupuši, krūmos ieauguši mūri. Sastapu klasesbiedrus, ko nebiju redzējusi 30 gadus, un pirmās skolotājas. 1.klasē bijām pieci skolēni, un trīs ieradās salidojumā. Pavisam bija apmēram 70 audzēkņi, tikpat, cik varēja uzņemt mazā skoliņa. Daži raudāja, redzot, ka tās 1968.gadā celtā ēka ir aizgājusi bojā," stāsta I.Zariņa. Arī no bijušā centra, kur atradās skola, pasts, kinoteātris, veikals, ēdnīca, bibliotēka, nav nekas palicis.
Pēc tam viņa mācījās Cēsu vidusskolā, kur bija sešas paralēlklases. Tur uz salidojumiem ierodas daudz mazāk absolventu, jo lielā skolā attiecības ir pavisam citādas. "Nepiekrītu, ka pilsētas skolā var iegūt labākas zināšanas nekā lauku skolā. Tiesa, ir jābūt labai mācību bāzei un kvalificētiem skolotājiem. Gaujienas vidusskolas absolventi apliecina, ka sekmīgi var iestāties augstskolās, turklāt budžeta grupās," norāda direktore.
Gaujienas vidusskolu beidzot, absolventi saņem ne tikai dokumentu par vidējo izglītību, bet arī Latvijas uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmijas sertifikātu par komercizglītības trīs gadu programmas apguvi. Šī iespēja piesaista audzēkņus no 14 pagastiem un pilsētām.
I.Zariņa atzīst, ka skola dod drošības sajūtu, lai gan skolēni to neapzinās. Nereti jaunieši saka - nekā interesanta skolā nav, jo viss notiek noteiktā laikā pēc zvana. "Tieši kārtība rada šo drošības sajūtu. Tā palīdz augt pārliecinātiem par sevi. Skolā jaunieši mācās ne tikai pateikt un aizstāvēt savu viedokli, bet arī dzīves mākslu," uzskata direktore. Iespējas iegūt zināšanas un sevi apliecināt ir daudzveidīgas, ja vien ir vēlēšanās. Tomēr nekas nevar aizstāt skolu.
Skolotājas "iesēdina" Liepājas cietumā
Gaujienas vidusskolas skolotāji ir lieli ceļotāji. Katru vasaru viņi kopā ar ģimenes locekļiem un draugiem dodas uz kādu Eiropas valsti. Ir būts Vācijā, Ungārijā, Austrijā, Horvātijā. "Šajā pavasarī pagasta padome mums dāvināja braucienu uz Igauniju. Iepazinām 15 pierobežas tūrisma saimniecības. Bijām pie Meža meitas, ārstniecisko dēļu audzētavā, bišu saimniecībā... Braucam arī tepat pa Latviju, tas ir labs veids, kā relaksēties," apgalvo direktore.
Pagājušajā Skolotāju dienā viņi bijušās karabāzes virssardzes cietumā Liepājā izbaudīja pratināšanu un ieslodzījumu. Tagad cietums ar formās tērptiem uzraugiem ir atvērts tūristu apskatei. "Jāatzīst, ka tas bija diezgan nepatīkami. Mūs arestēja un pratināja, fotografēja ar roku dzelžiem un arī piesprieda sodu pēc "panta"," atklāj Ieva.
Maijā brauciens uz Rumāniju bija saistīts ar projektu "Comenius". Katrā gadalaikā ir skolotāju balle, ko svin izbraukumā uz pili vai atpūtas bāzi. Tad sveic jubilārus. Iecienīti ir arī izbraukumi uz teātra izrādēm.

Citu datumu laikraksti

  • Piedāvā skābekļa kosmētiku

    Alūksnē izveidots firmas “Faberlic” kosmētikas prezentācijas birojs, kur var iepazīt tās ražojumus: krēmus, šampūnus, matu kondicionierus, lūpu...

  • Smejoties mēs sarunājamies ar debesīm

    Tā teicis Ramons Gomess de la Sema, spāņu rakstnieks. Tomēr kāpēc tik maz cilvēki smejas un priecājas? Vai jūtas neērti, ka apkārt ir tik daudz bēdu?...

  • Pratusi radīt saules gaismu mākslas darbos

    Nu jau gandrīz trīs gadu desmitus Latvijā pazīstamā grafiķe Dzidra Ezergaile par savām mājām sauc “Sniedzes” Alsviķu pagastā.Nu jau gandrīz trīs gadu...

  • Annas pagastā būs jauniešu klubs

    Annas pašvaldībā, pamatskolas ēkas trešajā stāvā, pašlaik tiek remontēta telpa, kurā atradīsies Annas pagasta jauniešu klubs. To veido par projektā...

  • Pirmo reizi 27 gados jaunas mēbeles

    Pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” vienai no sešām grupām pēc 27 gadiem nomainītas mēbeles.Pirmsskolas izglītības iestādē "Pienenīte" vienai...

  • Gatavojas Pļaujas svētkiem

    10.septembrī Alūksnes rajonā notiks Pļaujas svētki, kur piedalīsies Latvijas aktīvākās folkoloras kopas. Senos amatus iemēģinās Viktora Ķirpa Ates...